Notāri aktus un apliecinājumus sagatavos arī attālināti

Notariāta likuma grozījumi paredz, ka, izmantojot Notāru informācijas sistēmā pieejamo videokonferences režīmu, notāri varēs sagatavot aktus un apliecinājumus (tajā skaitā pilnvaras, piekrišanas, to atsaukumus un mantošanas iesniegumus u. c.), tādējādi sniedzot iespēju cilvēkiem notāru sniegtos pakalpojumus saņemt attālināti.

Paredzams, ka tas vienkāršos ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valsts piederīgo iespējas efektīvi īstenot savas tiesības, piemēram, pilnvarot citu personu lietu pārvaldībai Latvijā, pieņemt vai atraidīt mantojumu, iegūt publiski ticamas piekrišanas, kas nepieciešamas iesniegšanai iestādēs Latvijā (zemesgrāmatu nodaļās u. c.).

Lai sekmētu ēnu ekonomikas apkarošanu un ierobežotu iespējas mantot skaidru naudu, par kuras izcelsmi un esamību nav iespējams pārliecināties, likuma grozījumi nosaka mantiniekam pienākumu – mantojuma sastāvā norādītos skaidras naudas līdzekļus, kas pārsniedz 15 000 eiro, iemaksāt kredītiestādē, kas ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā.

Likuma grozījumi paredz arī jaunu notāru disciplinārsodu – naudas sodu no 150 līdz 5000 eiro apmērā. Zvērinātu notāru disciplinārlietās pieņemtie lēmumi pēc to spēkā stāšanās tiks publicēti Latvijas Zvērinātu notāru padomes mājaslapā.

Ar likuma grozījumiem noteikts, ka turpmāk atļauju notāriem par ziņu saņemšanu no citām zvērinātu notāru lietām izdos Latvijas Zvērinātu notāru padome, nevis, kā bija līdz šim, apgabaltiesa. Papildus Latvijas Zvērinātu notāru padome veiks arī notāru atvaļinājumu saskaņošanu, kas līdz šim bija Tieslietu ministrijas pārziņā.

Ar likuma grozījumiem noteiktas arī stingrākas prasības zvērināta notāra amata pretendentiem, nosakot, ka turpmāk par zvērināta notāra amata pretendentu nevarēs kļūt persona, kas ir ieguvusi uzturlīdzekļu parādnieka statusu.