Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Avots: Maksātnespējas administrācija
Palielināt maksājumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem paredz Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā".
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā Maksātnespējas administrācijas (MNA) vadība, informējot par garantiju fonda finanšu rādītājiem, situāciju ar līdzekļu uzkrāšanas tendencēm un izlietojumu pēdējos gados, pamatoja arī drošības rezerves nepieciešamību.
Maksājumi darbiniekiem – no fonda
No garantiju fonda MNA darba devēja maksātnespējas gadījumā sedz darbinieku prasījumus – darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, par cita veida prombūtni, kā arī atlaišanas pabalstu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Katra šī prasījuma aprēķins pašreiz ir piesaistīts minimālajai algai. Vēl no darbinieku prasījumu fonda tiek segta kaitējuma atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību. Šiem prasījumiem ierobežojumu nav.
Pašreiz likuma 5. pants nosaka: No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem darbinieku prasījumus apmierina šādā apmērā:
Fonda galvenais finanšu avots ir uzņēmējdarbības riska valsts nodeva. Darba devējs šajā fondā par katru darbinieku mēnesī maksā 36 centus. Darba devējs valsts nodevu aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. Tā noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 836 par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2017. gadā.
Pēdējo 10 gadu statistika rāda ļoti lielas izmaiņas darbinieku skaitā, par kuriem tiek maksāta riska nodeva.
Kā informēja MNA direktores vietniece Baiba Banga, 2008. gads bija pēdējais, kad darbinieku skaits pārsniedza 800 tūkstošus, togad nodeva maksāta par 842 722 darbiniekiem. Pēc krīzes krituma, kad darbinieku skaits samazinājās par apmēram 150 tūkstošiem, tas neko daudz tā arī nav pieaudzis, kaut gan tiek teikts, ka ekonomika ir atveseļojojusies. 2017. gada dati – riska nodevu maksāta par 704 846 darbiniekiem.
Lielākās izmaksas pēckrīzes gados un "Liepājas metalurga" maksātnespējā
Visvairāk darbinieku prasījumu valstij nācās segt 2010. gadā – 5398 darbiniekiem. Pēdējos gados prasījumu skaits ir mazinājies, nesasniedz pusotru tūkstoti. Tiesa, izņēmums ir bijis 2014. gads, kad nācās veikt izmaksas 1800 "Liepājas metalurgā" darbu zaudējušajiem.
Tieši krīzes ietekmes dēļ 2009. gadā pieņemti ierobežojumi katram prasījumam no garantiju fonda. Grozījumu anotācijā norādīts, ka ekonomiskās krīzes ietekmē strauji kritās garantiju fonda ieņēmumi (samazinājās darba ņēmēju skaits, par kuriem darba devējiem bija jāmaksā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva) un ievērojami palielinājās fonda izdevumi (jo bankrotēja ievērojams daudzums uzņēmumu, kuri palika parādā saviem darbiniekiem). Lai normalizētu fonda darbības ilgtspēju, tika pieņemts lēmums pielīdzināt katru darbinieka prasījumu minimālajai mēnešalgai.
2008. gadā vidējā izmaksātā summa vienam darbiniekam bija 1798 eiro. Fonda atlikums katra gada beigās strauji saruka un 2010. gadā bija vairs tikai 600 000 eiro, kas ir ļoti maz, vērtēja B. Banga. Tāpēc ierobežojums piesaistīt izmaksas minimālajai algai tika noteikts kā pagaidu risinājums.
Ierobežojums paliks, bet maksājumus var palielināt
2014. gadā līdzekļu atlikums fondā sasniedza nedaudz vairāk kā 4 miljonus eiro. Kā skaidroja B. Banga, ir aprēķināts, ka drošības spilvenam [uzkrājumam fondā], ja pēkšņi iestātos 2008. gada krīzei līdzīga krīze, ir jābūt apmēram no 4,5 līdz 5 miljoniem eiro. Jāņem vērā, ka palielinās arī minimālā alga.
MNA ir rēķināts, kāda būtu fondā nepieciešamā naudas summa darbinieku prasījumu izmaksām, ja ierobežojumus atceltu, – izmaksājamā summa vismaz dubultotos. Vēl viens aspekts, pēc B. Bangas teiktā, – pieaugtu arī risks, kas bija arī pirms ierobežojumu uzlikšanas, krāpšanas gadījumi, mēģinājumi "uzzīmēt" pirms maksātnespējas neesošus ienākumus.
Šogad garantiju fonda uzkrājums ir sasniedzis 9,17 miljonus eiro. Ņemot vērā nepieciešamo rezervi "nebaltai dienai", kas būtu apmēram puse no šīs summas, līdzekļu ir pietiekami, lai turpmāk izmaksas varētu palielināt. To ir prasījušas arī darba devēju organizācijas.
Tāpēc likumā noteiktie maksimālie maksājumi katram prasījumam tiks piesaistīti ne vairs vienas minimālās mēnešalgas apmēram, bet gan pusotrai mēnešalgai.
Darbinieku prasījumu apmierināšanai maksājumus paredzēts palielināt no 2018. gada 1. janvāra, un tas attieksies uz uzņēmumu maksātnespējas procesiem, kas pasludināti no 2018. gada 1. janvāra.
Piemēram, šogad pasludinātajiem maksātnespējīgajiem uzņēmumiem maksimālā summa, ko var saņemt viens darbinieks, ir 2316 eiro (pirms nodokļiem), no nākamā gada tā būs 3947 eiro.
Aprēķini liecina, ka līdz šim no maksimālās summas vidēji gadā tiek izmaksāti 42 procenti.
"Liepājas metalurga" maksātnespējas gadījumā darbinieku prasījumiem izmaksāts 1,2 miljoni, ko B. Banga vērtē kā salīdzinoši mazu summu, jo darbiniekiem nebija samaksāta tikai pēdējā mēnešalga un atlaišanas pabalsti.
Ja tiek iesniegts uzņēmuma maksātnespējas pieteikums, MNA mēneša laikā ir jāpieņem lēmums par līdzekļu piešķiršanu.
Pagājušonedēļ maksātnespēju pieteicis salīdzinoši liels uzņēmums ar 160 darbiniekiem. Bet ir arī lielāki darba devēji, kuri nodarbinājuši 400–500 strādājošo.
Maksātnespējas administratoriem stingrāka uzraudzība
Sociālo un darba lietu komisijas deputātu Andri Bērziņu, kura vadītā Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir skatījusi problēmas saistībā ar maksātnespējas procesiem un maksātnespējas administratoru darbību, interesēja, kāda pašreiz ir situācija ar maksātnespējas administratoriem.
MNA direktore Inese Šteina informēja, ka uzraudzības sistēma tiek īstenota un tā būtiski pilnveidota, izmantojot tos instrumentus, kurus deva Maksātnespējas likuma grozījumi no šā gada sākuma.
Kopš jūlija ir sāktas pārbaudes maksātnespējas procesa lietās, kas iepriekš nebija iespējams. Vienlaikus tiek analizēti gan maksātnespējas administratoru riski, gan maksātnespējas procesu riski. "Novirzām mūsu ierobežotos resursus uz tiem maksātnespējas administratoriem , kuriem mēs saskatām augstāku risku," paskaidroja I. Šteina.
Kā vienu no pamatuzstādījumiem MNA direktore minēja to, ka maksātnespējas administratoram ir jābūt ar augstu kvalifikāciju, profesionālām zināšanām un prasmēm, ļoti augstu reputāciju un ētiku. Tāpēc ir izveidota disciplinārlietu komisija, kurā jau ir sešas lietas, divās lietās lēmumi ir procesā un četrās – pieņemti.
Ir nolemts, ka administratori, arī tie, kas strādā vairāk nekā 10 gadus, ik pa diviem gadiem kārto kvalifikācijas eksāmenu. Šāds eksāmens pirmoreiz notika šā gada 12. septembrī, kad no 30 administratoriem eksāmenu nokārtojuši tikai 22. Tātad astoņi pārbaudījumu nav izturējuši. Tiem administratoriem, kas nav nokārtojuši eksāmenu, sertifikāta darbība ir izbeigta, jo normatīvie akti neparedz eksāmena pārlikšanas iespēju.
Nākamais eksāmens paredzēts 29. novembrī. Pēc MNA datiem, tas jākārto 82 maksātnespējas administratoriem.
I. Šteina komisijā pauda pārliecību, ka uzraudzības sistēma strādā. Ja tiek konstatēta kāda patvaļība un nelikumība, tad tiekot piesaistīta arī policija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
A. Bērziņš atgādināja, ka savulaik ir bijusi doma pārskatīt atlīdzības veidošanas principus (pašlaik Maksātnespējas likums nosaka, ka administrators atlīdzībā saņem līdz 1% no uzņēmuma vai objekta pārdošanas cenas – red.).
Pārbaudēs tiek skatīti arī administratoru izdevumi, klāstīja I. Šteina: "Ja likumā noteikto apjomu izdevumi nepārsniedz, tad varam runāt par saprātīgu atlīdzību. Savukārt praksē, kā rāda mūsu uzraudzības sistēmas, ir tā, ka kreditori lemj par augstāku samaksu, nekā tas ir noteikts normatīvajos aktos. Un tās ir viņu tiesības. Mēs pārskatām, vai tas ir korekti, cik tas ir pamatoti ar darba apjomu." Ar šo gadu MNA sāk skatīt statistikas datus par maksātnespējas procesiem, arī izdevumu pamatotību.
Informāciju par uzņēmuma maksātnespējas procesu var noskaidrot Maksātnespējas datubāzē, kur ir pieejami visi Maksātnespējas reģistrā reģistrētie procesi, kā arī sīkāka informācija par administratoru iecelšanu/atcelšanu, kreditoru sapulcēm, tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi u. c.
Tas, kā notiek maksātnespējīgā uzņēmuma darbinieku pieteikšanās un atlīdzības apmēra noteikšana, regulēts MK noteikumos Nr. 995 "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība".
