AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
07. augustā, 2018
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Politika
13
13

Slēptā priekšvēlēšanu aģitācija. Riska avoti un pazīmes

Priekšvēlēšanu aģitācijas uzdevums ir nodrošināt iespēju paust un uzzināt informāciju par kandidātiem, partijām un to politisko piedāvājumu. Vienlaikus, ja aģitācija tiek slēpta, tā nozīmē negodīgu politisko konkurenci un iespējas slepus manipulēt ar vēlētāju gribu.

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Ir sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 6. oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Kādas aktivitātes uzskatāmas par priekšvēlēšanu aģitāciju, un kuras no tām rada vislielākās bažas?

īsumā
  • Aģitēt nozīmē pārliecināt vēlētājus balsot par kādu no partijām vai kandidātiem.
  • Galvenā slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīme – samaksas fakta slēpšana.
  • Slēptā priekšvēlēšanu aģitācija var izpausties gan kā deputātu kandidātu un partiju slavēšana, gan nomelnošana.
  • Priekšvēlēšanu aģitāciju drīkst veikt arī ar politiskajām partijām nesaistīta fiziska vai juridiska persona, darot to savā vārdā.
  • Par pamanītajiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, tostarp iespējamu slēpto aģitāciju, jāinformē KNAB.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likums nosaka: priekšvēlēšanu aģitācija ir politiskās partijas, politisko partiju apvienības, vēlētāju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā. Aģitāciju var veikt politiskā partija, politisko partiju apvienība, vēlētāju apvienība, deputāta kandidāts vai nesaistīta persona. Priekšvēlēšanu aģitācijas uzdevums ir nodrošināt iespēju personai paust viedokli un iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām pirms vēlēšanām.

Aģitācijas izdevumi ir ierobežoti

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ilgst no 120. dienas līdz vēlēšanu dienai, un tajā ir paredzēti ierobežojumi, lai nodrošinātu vienlīdzīgu partiju konkurenci cīņā par vēlētāju balsīm. Visiem kandidātiem saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu ir noteikts aģitācijas izdevumu maksimālais apmērs. Partijai startējot visos vēlēšanu apgabalos, tas ir 533 347 eiro. Ar partijām nesaistīta persona savā vārdā priekšvēlēšanu aģitācijai var izmantot līdzekļus, kas nepārsniedz 6450 eiro. Partijām vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā, kura iesniedzama tos kontrolējošajai institūcijai – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), jānorāda visi ieņēmumi un izdevumi, kas radušies priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.

Likums, paredzot partiju vēlmi pārsniegt likumā paredzētos aģitācijas tēriņu griestus, aizliedz slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju – aģitāciju, par kuru saņemta samaksa un kuras apmaksātājs (atlīdzības devējs) nav norādīts. Tieši samaksas nenorādīšana uzskatāma par galveno slēptās aģitācijas pazīmi. Ja tāda ir notikusi, visus aģitācijai iztērētos līdzekļus pieskaita aģitācijas veicēja priekšvēlēšanu izdevumiem, par kuru pieļaujamā limita pārsniegšanu noteikts sods.

Vērtējot iespējamos partiju finansēšanas pārkāpumus pagājušajās – 2014. gada – Saeimas vēlēšanās, KNAB konstatēja, ka nepatiesas ziņas deklarācijā, kopumā nenorādot līdzekļus 71 325 eiro apmērā, norādījušas piecas partijas – Jaunā konservatīvā partija, “Vienotība”, “Vienoti Latvijai”, “Saskaņa”, kā arī Zaļo un zemnieku savienība.

Tā pati priekšvēlēšanu aģitācija, bet…

Slēptā priekšvēlēšanu aģitācija pēc sava satura ir tā pati priekšvēlēšanu aģitācija, par kuras izvietošanu reklāmas pakalpojumu sniedzējs vienojas ar tās pasūtītāju, saņemot samaksu, bet apmaksātājs vai atlīdzības devējs reklāmas materiālā netiek norādīts, skaidro KNAB, sniedzot piemērus šādas aģitācijas pazīmēm:

  • jebkuras formas vai jebkura veida publisks (sabiedrībai pieejams) paziņojums, publikācija vai pasākums, kura nolūks ir veicināt partijas vai deputāta kandidāta popularitāti;
  • publikācija plašsaziņas līdzeklī satur netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, to apvienību vai deputātu kandidātu;
  • informācijas sniegšana sabiedrībai par deputāta kandidāta politisko vai profesionālo darbību plašsaziņas līdzekļos un vides reklāmā vai citā publiski pieejamā veidā;
  • partijas logo vai citu tās vizuālu elementu iekļaušana publikācijā vai raidījumā vai ar partiju saistīta notikuma atspoguļošana, ja tam nav tiešas saistības ar konkrētās publikācijas, programmas, raidījuma saturu vai arī tas ir tieši un nepārprotami veidots kādas partijas popularizēšanai;
  • partijas vai deputāta kandidāta parādīšanās plašsaziņas līdzeklī bez pamatota iemesla, piemēram, deputāta kandidāts tiek izmantots kā kāda notikuma galvenais komentētājs vai sabiedrībai nenozīmīgs kandidāta privātās dzīves notikums atspoguļots, lai palielinātu konkrētā kandidāta publicitāti;
  • žurnālists, neuzdodot konkrētus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību, vai uzdod jautājumus, lai izceltu deputāta kandidāta personības pozitīvās iezīmes;
  • ēst gatavošanas, sporta, mājdzīvnieku turēšanas vai citi brīvā laika nodarbēm veltīti raidījumi ar deputāta kandidāta piedalīšanos.

Slēpta priekšvēlēšanu aģitācija var izpausties ne tikai kā kādas partijas vai tās deputātu kandidātu slavēšana, bet arī kā politisko konkurentu kritika un nomelnošana. Par priekšvēlēšanu aģitāciju neuzskata faktu izklāstu mediju ziņās.

Sociālie mediji, nesaistītās personas un administratīvie resursi

Priekšvēlēšanu aģitācija un politisko uzskatu paušana sociālajos medijos ir atļauta, skaidro KNAB. Tomēr arī šādos aģitācijas gadījumos, ja aģitācija veikta par samaksu, šis fakts ir jānorāda, turklāt uz aģitāciju sociālajos medijos attiecas ierobežojumi, kādus Priekšvēlēšanu aģitācijas likums paredz aģitācijai internetā.

Priekšvēlēšanu aģitāciju drīkst veikt arī ar politiskajām partijām nesaistīta fiziska vai juridiska persona, darot to savā vārdā, pašai slēdzot līgumus par reklāmas izgatavošanu un izvietošanu, kā arī finansējot aģitāciju no saviem līdzekļiem. Šāda aģitācija nav ar politiskajām partijām saistīta aģitācija un finanšu līdzekļi, kuri iztērēti šādai kampaņai, nav uzskatāmi par dāvinājumu (ziedojumu) politiskajai partijai, norāda KNAB. Savas kompetences ietvaros KNAB noskaidro, vai persona, kas priekšvēlēšanu periodā publiski pauž atbalstu vai kritiku kādai politiskajai partijai, nav iesaistīta slēptā priekšvēlēšanu aģitācijā, t.i.,  nav veikusi priekšvēlēšanu aģitāciju, par kuru saņemta samaksa un kuras apmaksātājs pretēji likumā noteiktajam nav norādīts. Gadījumā, ja apstiprinās slēptās aģitācijas fakts, tai iztērētie līdzekļi tiek ieskaitīti aģitācijas veicēja priekšvēlēšanu izdevumos.

Administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā ir aizliegta. KNAB norāda – kā administratīvā resursa izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijai var tikt uzskatīti gadījumi, kad:

  • institūciju rīkotājos pasākumos uzstājas deputāta kandidāts, tam tiek veltīta īpaša uzmanība, kā arī notiek tieša vai netieša aicināšana balsot par kādu deputāta kandidātu vai vēlēšanu sarakstu;
  • pašvaldība vai institūcija, kas sabiedrības uztverē ir cieši saistīta ar kādu deputāta kandidātu, veic netipiski plašu sevi reklamējošu kampaņu īsi pirms vēlēšanām;
  • priekšvēlēšanu aģitācijai tiek izmantota institūciju tehnika (transports, biroja tehnika), cilvēkresursi, institūciju rīcībā esošā informācija un citi resursi;
  • institūciju mājaslapās izvietota informācija par deputāta kandidātu, un publikācija nav tieši saistīta ar minētās institūcijas darbības atspoguļojumu;
  • īsi pirms vēlēšanām institūcija rīko pasākumus, kuru izmaksas un datumi nav tipiski, un līdzīgi pasākumi nav rīkoti ārpus priekšvēlēšanu laika;
  • pašvaldību izdotā laikrakstā un tīmekļvietnē tiek izvietota priekšvēlēšanu aģitācija.

Vēlēšanu priekšvakarā

No 30. dienas pirms vēlēšanu dienas ir aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus televīzijā. Savukārt vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta radio, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos, valsts un pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai pašvaldībai pieder vairāk nekā 50 procenti akciju. Internetā, izņemot partiju un partiju apvienību mājaslapas, dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā aizliegts izvietot maksas priekšvēlēšanu aģitāciju. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus balsošanas laikā aizliegts izvietot arī vēlēšanu iecirkņos un 50 metrus no ieejas iecirknī, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Bīstamākās formas – manipulācijas sociālajos medijos

Pirms šīm Saeimas vēlēšanām saskatāmas trīs vērā ņemamas ar slēpto aģitāciju saistītas publicitātes jomas, skaidro politoloģe, sabiedriskās politikas centra “Providus “pētniece Iveta Kažoka. Pirmā, visbīstamākā, – nezināmas izcelsmes naudas iespaids sociālo mediju reklāmas kampaņās. Lielākais apdraudējums – aiz tām, spējot uzrunāt lielu skaitu vēlētāju, var slēpties ne vien slēptas biznesa, bet arī Latvijas austrumu kaimiņvalsts intereses. Turklāt to mērķauditorija šoreiz var būt tieši latviešu, nevis uz krievu valodā runājošajiem iedzīvotājiem tradicionāli orientēto partiju vēlētāji, norāda pētniece. Arī KNB norāda: šajā pirmsvēlēšanu periodā īpaša uzmanība tiek pievērsta politiķu aktivitāšu kontrolei sociālajos tīklos. Pirms šīm Saeimas vēlēšanām, lai nepieļautu citās valstīs jau notikušo slēpto manipulāciju ar vēlētāju gribu, ir ieviesti jauni risinājumi un metodes, kā efektivizēt uzraudzību, informē KNAB Stratēģiskās analīzes un politikas plānošanas nodaļa. Birojs īsteno sadarbību ar globālā tīmekļa “Google”, sociālo tīklu “Facebook” un “Twitter” pārstāvjiem, kuri apliecinājuši gatavību palīdzēt konstatēt priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumus. Papildus tam KNAB šajā priekšvēlēšanu periodā izmantos vairākus monitoringa rīkus, lai neatkarīgi monitorētu apmaksātas priekšvēlēšanu aktivitātes sociālajos tīklos.  

Lai mediju sauktu pie atbildības par slēptu aģitāciju, jāspēj pierādīt, ka tās pazīmes nav saistītas ar neprofesionalitāti vai iepriekš definētu medija redakcionālo nostāju.

Otrs būtisks slēptās aģitācijas riska avots, kā norāda I. Kažoka, ir drukāti priekšvēlēšanu materiāli, dažādi bukleti bez skaidras izcelsmes norādes, kurus vēlētāji saņem savās pastkastītēs vai citā veidā un kuros slavēti vieni vai nopelti citi politiskie spēki. Šonedēļ “Re:Baltica” sociālajā tīklā “Facebook” publicējusi ierakstu, kurā ziņo, ka redakcija saņēmusi vēstuli, kuras autore pateicas “Re:Baltica” par “lielisko avīzi, kura bija iekritusi pastkastē Jēkabpilī”. Izmantojot “Re:Baltica” krāsas, formātus un daļu tekstu no “Re:Baltica” mājaslapas, buklets aģitēja pret kādu no “Saskaņas” deputātiem. “Re:Baltica” norāda, ka šādu avīzi nav ne veidojusi, ne izdevusi, piebilstot, ka bukletā “Re:Baltica” vietā rakstīts “Re:Baltika” – burtu “c” aizvietojot ar “k”, kā to, veicot uzreiz nepamanāmas izmaiņas nosaukumā, bieži mēdz darīt, viltojot pazīstamu zīmolu produktus.  

Trešais nozīmīgākais slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas līdzeklis ir tradicionālie mediji – prese, televīzija, radio, arī interneta portāli. Kā redzamu šādas aģitācijas piemēru I. Kažoka min laikrakstu “Dienas Bizness”, kurš “acīmredzami ierauts priekšvēlēšanu kampaņā, atbalstot vienas politiskās partijas un kritizējot citas”. Lai mediju sauktu pie atbildības par šādu praksi, tiesībsargājošām iestādēm jāspēj pierādīt, ka aģitācijas pazīmes nav saistītas ar neprofesionālu žurnālistiku vai jau iepriekš definētu medija redakcionālo nostāju, norāda pētniece.

Kur ziņot par pārkāpumiem?

Priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību atkarībā no aģitācijas veida veic KNAB, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts policija un pašvaldības policija. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs uzrauga, lai nenotiktu aģitācija vēlēšanu iecirkņos un 50 metrus no iecirkņiem.

Par pamanītajiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, tostarp iespējamo slēpto aģitāciju, jāinformē KNAB, sūtot e-pasta vēstuli pa@knab.gov.lv vai zvanot 80002070.

Par aģitācijas pārkāpumiem vēlēšanu iecirkņos vai 50 m no iecirkņa ieejas jāinformē attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai Centrālā vēlēšanu komisija, zvanot pa uzziņu tālruni 67049999.

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU