Nekustamā īpašuma reģistrācija
Nemainīgi visaktuālākie juridiskie jautājumi, ar kuriem cilvēki Latvijā vēršas pie notāriem, ir saistīti ar nekustamo īpašumu. "Lielākā kļūda, ar ko notāriem diemžēl pārāk bieži jāsaskaras, ir tas, ka Latvijā ievērojams skaits personu ilgstoši nereģistrē savas īpašumtiesības pēc NĪ mantošanas vai darījuma noslēgšanas. Nereti mantojuma lieta netiek nokārtota līdz galam vai netiek ierosināta vispār. Taču līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas izmanto tieši pašu mantinieku neizdarīto, atstājot viņus bez mantotā īpašuma," norāda Jānis Skrastiņš.
Viens no iemesliem šādas krāpšanas iespējamībai ir fakts, ka Latvijā pašlaik nekustamā īpašuma darījums ilgstoši var netikt reģistrēts zemesgrāmatā. Ja, piemēram, Igaunijā un Lietuvā darījuma reģistrācija vai atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā notiek nekavējoši pēc darījuma notariālas apliecināšanas, Latvijā var paiet vairāki mēneši un dažos gadījumos pat vairāki gadi līdz reģistrācijai. "Tādējādi ievērojams skaits cilvēku dažādu iemeslu dēļ pakļauj sevi riskam. Tas ļauj īpašumu vairākkārt pārdot, izkrāpjot to īpašniekam vai mantiniekam," stāsta LZNP priekšsēdētājs.
Visbiežāk iemesls šādai novilcināšanai ir valsts nodeva zemesgrāmatā. Tomēr, kā uzsver Jānis Skrastiņš, tikai zibenīga īpašumtiesību reģistrācija zemesgrāmatā var izslēgt jebkādas iespējas izkrāpt īpašumu. Turklāt arī tiem, kam šajā ziņā viss ir sakārtots un ir piederošs nekustamais īpašums, notārs iesaka izveidot paradumu vismaz reizi mēnesī ielūkoties zemesgrāmatā, lai pārliecinātos par īpašuma piederību. To var izdarīt jebkurā brīdī vietnē www.zemesgramata.lv.
Skaidrība par pēdējo gribu
Testaments jau sen nav dokuments, kuru sastāda tikai sirmgalvji. Katru gadu pēdējo gribu pie notāriem testamentā pauž vidēji 3000 cilvēku. Līdz 2014. gadam, sastādot testamentu, bija nepieciešama divu liecinieku klātbūtne. Kopš atteikšanās no lieciniekiem, pie notāriem taisīto testamentu skaits ir pieaudzis divtik. Tas ir uzskatāms piemērs, ka sabiedrība kļūst atbildīgāka pret savu juridisko lietu sakārtošanu.
Testamentu var sastādīt arī privāti, taču tad pastāv risks, ka tas var netikt izpildīts. "Visbiežāk šādi testamenti glabājas tikai pie personas, kas to rakstījusi un var gadīties, ka tas mantojuma lietā var nenonākt, ja mantinieks nezina par tā esību un atrašanās vietu. Tāpat to var atrast tikai pēc tam, kad mantojuma lieta jau nokārtota un manta sadalīta. Bet galvenie riski, kas ir jāņem vērā – "pašrocīgi rakstītu testamentu ir ārkārtīgi viegli viltot, apzināti vai netīši iznīcināt, kā arī apstrīdēt tiesā," uzsver Jānis Skrastiņš. Savukārt pie notāra atstāts jeb publisks testaments ir garantija, ka tas nekur nenoklīdīs un vajadzīgajā brīdī tiks pievienots mantojuma lietai, jo pie notāra atstāts testaments tiek reģistrēts Publisko testamentu reģistrā. Šajā reģistrā esošie testamenti un mantojuma līgumi ir pieejami ne tikai notāriem Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Tas ir īpaši būtiski mūsdienās, kad tik daudz cilvēku no Latvijas ilgstoši vai uz visiem laikiem devušies darba un dzīves gaitās ārzemēs.
Alternatīva ir arī iespēja sastādīt mantojuma līgumu. Tas kalpo kā garantija, ka mantiniekam par labu taisītais pēdējās gribas rīkojums netiks atsaukts, viņam nezinot. Mantojuma līgumam ir prioritāte pret testamentu, un vēlāk taisīts testaments mantojuma līgumu neatceļ. Tātad – abām pusēm, kā arī citiem tuviniekiem ir noteikta skaidrība par aizgājēja pēdējo gribu attiecībā uz tā mantu. Mantojuma līgumu savā starpā noslēdz mantojuma atstājējs un viņa izvēlēts mantinieks, un šis līgums nav vienpusēji atsaucams. Testamentu, kā zināms, var mainīt kaut ik stundu, un katram jaunam mantiniekam sacīt – esmu tev atstājis visu, kas man ir. Nav noslēpums, ka tieši šādu iemeslu dēļ daudzās ģimenēs rodas konflikti.
Kad pašam nav iespējas pieņemt lēmumus
Katrā ģimenē noteikti būtu vērts izskatīt nepieciešamību pēc nākotnes pilnvarojuma. "Cilvēki mūsdienās daudz ceļo, aizraujas ar ekstrēmiem sporta veidiem, daudz pārvietojas ar dažādiem transportlīdzekļiem. Diemžēl neviens nav pasargāts no tā, ka uz laiku vai pat arī ilgstoši viņam tiek liegta spēja pieņemt svarīgus lēmumus, kas saistīti, piemēram, ar mantu, īpašumu, bērniem u.tml. Tāpēc nākotnes pilnvarojums mūsdienās ir svarīgs dokuments katrā ģimenē – gluži tāpat kā testaments," uzsver Jānis Skrastiņš.
Personas ar nākotnes pilnvarojumu var aizsargāt savas intereses gadījumos, ja viņu spēja rīkoties patstāvīgi, tostarp arī ikdienas jautājumu risināšanā, kļūs ierobežota. Tā kā pats cilvēks, nevis tiesa izvēlas personu, kura to vajadzības gadījumā pārstāvēs, ar nākotnes pilnvarojumu vairāk tiek respektēts personas privātums, konfidencialitāte un citas intereses.
"Katrai ģimenei būtu vērts izrunāt šo jautājumu, jo nav neiespējamas situācijas, kad kāds tuvinieks (un tas ne vienmēr būs gados vecākais) pēkšņi var smagi saslimt, piemēram, nonākt komas stāvoklī pēc autoavārijas un uz kādu brīdi nespēt rūpēties par savu ģimeni, darījumiem vai bankas kontiem. Šādās situācijās nākotnes pilnvarojumā ieceltā uzticības persona, piemēram, pilngadīgs bērns vai dzīvesbiedrs, var rīkoties ar bankas kontiem. Tas var būt īpaši svarīgi, ja nepieciešami finanšu līdzekļi, piemēram, ārstēšanās izdevumu segšanai vai bērnu uzturēšanai," pauž Jānis Skrastiņš.
