Par kultūras pieminekļiem gādās Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

Kā norādīts likuma ”Par kultūras pieminekļu aizsardzību” grozījumu anotācijā, to mērķis ir faktiskajai situācijai un grozījumiem saistītajos normatīvajos aktos atbilstoša kultūras mantojuma aizsardzības tiesiskā regulējuma nodrošināšana.

Līdz šim par Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju dēvētā iestāde pēc saviem pienākumiem, atbildības un pilnvarām neatšķiras no citām Eiropas valstu institūcijām, kuras ir atbildīgas par kultūras pieminekļu aizsardzību un kuras visbiežāk sauc par “nacionālajām kultūras mantojuma pārvaldēm”. Atsaucoties uz anotācijā norādīto, termina “kultūras piemineklis” lietošana ir novecojusi, to arvien vairāk aizstāj “kultūras mantojums”, savukārt “inspekcija” sabiedrības izpratnē vairāk asociējas tikai ar uzraudzību un sodīšanu, bet ne ar visa saglabāšanas procesa pārraudzību, konsultācijām un cita veida atbalstu, kas esot viena no kultūras pieminekļu aizsardzības nozares attīstības būtiskākajām prioritātēm tuvākajā laikā. Tāpēc par šo jomu atbildīgā institūcija ir pārdēvēta par Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP).

Tā kā nelikumīgie mantu meklētāji joprojām apdraud arheoloģijas mantojumu, likums ”Par kultūras pieminekļu aizsardzību” ir papildināts arī ar 3.¹ pantu “Rīcība ar senlietām”. Tas noteic, ka valstij piederošu senlietu nelikumīga iegūšana, glabāšana, pārvietošana, pārsūtīšana, atsavināšana vai to nelikumīga izvešana ārpus valsts robežām ir aizliegta. Krimināllikumā paredzētā atbildība par iepriekš minētajām darbībām stājās spēkā jau 2018. gada 1. janvārī. Savukārt, ko darīt, ja ir uziets senatnīgs priekšmets, kam varētu būt kultūrvēsturiska vērtība, plašāk skaidrots LV portāla publikācijā “Kā rīkoties, ja atrasta vērtīga senlieta”.

Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” paredz arī citas izmaiņas:

• papildināts likuma 5. pants, nosakot, ka pašvaldību teritorijās, kurās vietējās nozīmes kultūras pieminekļu skaits pārsniedz 300 objektus, ir jānodrošina pašvaldības kultūras mantojuma aizsardzības dienesta izveide;
• precizēts likuma 7. pantā ietvertais regulējums attiecībā uz tiesību aprobežojuma atzīmēm zemesgrāmatā;
• precizēts likuma 8. pants, ietverot aizliegumu atsavināt kultūras pieminekli vienlaikus ar zemes apvienošanu;
• precizēts likuma 10. pants, nosakot kultūras pieminekļa īpašnieka piekrišanu tikai attiecībā uz tādu saimniecisko un cita veida darbību, kas var ietekmēt kultūras pieminekļu saglabāšanu, piekļūšanu tiem vai vizuālo uztveramību ar nolūku mazināt administratīvo slogu attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem kultūras pieminekļos;
• papildināts 11. pants, nosakot par pienākumu kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) savlaicīgi informēt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP) par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido kultūras pieminekli, tā apkārtējo vidi aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt kultūras pieminekļa saglabāšanu vai tā vizuālo uztveramību;
• precizēts 22. pants, lai novērstu neskaidrības, kas praksē radās līdzšinējā formulējuma dēļ, paredzot, ka kultūras vērtību apzināšana pirms celtniecības, meliorācijas, ceļu būves un citu saimniecisko darbu uzsākšanas jānodrošina šo darbu pasūtītājam par saviem līdzekļiem;
• papildināts likuma 26. panta otrās daļas 7. punkts, paredzot NKMP tiesības pārbaudes veikt ne tikai nolūkā novērst nelikumīgus darījumus ar kultūras pieminekļiem, bet arī ar to detaļām un arheoloģiskajām senlietām.

Plašāk ar visiem veiktajiem grozījumiem var iepazīties šeit.