AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
27. novembrī, 2017
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Darba tiesības
3
2
3
2

Obligātās veselības pārbaudes – kādas un kāpēc tās jāveic

FOTO: Freepik

Vairums cilvēku darbā pavada nozīmīgu daļu savas dzīves. Lai mazinātu darba vides kaitīgo faktoru ietekmi uz darbinieku veselību, darba devējam ir jānodrošina, ka nodarbinātie veic obligātās veselības pārbaudes pie arodslimību ārsta. Savukārt, ja darbs saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, nodarbinātajiem ir jādodas uz papildu obligātajām veselības pārbaudēm, lai saņemtu medicīnisko jeb tā saukto sanitāro grāmatiņu. LV portālam e-konsultācijās bieži tiek iesūtīti jautājumi, ar ko atšķiras šīs pārbaudes, kam tās ir jāveic un kā pienākums ir tās apmaksāt.
īsumā
  • Darba aizsardzības likumā un MK noteikumos Nr. 219 paredzētās obligātās veselības pārbaudes mērķis ir darba ņēmēja veselības aizsardzība. To veic arodslimību ārsts tiem darbiniekiem, kuru veselību var ietekmēt kaitīgie darba vides faktori un kuriem darbā ir īpaši apstākļi.
  • Epidemioloģiskās drošības likumā un MK noteikumos Nr. 494 paredzētās obligātās veselības pārbaudes mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība. Medicīniskā grāmatiņa nepieciešama darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. To izsniedz ģimenes ārsts.
  • Obligātā veselības pārbaude (OVP) var būt pirmreizēja, periodiska un ārpuskārtas.
  • Tā kā OVP tiek veikta atbilstoši darba devēja rīkojumam, tā ir jāveic darbinieka darba laikā.
  • Izdevumus, kas saistīti ar OVP, sedz darba devējs, pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas – attiecīgā persona pati vai darba devējs (pēc vienošanās).
  • Darba likuma 36. pants paredz darba devēja tiesības veikt veselības pārbaudi pretendenta piemērotības noskaidrošanai. Šo pārbaudi apmaksā darba devējs, izņemot gadījumus, ja pretendents ir apzināti sniedzis nepatiesu informāciju.

Obligātā veselības pārbaude darbinieka veselības aizsardzībai

Obligāto veselības pārbaužu (OVP) nodrošināšana darbiniekiem ir viens no darba devēja pienākumiem. Vienu no nepieciešamajām pārbaudēm paredz Darba aizsardzības likuma 15. pants, savukārt to veikšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude".  Šo OVP veic personām, kuras ir nodarbinātas vai kuras paredzēts nodarbināt:

  • darbā, kur viņu veselības stāvokli ietekmē veselībai kaitīgie darba vides faktori;
  • darbā īpašos apstākļos.

Šīs OVP mērķis ir nodarbinātā veselības aizsardzība, lai arodslimību ārsts pēc iespējas agrāk atklātu veselības traucējumus, ko rada darba vides ietekme, un varētu uzsākt to savlaicīgu ārstēšanu. OVP ir nepieciešams veikt:

  • lai noteiktu, vai nodarbinātā veselības stāvoklis pieļauj strādāt darba vietās, kur sastopami noteikti riska faktori;
  • lai noteiktu, vai nodarbinātajam nav kāds veselības traucējums, kas konkrētā darba riska faktoru ietekmē var saasināties vai izraisīt nelaimes gadījumus;
  • lai savlaicīgi identificētu veselības traucējumus, kas radušies darba vides kaitīgo faktoru ietekmē, u. tml.

Ko nozīmē darbs īpašos apstākļos

MK noteikumi Nr. 219 definē darbus īpašos apstākļos kā bīstamus darbus, kur pastāv augsts nelaimes gadījumu risks pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem. Šo noteikumu 2. pielikumā  ir pieejams saraksts "Darbi īpašos apstākļos", kuros darbinieks, veicot savus darba pienākumus, sev un citiem tuvumā esošiem kolēģiem var radīt palielinātu risku ciest nelaimes gadījumā. Regulāras veselības pārbaudes šādos apstākļos strādājošajiem ir svarīgs priekšnoteikums iespējamu nelaimju novēršanā.

"Darbs īpašos apstākļos ir bīstams darbs, kur pastāv augsts nelaimes gadījumu risks pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem."

Piemēram, cilvēks ar epilepsiju nevar vadīt vilcienu, strādāt uz augstām platformām, pārvietojamām kāpnēm, ar bīstamām tehniskām iekārtām. Pasliktināta redze liedz strādāt ar sprāgstvielām, bīstamām iekārtām, kas atrodas zem spiediena (katliekārtām), u. tml.

Kas ir "kaitīgie darba vides faktori"

MK noteikumu Nr. 219 1.pielikumā ir atrodams izvērsts iespējamo veselībai kaitīgo darba vides faktoru saraksts, kurā ietverti dažādi ķīmiskie, bioloģiskie, fizikālie un psihoemocionālie faktori, kuri var ietekmēt cilvēka veselību. Saraksts ir papildināts ar nepieciešamajām pārbaudēm, kas jāveic, ja darbinieks ir pakļauts kādam no minētajiem riska faktoriem.

Saraksts ir tik plašs, ka praksē ir grūti iedomāties darba vidi, kas neatstātu nekādu iespaidu uz cilvēka veselību un pieļautu, ka darbiniekiem OVP nav jāveic.

Regulāra veselības pārbaude pie arodslimību ārsta obligāti nepieciešama ne tikai fiziska darba veicējiem, kas cilā un pārvieto smagumus, bieži un monotoni noliecas, atrodas piespiedu pozā (tai skaitā darbs, stāvot kājās) u. tml., bet arī biroja darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar datoru. Arī sēdošs darbs var izraisīt nopietnas muskuļu un skeleta slimības, darbs pie displeja var pasliktināt redzi. Kaitīgo darba vides faktoru vidū ir iekļauti arī psihoemocionālie riski, piemēram, nakts darbs, paaugstināta atbildība, bieži pieņemot lēmumus, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvību vai veselību, atbildība par lielām materiālām vērtībām, psihoemocionāla pārslodze.

Obligāto veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts

Uz MK noteikumos Nr. 219 paredzēto OVP darbinieku nosūta darba devējs. Izsniedzot darbiniekam rīkojumu uz OVP pie arodslimību ārsta (OVP karti), tajā tiek uzskaitīti darba riska novērtējumā konstatētie kaitīgie darba vides faktori un īpašie darba apstākļi, kādiem darbinieks tiek pakļauts. OVP laikā veicamie izmeklējumi un nepieciešamo ārstu konsultācijas, kā arī to veikšanas biežums ir tieši atkarīgs no kaitīgā faktora un tā līmeņa konkrētā darbavietā.

Arodslimību ārsts, izmeklējot pacientu un izvērtējot izmeklējumu un citu speciālistu apskašu rezultātus, novērtē, vai darba vides faktori nav radījuši veselības traucējumus un vai nav nepieciešami papildu pasākumi, lai aizsargātu darbinieka veselību darba vietā, kā arī nosaka, vai personas veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam.

Obligāto veselības pārbaužu biežums

OVP var būt pirmreizēja, periodiska un ārpuskārtas. Uz pirmreizējo OVP nosūta visas personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas atbilstoši visiem identificētajiem riska faktoriem, kuriem persona būs pakļauta.

Periodiskās OVP veic nodarbinātajiem periodiski. Periodisko OVP biežums var būt vienu reizi gadā, vienu reizi divos gados un vienu reizi trīs gados. To nosaka darba devējs, veicot darba vides riska novērtējumu.

Ja mainās veselībai kaitīgie darba vides faktori vai īpašie apstākļi, kā arī pēc arodslimības ārsta norādījuma vai paša nodarbinātā vai uzticamības personas pieprasījuma, vai pēc darba devēja iniciatīvas darbinieku jebkurā laikā var nosūtīt veikt ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi, lai pārliecinātos, ka nodarbinātā veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, tai skaitā ilgstošas vai biežas darbnespējas gadījumā.

Kad nepieciešama sanitārā grāmatiņa

Ir nodarbinātie, kuriem ar MK noteikumos Nr. 219 paredzēto OVP nepietiek un ir jāveic vēl citas veselības pārbaudes, kuru rezultāti tiek atspoguļoti darbinieka medicīniskajā jeb tā sauktajā sanitārajā grāmatiņā. Epidemioloģiskās drošības likuma 34. pants paredz, ka šī OVP ir jāveic personām, kuras tiek nodarbinātas darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, piemēram, pārnēsājot lipīgas infekcijas slimības.

"Kaitīgo darba vides faktoru vidū ir iekļauti arī psihoemocionālie riski, piemēram, nakts darbs, paaugstināta atbildība."

Darbi, kurus veicot nodarbinātajiem ir jābūt medicīniskajai grāmatiņai, ir uzskaitīti MK noteikumu Nr. 494 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm" 2. punktā.  Piemēram, medicīniskā grāmatiņa ir nepieciešama, ja darbs saistīts ar pārtikas produktu apriti, bērnu pieskatīšanu, ārstniecību, pakalpojumu sniegšanu klientiem frizētavās un kosmētiskajos salonos, publiskos peldbaseinos un pirtīs, solārijos, tūristu mītnēs u. tml. 

Sanitāro grāmatiņu izsniedz ģimenes ārsts

Darba devējs ir atbildīgs par to, lai tiktu ievērotas normatīvo aktu prasības. Tāpēc, izvērtējot katra darbinieka veicamos pienākumus un pastāvošos riskus, nosaka personas, kurām nepieciešama medicīniskā grāmatiņa, to paredzot iekšējās kārtības noteikumos. Atšķirībā no OVP darbinieka veselības aizsardzībai šajā gadījumā darbinieka OVP veic ģimenes ārsts un sniedz (nesniedz) atļauju darbiniekam strādāt norādītajā amatā, par to izdarot ierakstu personas medicīniskajā grāmatiņā. Informācija par obligāti veicamajām pārbaudēm (izmeklējumiem) un to veikšanas biežumu ir norādīta MK noteikumu Nr. 494 1. pielikumā.  Noteikumu 5. punkts paredz, ka darba devējs ir atbildīgs par personas medicīniskās grāmatiņas uzglabāšanu kontroles institūcijai pieejamā vietā.

Kas apmaksā obligāto veselības pārbaudi?

Darba likuma 82. pants un Darba aizsardzības likuma 15. panta otrā un trešā daļa paredz, ka:

  • izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto OVP, sedz darba devējs;
  • izdevumus, kas saistīti ar OVP pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona pati no saviem līdzekļiem vai darba devējs.  

Normatīvajos aktos nav precīzi noteikts, vai izdevumi, kas saistīti ar OVP, varētu būt arī, piemēram, transporta izdevumi līdz ārstniecības iestādei. Valsts darba inspekcijas ieskatā gadījumā, ja darba devējs ir izsniedzis norīkojumu uz OVP un attiecīgajā pagastā nav medicīnas iestādes, kas šo pakalpojumu sniedz, tad darba devējam būtu jāapmaksā arī ceļa izdevumi līdz tuvākajai ārstniecības iestādei. Savukārt, ja attiecīgajā apdzīvotajā vietā ir medicīnas iestāde, darba devējam nav pienākuma apmaksāt ceļa izdevumus.

Svarīgi! Tā kā OVP tiek veikta atbilstoši darba devēja rīkojumam, tā ir jāveic darbinieka darba laikā. Nodarbinātajam nav jāpilda darba devēja rīkojumi savā brīvajā laikā. Darba likuma 74. pants paredz darba devēja pienākumu izmaksāt darbiniekam noteikto darba samaksu (ja darbiniekam ir noteikta laika alga) vai vidējo izpeļņu (ja darbiniekam ir noteikta akorda alga), ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē.

Darba ņēmēja atbildība

"Atbilstoši Darba likuma 82. pantam darbiniekam, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, ir pienākums nekavējoties veikt veselības pārbaudi gadījumos, kad šādas pārbaudes veikšana paredzēta normatīvajos aktos vai darba koplīgumā vai arī pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai un veselībai. Līdz ar to veselības pārbaudes veikšana ir darbinieka atbildība," LV portālam norāda Veselības inspekcija.

Ja darba ņēmējs neveic OVP norādītajā termiņā, darba devējam, pamatojoties uz Darba likuma 58. panta trešo daļu, ir tiesības ar rakstveida rīkojumu atstādināt nodarbināto no darba, neizmaksājot darba samaksu par atstādināšanas laiku. Atstādināt nedrīkst, ja OVP nav veikta objektīvu apstākļu dēļ (piemēram, ir nepieciešams specifisks izmeklējums, kurš nav pieejams mēneša laikā, vai darbinieks bijis noslogots darbā). Tāpat par darba devēja prasību neizpildi darba devējam ir tiesības piemērot disciplinārsodu arī gadījumā, ja darbinieks neveic OVP.

Par pārkāpumiem darba devējam iespējams sods

Obligātās veselības pārbaudes veikšana ir ne tikai darbinieka pienākums, bet arī tiesības. Ja darba devējs nenodrošina OVP veikšanu saviem darbiniekiem, par to ir jāinformē Darba valsts inspekcija.

"Ja nav nodrošināta OVP, tas ir darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpums, par kuru paredzēts sods pašam darba devējam," skaidro Darba valsts inspekcija. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.4 pantam par darbinieku nenosūtīšanu veikt OVP, ja normatīvajos aktos tās paredzētas, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 70 līdz 350 eiro fiziskai personai vai 140 līdz 700 eiro, ja darba devējs ir juridiska persona. Par atkārtotu pārkāpumu naudas sods var sasniegt 700 eiro fiziskai personai vai 2900 eiro, ja darba devējs ir juridiska persona.

"Ja darba devējs nenodrošina OVP veikšanu saviem darbiniekiem, par to ir jāinformē Darba valsts inspekcija."

Ja darbiniekiem nav medicīnisko grāmatiņu un tās netiek uzglabātas kontroles institūcijai pieejamā vietā, tas ir darba devēja pārkāpums, kas ir sodāms atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 42. pantam par epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu. Naudas sods fiziskajām personām var sasniegt no 10 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 140 līdz 2800 eiro.

Veselības pārbaude pretendenta piemērotības noskaidrošanai

Normatīvie akti paredz vēl trešo veselības pārbaudes veidu, kuru dažkārt mēdz jaukt ar obligāto veselības pārbaudi, kas noteikta Darba aizsardzības likuma 15. pantā. Proti, Darba likuma 36. panta pirmā daļa paredz darba devēja tiesības (nevis pienākumu) pieprasīt, lai pretendents uz darbu uzņēmumā veic veselības pārbaudi, kas ļautu pārliecināties par viņa piemērotību paredzētā darba veikšanai. Atzinumā par pretendenta veselības stāvokli ārsts norāda tikai to, vai viņš ir piemērots konkrētu darba pienākumu veikšanai.

"Normatīvie akti neuzliek darba devējam pienākumu šādu pārbaudi veikt obligāti. Piemēram, darba devējam, lai pārliecinātos par to, ka pretendents, kas ir pieteicies interjera noformētāja amatam, atšķir krāsu nianses, ir tiesības viņu nosūtīt uz krāsu redzes pārbaudi," skaidro Darba valsts inspekcija. Praksē šādas veselības pārbaudes ir nepieciešamas reti.

Kas apmaksā Darba likuma 36. pantā minēto veselības pārbaudi?

Ja darba devējs nosūta pretendentu veikt Darba likuma 36. pantā minēto veselības pārbaudi, tad darba devējam ir obligāts pienākums segt ar to saistītos izdevumus. Arī gadījumā, ja ārsta atzinumā tiks konstatēts, ka pretendents nav piemērots darba veikšanai, izmaksas jāsedz darba devējam. Izņēmums ir situācijas, ja pretendents darba intervijā ir apzināti sniedzis nepatiesu informāciju. Piemēram, šāda situācija var izveidoties, ja atklājas, ka personai piemīt krāsu aklums (daltonisms), bet darba intervijas laikā tā apzināti melojusi, ka spēj atšķirt krāsu nianses.

SAZINĀTIES AR REDAKCIJU
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS