SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
26. aprīlī, 2018
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Ekonomika
11
11

Otrais raunds cīņā pret ofšoru dalību publiskajos iepirkumos

Lielākais risks naudas atmazgāšanā ir anonimitāte, kas kā plīvurs klāj ofšorus.

FOTO: Ieva Lūka, LETA

Ceturtdien, 26. aprīlī, Saeima atkārtoti balsos par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kuri aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties ārzonā jeb ofšoros reģistrētai juridiskajai personai vai personu apvienībai. Idejas pretinieki pamato, ka ofšoru izslēgšana no iepirkumiem nav iespējama, jo ir pretrunā ar Eiropas Komisijas direktīvu. Taču, piemēram, Bulgārijā šī norma pastāv jau vairākus gadus.

īsumā
  • Grozījumus par aizliegumu publiskos iepirkumos piedalīties ofšoriem virza nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK.
  • Grozījumi aizliegt ārzonu uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos galīgajā lasījumā tika pieņemti 1. februārī.
  • Pret priekšlikumiem iebilda Saeimas Juridiskais birojs, Iepirkumu uzraudzības birojs un Finanšu ministrija.
  • Valsts prezidents pieņemtos grozījumus Saeimai prasīja caurlūkot otrreiz.
  • Bulgārijā tā sauktais ofšoru likums ir pieņemts 2014. gadā, bet 2016. gadā tajā veikti grozījumi.
  • ES pastiprina cīņu ar nodokļu apiešanu, tā sauktajām nodokļu oāzēm (zemu nodokļu zonām), kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Grozījumus virza nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Saeimas frakcija (Nacionālā apvienība). Frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš LV portālam atzina: priekšlikuma noraidīšanas gadījumā politiskais spēks šo ideju turpinās uzturēt un virzīt.

Pirmā redakcija

Grozījumi aizliegt ārzonu uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos galīgajā lasījumā jau tika pieņemti 1. februārī. Deputātu vairākuma atbalsts bija negaidīts, jo iepriekš Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (Tautsaimniecības komisija) izmaiņas nebija atbalstījusi.

Likumprojekta redakcija paredzēja papildināt Publisko iepirkumu likuma 9. pantu, nosakot, ka no dalības iepirkumā jāizslēdz pretendents, kas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums. Savukārt 42. pantu bija paredzēts papildināt ar vairākām normām, kas piemērojamas kandidātu vai pretendentu izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrās. No publiskā iepirkuma procedūras būtu izslēdzami zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēti uzņēmumi, Latvijā reģistrēti uzņēmumi, kuriem vairāk nekā 25% kapitāla daļu īpašnieks ir ofšorā reģistrēta kompānija, kā arī iepirkumā nebūtu iespējas piedalīties, ja kāds no piedāvājumā norādītajiem apakšuzņēmējiem būtu zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums.

Kā norādīts Nacionālās apvienības frakcijas vēstulē Tautsaimniecības komisijai, šādas normas nepieciešamas, lai ieviestu stingrākas prasības valsts un pašvaldību iepirkumos un ierobežotu tajos piedalīties zemu nodokļu un beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētās juridiskās personas, kā arī lai novērstu iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas un nodrošinātu vienlīdzīgas pozīcijas publiskajos iepirkumos konkurējošiem uzņēmumiem.

Iebildumi

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pieņemtos grozījumus Saeimai prasīja caurlūkot otrreiz. Vēstulē deputātiem prezidents norādīja, ka atbalsta strīdīgo normu deklarētos mērķus, tomēr parlamentā pieņemtās izmaiņas nav pienācīgi apspriestas, nav vērtēta to atbilstība Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un regulējuma piemērošana. Viņš apšaubīja, vai Saeimā atbalstītais risinājums veicinās nodokļu maksāšanu un būtu uzskatāms par piemērotu līdzekli cīņai ar ēnu ekonomiku.

Pret pieņemtajiem likuma grozījumiem iebilda arī Saeimas Juridiskais birojs, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) un Finanšu ministrija (FM). Iestādes vērsa uzmanību uz strīdīgo normu neatbilstību Eiropas Parlamenta (EP) un Padomes direktīvai 2014/24/ES par publisko iepirkumu, uz finanšu korekcijas riskiem ES fondu projektos, kā arī uz strīdīgo normu saturiskajām nepilnībām un iespējamām problēmām to piemērošanā.

Aizliegumu ofšoriem piedalīties publiskajos iepirkumos atbalstīja vien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Uzvarētāji no ofšoriem – tikai divi

FM, analizējot Uzņēmumu reģistra (UR) datus par aptuveni 4000 pērnā gada iepirkuma uzvarētājiem, secinājusi, ka neviens no tiem (informācijas par akciju turētāju valstspiederību nav UR rīcībā) nav reģistrēts Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 655 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” uzskaitītājās valstīs vai teritorijās, LV portālam norādīja FM Komunikāciju departamenta direktors Aleksis Jarockis.

2017. gadā Latvijā tikai divos iepirkumos ir uzvarējuši komersanti, kas reģistrēti kādā no valstīm, kas bija minētas 2017. gadā piemērojamajos MK noteikumos Nr. 276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”, kas kopš šī gada ir aizstāti ar MK noteikumiem Nr. 655, no saraksta izslēdzot Menu un Apvienotos Arābu Emirātus.

FM pēc likumprojekta pieņemšanas 6. februārī vērsās Eiropas Komisijā (EK) ar lūgumu sniegt viedokli par pretendenta izslēgšanu no iepirkumiem, ja tas reģistrēts zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā. Līdz 24. aprīlim FM nebija saņēmusi atbildi no EK.

Ko paredz jaunā redakcija?

Publisko iepirkumu likuma grozījumiem nonākot otrreizējā caurlūkošanā Saeimā, Nacionālās apvienības frakcija 29. martā Tautsaimniecības komisijai iesniegusi jaunus, juridiski precizētus priekšlikumus.

Tie paredz papildināt 1. pantu, definējot, ka ārzona ir zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorija uzņēmumu ienākuma nodokļa izpratnē, izņemot Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis vai to teritorijas, Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts līgumiem dalībvalstis vai teritorijas un tādas valstis vai teritorijas, ar kurām ES vai Latvija noslēgusi starptautiskos līgumus par tirgus atvēršanu publisko iepirkumu jomā.

9. pantā paredzēts noteikt, ka pretendents, kas izslēdzams no publiskā iepirkuma, ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība. Savukārt 42. pants papildināts, nosakot, ka kandidāts no publiskās iepirkuma procedūras būtu izslēdzams, ja:

  • kandidāts vai pretendents ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība;
  • Latvijā reģistrēta kandidāta vai pretendenta vairāk nekā 25% kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība;
  • kāds no kandidāta vai pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem vai personām, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība.

Publisko iepirkumu likumprojekts arī papildināts ar jaunu, 82. pantu, kas nosaka, ka IUB apkopo un savā tīmekļvietnē publicē to zemu nodokļu vai beznodokļu valstu vai teritoriju sarakstu, kuras nav uzskatāmas par ārzonu šā likuma 1. panta izpratnē.

Savukārt, lai EK nepiemērotu finanšu korekcijas ES fondu projektos, kandidātu vai pretendentu izslēgšanas nosacījumus neattiecinātu uz iepirkumiem vai iepirkuma procedūrām, kas uzsāktas vai izsludinātas pirms šo normu spēkā stāšanās dienas.

Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš, kas pārstāv Nacionālās apvienības frakciju, uzsver: lai gan viņa vadītā komisija arī uz otrreizējo balsojumu noraidīja ieceri aizliegt iepirkumos piedalīties ofšoru uzņēmumiem, viņš cer, ka priekšlikumi tomēr gūs Saeimas vairākuma atbalstu.

FM iebilst atkārtoti

Taču FM iebilst arī šai grozījumu redakcijai. A. Jarockis: “Piedāvātie grozījumi papildina obligāto izslēgšanas noteikumu uzskaitījumu, kas nozīmē – pasūtītājiem nebūs izvēles un katrā gadījumā, konstatējot atbilstību izslēgšanas nosacījumam, pretendents no iepirkuma būs jāizslēdz. Piedāvātā grozījumu redakcija paredz arī jaunā izslēgšanas noteikuma – reģistrācija ārzonā – pārbaudi elektronisko izziņu sistēmā, kurā attiecīgā informācija tiktu saņemta no UR. Taču UR rīcībā nav informācijas par ārvalstī reģistrētiem komersantiem, kā arī UR neapkopo datus par akciju sabiedrības akcionāriem.”

Lai arī labotajā grozījumu redakcijā paredzēti izņēmumi, kurām no ārzonām neaizliegt startēt iepirkumos, tomēr FM norāda uz gadījumiem, kad izslēgšanas noteikums varētu skart šajās valstīs vai teritorijās reģistrētu komersantu. Proti, tas būtu tad, ja izslēgšanas noteikums attiektos uz šāda komersanta piesaistīto apakšuzņēmēju vai personu, uz kuras spējām komersants balstās, lai pierādītu savas kvalifikācijas atbilstību iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām.

Bulgārijā aizliegums ofšoriem jau darbojas

Lai gan ir izskanējis viedoklis, ka līdz ar aizliegumu iepirkumos piedalīties ofšoriem EK jau ir teju izrakstījusi soda kvīti Latvijai, jau vairākus gadus šāds regulējums ir spēkā Bulgārijā.

EP deputāts Roberts Zīle stāsta, ka Bulgārijā tā sauktais ofšoru likums ir pieņemts 2014. gadā. Pēc diviem gadiem tajā veikti grozījumi, kas cita starpā paredz, ka ofšoros reģistrētās kompānijas vai tādi uzņēmumi, kur 10% pieder ofšoriem, tiek izslēgtas no publiskajiem iepirkumiem. Turklāt grozījumi paredz, ka 10% barjera attiecināma arī tad, ja uzņēmums pieder vairākiem ofšoriem. Proti, nevar būt tā, ka nodokļu oāžu kompānijas katra var iegādāties 10% uzņēmumā un tādējādi apiet likumu.

Bulgārijas attiecīgais likums tika labots 2016. gadā, ņemot vērā EK ieteikumus. 10% barjera tika ieviesta, jo līdz tam pat viena ofšoram piederoša akcija varēja tikt traktēta kā ofšoram piederoša kompānija. Tāpat tika ieviesta definīcija “patiesā labuma guvējam” – fiziska persona, kurai tieši vai pastarpināti pieder vismaz 25% uzņēmuma. Saistībā ar attiecīgo likumu EK nav uzsākusi nevienu pārkāpumu procedūru pret Bulgāriju.

ES cīņu pastiprina

Gan R. Zīle, gan EP deputāts Krišjānis Kariņš norāda, ka ES cīņa ar nodokļu apiešanu, tā sauktajām nodokļu oāzēm (zemu nodokļu zonām), kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pēdējā laikā ir ieguvusi jaunu sparu.

R. Zīle izceļ dažus piemērus. EP pērn decembrī pieņemtajā ieteikumā par “nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas” ir iekļauti punkti, kas aicina EK nākt klajā ar pārskatītu direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu, iekļaujot pasākumus ar mērķi novērst publiskās pārvaldes iestāžu sadarbību ar uzņēmumiem, kas izmanto nodokļu oāzes.

EP ieteikumā dalībvalstis tiek aicinātas ieviest antistimulus ES reģistrētiem starpniekiem darboties jurisdikcijās, kas minētas ES nesadarbīgo jurisdikciju sarakstā un ES sarakstā ar valstīm ar stratēģiskām nepilnībām naudas atmazgāšanas apkarošanas un teroristu finansēšanas apkarošanas režīmos, piemēram, izslēdzot tos no publiskā iepirkuma konkursiem.

Tikmēr ES Padome 2017. gada 5. decembrī apstiprināja secinājumus, kuros ietverts ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas nodokļu lietās. Lai arī EP “melnais saraksts” sākotnēji bija ambiciozāks un tajā tika iekļautas 17 valstis un teritorijas (pašlaik vairākas jau ir izsvītrotas), pastāv arī “pelēkais saraksts”. Tajā ir iekļautas vairāk nekā 50 valstis un teritorijas, kurām ir dots laiks “laboties” – sakārtot nodokļu sistēmu u. tml.

Bez anonimitātes

“Latvijai ir visas tiesības zināt, kādas personas slēpjas aiz trešo valstu anonīmiem ofšoriem, un, ja patiesā labuma guvēji netiek uzrādīti, ir tiesības liegt šiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos par nodokļu maksātāju līdzekļiem,” uzskata K. Kariņš. “Lielākais risks naudas atmazgāšanā ir anonimitāte, kas kā plīvurs klāj ofšorus. Tas ir priekšnosacījums, lai atsevišķi indivīdi izvairītos no nodokļu nomaksas un atmazgātu nelegāli iegūtus naudas līdzekļus.”

Eiropā jau šobrīd ir spēkā likums par patiesā labuma guvēju atklāšanu, izgaismojot uzņēmumu, tostarp arī ofšoru, īpašniekus.  No 1. decembra arī Latvijā stājās spēkā likuma norma, kas nosaka, ka visām UR reģistrētām juridiskajām personām jāatklāj patiesie labuma guvēji – faktiskie juridiskās personas īpašnieki vai kontrolētāji. Par to vairāk LV skaidrojumā “Juridiskām personām jāatklāj patiesie labuma guvēji”.

Eiropā tikko pieņemts arī likums, kas nosaka, ka šiem reģistriem ir jābūt publiski pieejamiem, kā arī līdzīgs reģistrs dalībvalstīs jāizveido trastiem un tamlīdzīgiem nodibinājumiem, skaidro K. Kariņš.

Naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta, bet Eiropas valstīs tādējādi netiek iekasēts līdz pat vienam triljonam eiro ik gadu.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU