Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šī ir pirmā reize, kad kādai dienai tiek noteikts vienreizējas svētku dienas statuss.
Romas katoļu baznīcas galvas Viņa Svētības pāvesta Franciska 24. septembrī paredzēto vizīti Latvijā Saeimas vairākums uzskatīja par nozīmīgu, šai dienai nosakot vienreizējas valsts svētku dienas statusu. Tādējādi Latvijā šogad ir 17 svētku dienas. 24. septembris, pirmdiena, nav parasta darba diena, bet gan brīva diena – svētku diena. Noteiktais svētku dienas statuss ir liels atspaids tiem, kas vēlas piedalīties augstās baznīcas amatpersonas vizītes laikā organizētajos pasākumos.
Ar 68 balsīm “par”, 4 balsīm “pret”, diviem deputātiem atturoties, grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” Saeima pieņēma 21. jūnijā, par svētku dienu nosakot šā gada 24. septembri – Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālās vizītes Latvijā dienu.
Ieskatoties likuma izmaiņu vēsturē, redzam, ka kopš pieņemšanas brīža 1990. gada 3. oktobrī kopumā grozījumi tajā ir veikti 17 reizes, tomēr šī ir unikāla situācija. Atšķirībā no citām svētku dienām šīs svētku dienas statuss tiek noteikts tikai vienai darba dienai – 2018. gada 24. septembrim, un tai nav paredzēts regulārs raksturs. Turklāt šī ir pirmā reize, kad kādai dienai tiek noteikts vienreizējas svētku dienas statuss.
Vai patiešām uz darbu nav jānāk? Vai uz 24. septembri attiecas visas tās pašas tiesības, kas citkārt svētku dienā, un nav izņēmumu? Īpašās un vienreizējās svētku dienas statuss var radīt šādus jautājumus.
Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa apstiprina: “Šī svētku diena pēc sava statusa ir līdzvērtīga citām ar likumu noteiktajām svētku dienām. Tāpēc attiecībā uz šo dienu tiek piemērots vispārējais Darba likuma regulējums par darbu un darba apmaksu svētku dienā.”
Ja strādājat darbavietā, kurā darbs tiek organizēts pēc normālā darba laika (darba līgumā ir noteikta piecu darba dienu un 40 stundu darba nedēļa) un darba devējs nav kādu neatliekamu vajadzību dēļ ar rīkojumu noteicis darbu svētku dienā, tad šī diena visiem darbiniekiem ir brīva un visas plānotās pieņemšanas, vizītes un tikšanās būs jāatceļ. Darbinieki šo dienu varēs izmantot pēc saviem ieskatiem, tostarp klātienē piedalīties ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā vai Svētajā Misē Aglonas bazilikā.
Brīva diena būs arī tiem darbiniekiem, kam šajā dienā saskaņā ar grafiku neiekrīt maiņas darbs.
Ja darbiniekam 24. septembris iekrīt atvaļinājuma laikā, tad atvaļinājums par vienu dienu tiek pagarināts, jo šī ir svētku diena.
Der zināt, ka 24. septembri nevar izmantot kā papildatvaļinājuma dienu, jo papildatvaļinājumu svētku dienā darbiniekam nepiešķir.
Šī skaidrojuma ietvaros netiks uzskaitītas visas iestādes, dienesti un institūcijas, kas pilda savas funkcijas nepārtrauktā darba režīmā.
Ja darba līgumā ir nolīgts summētais darba laiks vai maiņu darbs un atbilstoši darba grafikam šajā dienā ir jāstrādā, tad darbā ir jābūt. Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Zaiga Strode norāda, ka darba devējs saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu var nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību. Ja darbinieks saskaņā ar darba līguma noteikumiem nodarbināts maiņu darbā, tad darbs noris saskaņā ar grafiku. Ja maiņa iekrīt svētku dienā, darbiniekam nav pamata atteikties veikt darba pienākumus. Tātad atteikties strādāt svētku dienā darbinieks nevar.
Gadījumā, ja personīgu apsvērumu dēļ šajā dienā darbā nav iespējas būt un to nekādi nevar atlikt, darbiniekam pastāv iespēja ar kādu kolēģi samainīties. Darba devējs par šo vienošanos būtu jāinformē.
Darba apmaksu svētku dienās regulē Darba likuma 144. panta otrā daļa, kas nosaka: „Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību.”
Saskaņā ar Darba likuma 68. panta pirmo daļu darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
Tātad darba devējam ir divas iespējas atlīdzināt darbu svētku dienā:
Darbnespējas lapas A apmaksa par pirmajām desmit slimības dienām ir komplicēta. Vispārēji likumā ir noteikta gan apmaksas gradācija procentos ( 75–100%), gan neapmaksājama pirmā slimības diena. Šo slimības lapu, kā zināms, apmaksā darba devējs. Tāpēc arī likums uzliek par pienākumu darba devējam izmaksāt slimības pabalstu par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Tas nozīmē, ka normālā darba laika nodarbinātajiem šo slimības dienu neapmaksā.
Darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais darba laiks un kuru mēnešalga (darba alga) nav atkarīga no faktiski nostrādāto stundu skaita konkrētā mēnesī, darba devējs, ņemot vērā darba (dienesta) specifiku, var noteikt, ka slimības naudu aprēķina par kalendāra darba dienām darbnespējas periodā.
Darbnespējas lapu B apmaksā VSAA. Lai saņemtu B lapas slimības pabalstu, sociālās apdrošināšanas iemaksām jābūt veiktām ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā vai 6 mēnešus pēdējos 24 mēnešos. Prasība nav attiecināma, ja tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
Likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 13. panta pirmajā daļā noteikts, ka slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Tādējādi, ja slimības lapas B periodā būs iekļauts 24. septembris, šo dienu VSAA apmaksās 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Lai gan Darba likuma 135. pants paredz, ka pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks, piektdiena, 21. septembris, ir normāla darba diena, un likums nenosaka prasību to saīsināt.
Darba dienas saīsināšana par vismaz vienu stundu ir attiecināma uz tām pirmssvētku darbdienām, kas ir tieši pirms svētku dienas.
