Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Apakškomisija atbalstīja ieceri, ka, Valsts valodas centram konstatējot nepietiekamas pašvaldības deputāta valsts valodas zināšanas, deputātam pēc valodas apmācības prasmju pārbaude jānokārto mēneša laikā.
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Pašvaldības deputātu valsts valodas zināšanas raisījušas diskusijas Saeimā. Aizvadītajā nedēļā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisija izskatīja divus priekšlikumus, kas saistīti ar tiem pašvaldības deputātiem, kuri nezina valsts valodu. No tiem apakškomisijā atbalstīja ieceri, ka, Valsts valodas centram konstatējot nepietiekamas pašvaldības deputāta valsts valodas zināšanas, deputātam pēc valodas apmācības prasmju pārbaude būs jānokārto mēneša laikā.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisija (turpmāk tekstā – apakškomisija) izskatīja divus priekšlikumus, kas saistīti ar likumprojektuu "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā" un paredz stingrāku kontroli tiem pašvaldības deputātiem, kuri ļaunprātīgi novilcina valsts valodas zināšanu pārbaudes kārtošanu:
Pārbaudes mēdz ļaunprātīgi novilcināt
Pašlaik Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 4. pants paredz, ka deputāta pilnvaras var anulēt ar apgabaltiesas spriedumu, ja deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta (MK) noteiktajām prasībām.
Proti, ja VVC konstatē, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst MK noteiktajam prasmes līmenim, VVC ir pienākums rakstveidā aicināt attiecīgo deputātu likumā noteiktajā kārtībā apgūt valsts valodu, savukārt deputātam pēc šī aicinājuma ir pienākums sešu mēnešu laikā apgūt valsts valodu MK noteiktajā prasmes līmenī (saskaņā ar MK noteikumu Nr. 7333 1. pielikumu Republikas pilsētas pašvaldības domes deputātam un novada pašvaldības deputātam ir nepieciešama C līmeņa 1. pakāpe).
"Deputāta pilnvaras var anulēt ar apgabaltiesas spriedumu."
Problēmas rodas, kad pēc noteiktā pusgada termiņa VVC ir jāveic deputāta valsts valodas prasmes pārbaude. "Mēs abpusēji vienojamies par konkrētu datumu, bet iepriekšējā vakarā deputāts paziņo, ka viņš nevarēs ierasties, jo, piemēram, jādodas mācību vai kādā citā komandējumā," skaidro VVC Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna, norādot, ka VVC saņem izziņu vai rīkojumu par attiecīgo komandējumu, ko faktiski vairs nevar uzskatīt par neattaisnojošu iemeslu.
Jānorāda, ka praksē, tikai atkārtoti neattaisnojošu iemeslu dēļ neierodoties uz valsts valodas prasmes pārbaudi, VVC sniedz pieteikumu tiesā, līdz ar to šobrīd procedūra atsevišķos gadījumos ievelkas pat vairākos pašvaldības domes sasaukumos, turklāt, sākoties jaunam sasaukumam, procedūra jāsāk pilnībā no jauna.
Neatbalsta priekšlikumu par tiesībām uzreiz iesniegt pieteikumu tiesai
Apakškomisija neatbalstīja priekšlikumu, kas paredzēja VVC pienākumu uzreiz iesniegt pieteikumu tiesā – kad centrs tikai konstatē neatbilstošas pašvaldības domes deputāta valsts valodas prasmes.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovsksis skaidro, ka "šis priekšlikums nesamērīgi ierobežo deputāta tiesības, kas viņam ir noteiktas Satversmes 101. pantā, – piedalīties pašvaldību darbā, sevišķi ņemot vērā, ka šobrīd valsts valodas prasmes nav izvirzītas kā atsevišķs priekšnoteikums, lai persona varētu kandidēt uz attiecīgo amatu".
Apakškomisija ir veikusi aptauju, izmantojot starpparlamentu pētniecības platformu, kurā redzams, ka lielākajā daļā aptaujāto Eiropas valstu nav īpašu prasību pašvaldības domes deputātiem pārzināt valsts valodu noteiktā līmenī. Piemēram, Lietuvā gadījumā, ja persona, kura vēlas kandidēt domes vēlēšanās, nerunā valsts valodā, viņai nodrošina tulku, turpretī, ja domes deputāts jau ir ievēlēts, valodas prasmes līmenim jāatbilst Eiropas Padomes noteiktajam B2 līmenim.
"Šis priekšlikums nav attiecināms uz situācijām, ar kurām mēs sastopamies ikdienā, proti, uz izvairīšanos no valsts valodas prasmes pārbaudes," skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš, norādot, ka nevajadzētu paļauties uz citu valstu pieredzi, jo ir jāpanāk, lai pašvaldības darba valoda būtu valsts valoda, lai deputāti, kas ir ievēlēti pašvaldībās, spēj orientēties valsts valodā rakstītajos likumos un vietējos apstākļos un spēj sazināties ar cilvēkiem latviešu valodā.
Daļēji atbalsta VARAM priekšlikumu
Savukārt apakškomisija atbalstīja ieceri, ka, VVC konstatējot nepietiekamas pašvaldības deputāta valsts valodas zināšanas, deputātam pēc valodas apmācībām prasmju pārbaude būtu jānokārto mēneša laikā, norādot, ka par attaisnojošu neierašanās iemeslu nevar uzskatīt tikai deputāta darba nespēju.
"Iepriekšējā vakarā deputāts paziņo, ka nevarēs ierasties."
E. Danovskis norādīja, ka negribētu izslēgt citus objektīvus un attaisnojošus apstākļus, kāpēc persona nav ieradusies, kā piemēru minot tuva radinieka nāvi iepriekšējā vakarā. Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis tāpat uzskata, ka deputātam ir pienākums savu darbu plānot tā, lai viņam būtu iespēja ievērot VVC noteikto termiņu, līdz ar to VVC jau tagad ir iespēja pašvaldības deputātam pateikt, ka pēkšņs mācību vai cita veida komandējums nav attaisnojošs iemesls.
Apgabaltiesa pieteikumu neizskata kā pirmās instances tiesa
Šobrīd Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums paredz, ka VVC pieteikumu par pašvaldības deputāta valsts valodas prasmes neatbilstību iesniedz apgabaltiesā. Līdz ar to VVC direktors Māris Baltiņš rosina minētajā likumā vārdu "apgabaltiesa" aizstāt ar vārdu "tiesa", jo praksē ir daži gadījumi, kad pieteikumu vispirms izskata pirmās instances tiesā un tikai pēc tam (nevis uzreiz) apgabaltiesā.
Gan klātesošie apakškomisijas deputāti, gan Saeimas Juridiskais birojs pauda izbrīnu, ka pieteikumus atsevišķos gadījumos ir izskatījusi rajona pilsētas tiesa, nevis uzreiz apgabaltiesa. Savukārt S. Pāvulēna skaidroja, ka "pēc 2013. gada grozījumiem likumā "Par tiesu varu" apgabaltiesa vairs neizskata šāda veida jautājumus kā pirmās instances tiesa".
Šobrīd pašvaldība sedz izdevumus par valodas apgūšanu
Tāpat ir jāvērš uzmanība, ka pašlaik Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 4. panta 4. daļa paredz, ka "domes priekšsēdētājam ir pienākums nekavējoties nodrošināt finanšu līdzekļu piešķiršanu, lai deputāts varētu apgūt valsts valodu". Proti, šobrīd pašvaldībai ir noteikts kā pienākums segt no sava budžeta tos izdevumus, kas rodas deputāta kandidāta apzinātas tiesību normu neievērošanas rezultātā.
"Procedūra atsevišķos gadījumos ievelkas pat vairākos pašvaldības domes sasaukumos."
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka, "piemēram, Daugavpils domes deputāts Viktors Pučka mācīsies valodu par 2300 eiro, par ko lēmusi Daugavpils domes finanšu komiteja" (autori atsaucas uz 2016. gada februāra publikāciju Preiļu rajona laikrakstā "Novadnieks"). Līdz ar to likumprojekta iesniedzēji piedāvā minētā panta daļu izteikt tādā redakcijā, kas paredz, ka deputātam ir pienākums sešu mēnešu laikā apgūt valsts valodu noteiktajā prasmes līmenī par saviem līdzekļiem.
Konceptuāli atbalsta
Apakškomisija konceptuāli atbalstīja K. Gerharda priekšlikumu, kas paredz veikt pašvaldības deputāta valsts valodas prasmes pārbaudi viena mēneša laikā, norādot, ka attaisnojošs neierašanās iemesls nevar būt tikai deputāta darba nespēja.
Līdz nākamajai sēdei, kas plānota pēc apmēram divām nedēļām, paredzēts vienoties par to, kādi iemesli ir nosakāmi kā attaisnojoši deputāta neierašanās gadījumā, kuras instances tiesā ir nepieciešams sniegt pieteikumu, kā arī sagatavot citus ar likumprojektu saistītus jautājumus.
Uzziņai
Laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam ir bijušas 3 tiesas prāvas saistībā ar sekojošu pašvaldības deputātu valsts valodas prasmēm:
