Plāno publicēt notāru un tiesu izpildītāju disciplinārlietās pieņemtos lēmumus

Daļa grozījumu Tiesu izpildītāju likumā, kā arī Notariāta likumā ir saistīta arī ar Zemgales tiesu apgabalā iekļauto rajonu (pilsētu) tiesu reorganizāciju.

Publicēs disciplinārlietās pieņemtos lēmumus

Grozījumi pamatā ietver Tieslietu ministrijas ierosinājumu publicēt zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietās pieņemtos lēmumus. Atbilstoši likumprojektiem lēmumi tiktu publicēti pēc to spēkā stāšanās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes un Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļa vietnēs.

Lēmumi mājaslapā būtu jāpublicē triju dienu laikā, kad attiecīgā informācija saņemta no Tieslietu ministrijas. Publicējot lēmumu, tiktu aizklāti trešo personu dati, bet atklāts paliktu pie atbildības sauktās amatpersonas vārds un uzvārds. Līdzīgs regulējums ar 2017. gada 22. jūnija grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā jau ir ieviests attiecībā uz tiesnešu disciplinārlietās pieņemto lēmumu publiskošanu.

Tā ir kopīga tieslietu sistēmas nostāja, norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izpilddirektore Guna Berlande. Viņa norāda, ka, no vienas puses, tiesu izpildītājus un notārus disciplinārlietu publicēšana ietekmē daudz tiešāk, jo atšķirībā no tiesnešiem un prokuroriem tiesu izpildītāji un notāri ir pašnodarbinātas personas, kam svarīga klientu piesaiste. No otras puses – ir jāstrādā tādā kvalitātē, lai šādi lēmumi nebūtu jāpieņem.

Arī Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča norāda, ka padome atbalsta grozījumus, kuri veicina atklātību un uzticību notariātam un tiesu varai kopumā. "Grozījumi ir viens veids, kā personas iegūst informāciju par notariāta darbību un kā nodrošināt sabiedrības vispārējo uzticēšanos. Notariāta autoritāte ir visas sabiedrības interesēs," skaidro V. Piziča.

Uzturlīdzekļu parādnieki nevarēs ieņemt notāra vai tiesu izpildītāja amatu

Papildus likuma grozījumi paredz, ka tiktu noteikts ierobežojums uzņemt zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru skaitā tādu pretendentu, kurš ieguvis uzturlīdzekļu parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu.

Analogs ierobežojums iekļauts arī likumprojektā "Grozījumu likumā "Par tiesu varu"" attiecībā uz tiesneša amata pretendentiem. Šie priekšlikumi ir daļa no plašāka Tieslietu ministrijas veiktā izvērtējuma ar mērķi veicināt vecāku labprātīgu pienākumu izpildi – uzturēt savu bērnu. Tieslietu ministrijas ieskatā uzturlīdzekļu parāda esamība nav savienojama ar augstu reputācijas standartu, kas tiek izvirzīts attiecībā uz amata pretendentiem tiesu sistēmai piederīgajās profesijās.

"Katram ir jāpilda likumā noteiktie pienākumi," norāda V. Piziča. "Likumdevējam ir tiesības noteikt samērīgus ierobežojumus, lai preventīvi veicinātu personu pienākumu izpildi. Konkrētajā gadījumā jaunās izmaiņas būtiski neietekmēs notariātu, jo jau līdz šim katram notāra amata pretendentam tiek izvirzīta prasība pēc augstākas sociālās kompetences un sociālā intelekta," skaidro V. Piziča.

Elektronizēs tiesu izpildītāju un notāru darbu

Grozījumi paredz arī modernizēt zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru darba procesus, plašāk izmantojot moderno informācijas tehnoloģiju iespējas. Piemēram, zvērināti tiesu izpildītāji elektroniskā veidā kārtos depozītu summu uzskaites grāmatas, savukārt notāri – reģistru aktu un glabājumu grāmatas.

Tiesu izpildītāju likumā paplašināti tie saziņas veidi, kas izmantojami paziņojuma par mantojuma apsardzības darbību veikšanas datumu un laiku nosūtīšanai telpu vai glabātuvju īpašniekam, paredzot iespēju šādu paziņojumu nosūtīt arī uz e-adresi, ja personai tāda ir.

Savukārt Notariāta likumu vēlas papildināt ar jaunu sadaļu "Elektroniskie apliecinājumi", atbilstoši kurai zvērinātam notāram paredzētas iespējas taisīt aktus un apliecinājumus elektroniski. Ir paredzēts, ka zvērināts notārs varēs taisīt pilnvaras, piekrišanas, to atsaukumus un mantošanas iesniegumus, ja iesniegumā izteikta griba par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu, izmantojot videokonferenci Notāru informācijas sistēmā. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tas radīs iespēju personām attālināti izdarīt vienpusējas gribas izteikumus. Tas vienkāršos ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valsts piederīgo iespējas efektīvi īstenot savas tiesības, piemēram, pilnvarot citu personu lietu pārvaldībai Latvijā, pieņemt vai atraidīt mantojumu, iegūt publiski ticamas piekrišanas, kas nepieciešamas iesniegšanai iestādēs Latvijā (zemesgrāmatu nodaļās u. c.).

Grozījumi saistībā ar zvērināta notāra un tiesu izpildītāja palīgiem

Tāpat ir paredzētas izmaiņas saistībā ar zvērināta notāra palīgu, kuru, pamatojoties uz zvērināta notāra priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pozitīvu atsauksmi, amatā apstiprina tieslietu ministrs.

Notariāta likums noteic, ka zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā, kā arī citos likumā paredzētajos gadījumos un gadījumos, kad jāizdara notariālā darbība ārpus zvērināta notāra prakses vietas. Vienlaikus likums neregulē palīga eksamināciju.

Līdz ar to likuma grozījumi paredz Notariāta likumu papildināt ar regulējumu, ka par zvērināta notāra palīgu var būt persona, kura nokārtojusi zvērināta palīga eksāmenu. Eksāmena rīkošanas kārtību un nepieciešamo zināšanu apjomu noteiktu Ministru kabinets.

Savukārt Tiesu izpildītāju likumā regulēts jautājums par zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata kandidāta statusa iegūšanu un zaudēšanu. Šobrīd personai, kura vēlas kļūt par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu, sākotnēji vienu gadu jānostrādā kā zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidātam. Likumprojektā ietverts grozījums, kas paredz Tiesu izpildītāju likuma 97. panta ceturtajā daļā noteiktajā viena gada termiņā iekļaut arī noteiktu laiku, kurā persona kandidāta statusā bijusi nodarbināta pie cita zvērināta tiesu izpildītāja.     

Notāri varēs saņemt informāciju no citu notāru lietām

Veicot amata pienākumus, zvērināti notāri ikdienā izmanto notāru informācijas sistēmās pieejamo informāciju, lai izslēgtu, piemēram, krāpniecības gadījumus. Pašreiz Notariāta likumā nav tieši definēts, ka zvērināti notāri ir tiesīgi saņemt informāciju no citu zvērinātu notāru lietām, praksē netieši tas tiek realizēts. Uzskatāms, ka zvērinātiem notāriem amata pienākumu veikšanai gadījumos, kad piekrišanu ziņu saņemšanai nevar sniegt paši akta (apliecinājuma) dalībnieki, vajadzētu būt iespējai savstarpēji saņemt tiem nepieciešamās ziņas bez vajadzības atsevišķi izprasīt Notariāta likumā noteikto atļauju.

Likuma grozījumos iestrādāts priekšlikums, ka zvērināti notāri ir tiesīgi sakarā ar amata pienākumu pildīšanu saņemt informāciju no citu zvērinātu notāru lietām bez atsevišķas atļaujas izprasīšanas. Vienlaikus atļauju izsniegšanu nodos Latvijas Zvērinātu notāru padomes kā zvērinātu notāru pārstāvības un uzraudzības institūcijas, kā arī Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas pārvaldes un izpildu institūcijas kompetencē, tādējādi atslogojot tiesas. Šādu risinājuma variantu atbalsta arī apgabaltiesu priekšsēdētāji.

Ar biometrijas datu apstrādi nesteidzas

Jāpiebilst, ka sākotnēji Tieslietu ministrija iesniedza arī priekšlikumu ieviest zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru darbā iespēju izmantot biometrijas datu apstrādes sistēmu, lai pastiprinātu nosacījumus personas identitātes pārbaudei un preventīvi novērstu iespējamu krāpniecisku darbību veikšanu, izmantojot svešas personas identitāti ar tās piekrišanu.

Kā LV portālam skaidroja V. Piziča, padome ierosinājumu izmantot biometrijas datus (pirkstu nospiedumus), lai pārbaudītu personas identitāti, vērtēja ļoti pozitīvi. "Diemžēl diskusijā kopā ar Tieslietu ministriju neizdevās pārliecināt Saeimas Juridisko biroju par šādas iespējas izmantošanu notāru darbā. Saeimas Juridiskais birojs vērsa uzmanību, ka biometrijas dati izmantojami šauri, jo tie ir īpaši sargājami personas dati," skaidroja V. Piziča.

Savukārt G. Berlande norāda: "Pilnīgi iespējams, ka nākotnē persona tiks identificēta ar biometrijas datiem, tomēr šobrīd tā acīmredzami ir daudz tālāka nākotne. Mūsuprāt, tā kā šos datus izmantotu valsts amatpersonas, nevis, piemēram, komersanti, tad risku nebija. Tomēr izskatās, ka vēl nav pienācis laiks šādām izmaiņām."

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā un Notariāta likumā Saeimai vēl jāizskata otrajā un trešajā lasījumā.