"Ārkārtas situācijas nekad nav vienādas, tāpēc katru krīzi ārlietu dienests risina atbilstoši tās raksturam," skaidro Konsulārā departamenta pārstāve Diāna Eglīte. Ir atšķirība, vai notikušais ir dabas stihija (piemēram, zemestrīce, cunami, viesuļvētra) vai vardarbības uzliesmojums (piemēram, karš, terorakts, valsts apvērsums). Nozīme ir arī ģeogrāfiskās lokācijas vietai.
Dabas stihijas gadījumā, ja ir cietušie/bojāgājušie un/vai nozīmīgi bojāta infrastruktūra un komunikācijas kanāli, bet palīdzība ir pieejama vai drīz tiks nodrošināta, galvenais ārlietu dienesta uzdevums ir koordinēt palīdzību, ko sniedz Latvija un citas iesaistītās valstis un partneri. Savukārt, ja uzliesmojusi vardarbība plašā teritorijā, primārais ir saziņā ar citām iesaistītajām pusēm apzināt riskus un meklēt iespējamos risinājumus palīdzības sniegšanai.
Jebkurā gadījumā viens no pirmajiem Konsulārā departamenta uzdevumiem ir apzināt, vai krīzes skartajā teritorijā atrodas Latvijas valstspiederīgie, cik daudz, vai ir apdraudējums viņu veselībai un dzīvībai, kā arī nodrošināt Latvijas valstspiederīgajiem informāciju par turpmāko rīcību.
Latvijas valstspiederīgo apzināšana krīzes skartajā teritorijā
Lai organizētu palīdzību un nodrošinātu informāciju krīzes skartajā teritorijā esošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, ārlietu dienestam vispirms ir jāzina, ka viņi tur atrodas.
Visātrākais veids, kā Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments var apzināt krīzes skartajā teritorijā esošos valstspiederīgos, ir Konsulārais reģistrs. Reģistrēšanās Konsulārajā reģistrā ir brīvprātīga, tomēr ļoti svarīga, lai ārkārtas situācijās ārlietu dienests var nekavējoties sazināties ar pašu ceļotāju vai viņa kontaktpersonu Latvijā un nepieciešamības gadījumā nodrošināt palīdzību. Reģistrēt ne tikai savus, bet arī līdzbraucēju datus, kā arī izmaiņu gadījumā rediģēt datus par ceļojumu var vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu "Elektroniska reģistrēšanās konsulārajā reģistrā".
Ārkārtas situācijās Latvijas ārlietu dienests telefoniski vai elektroniski sazinās ar tiem Latvijas ceļotājiem, kuri saskaņā ar Konsulārajā reģistrā pieejamiem datiem atrodas krīzes skartajā teritorijā. Vienlaikus noderīga informācija tiek publicēta ministrijas mājaslapā un izplatīta plašsaziņas līdzekļiem un sociālajos tīklos.
Pastāv arī citi, tiesa, laikietilpīgāki ceļi, kā iespējams apzināt krīzes skartajā teritorijā esošos valstspiederīgos. Piemēram, ārlietu dienests ārkārtas situācijā apkopo:
- ziņas no Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas par Latvijas tūrisma operatoru organizētajām ceļotāju grupām uz konkrēto galamērķi;
- datus no Iedzīvotāju reģistra;
- radinieku un draugu sniegto informāciju par personām krīzes skartajā teritorijā.
Konsulārā reģistra priekšrocības
Latvijas ārlietu dienesta pieredze ļauj secināt, ka Latvijas ceļotāji pagaidām pilnībā neapzinās vai nav informēti par priekšrocībām, kādas krīzes situācijā var nodrošināt Konsulārais reģistrs.
Ārkārtas situācijās Konsulārais reģistrs ārlietu dienestam sniedz tūlītējas ziņas vismaz par aptuveno personu skaitu no Latvijas, kas varētu atrasties krīzes skartajā teritorijā. Tā ir būtiska informācija, piemēram, ja nepieciešama evakuācija un jāplāno nepieciešamās brīvās vietas Latvijas valstspiederīgajiem evakuācijas reisos, kas lielākoties tiek organizēti sadarbībā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
"Reģistrēšanās Konsulārajā reģistrā ir brīvprātīga, tomēr ļoti svarīga, lai ārkārtas situācijā ārlietu dienests var nekavējoties sazināties ar pašu ceļotāju vai viņa kontaktpersonu Latvijā."
Kā piemēru var minēt zemestrīci Japānā 2011. gadā, kad Konsulārajā reģistrā bija reģistrējusies tikai viena persona, taču krīzes laikā tika saņemta informācija par aptuveni simt Latvijas valstspiederīgajiem, kas tobrīd atradās Japānā.
Ātra rīcība ir tā, ko ārkārtas situācijā nonākušie ceļotāji sagaida, taču tās nodrošināšanai ir būtiska abpusēja komunikācija. "Tādējādi reģistrēšanās Konsulārajā reģistrā krīzes laikā ļauj taupīt dienestam laiku un izmantot resursus konsulārās palīdzības nodrošināšanai, nevis sākotnējai Latvijas valstspiederīgo apzināšanai," uzsver D. Eglīte.
Kā darbojas SMS apzināšanas mehānisms
19. maijā aprit gads, kopš Latvijas ārlietu dienesta rīcībā ir SMS apzināšanas mehānisms, kas krīzes laikā ārvalstī ļauj visiem Latvijas mobilo sakaru operatoru klientiem, kuri ir automātiski reģistrējušies konkrētās ārvalsts viesabonēšanas tīklā, nosūtīt Ārlietu ministrijas sagatavotu paziņojumu par izveidojušos situāciju un turpmāko rīcību.
Atkarībā no situācijas īsziņas tekstā var tikt iekļauta dažāda veida informācija, piemēram, tuvākās Latvijas vai citas ārvalsts pārstāvniecības kontaktinformācija, ziņas par drošu pulcēšanās vietu, izceļošanas iespējām, evakuāciju u. tml. Apstākļi var būt ļoti dažādi, un, sagatavojot īsziņas tekstu, tiek ņemts vērā, ka ceļotāji var atrasties nošķirti no citiem informācijas avotiem, nesaprast vietējo svešvalodu vai atrasties vietās, kurp drošības apsvērumu dēļ nebūtu ieteicams doties. "Ja Konsulārā dienesta rīcībā ir informācija, kas ļauj formulēt nepārprotamu ieteikumu ceļotāja rīcībai, īsziņa to saturēs," norāda Konsulārā departamenta pārstāve.
Tā kā Ārlietu ministrijas īsziņu saņems visi Latvijas mobilo sakaru operatoru klienti konkrētajā ārvalstī, ne tikai tie, kuri atrodas ārkārtas situācijas skartajā teritorijā, katrs lēmums par SMS apzināšanas mehānisma piemērošanu tiks rūpīgi izvērtēts un pieņemts tikai tad, ja ir pamatotas bažas par apdraudējumu personu dzīvībai un veselībai. Līdz šim SMS apzināšanas mehānisms ir ticis izmantots divreiz: pēc teroristu uzbrukuma Nicā, Francijā, un Turcijas valsts apvērsuma mēģinājuma laikā. Arī tad, ja krīzes laikā ārvalstī īsziņas netiek izsūtītas, Latvijas Republikas ārlietu dienests aktīvi strādā, lai nepieciešamības gadījumā Latvijas valstspiederīgajiem operatīvi sniegtu nepieciešamo konsulāro palīdzību.
Kādos gadījumos tiek organizēta evakuācija
Evakuācija var tikt plānota ārkārtējos gadījumos, kad ir apdraudēta ceļotāju veselība vai dzīvība un no krīzes skartā reģiona nav iespējams izkļūt ar komercreisiem, plānotajiem čarterreisiem vai citiem transporta veidiem.
Tā kā iedzīvotāju evakuācija no krīzes skartām teritorijām ir sarežģīta un ļoti dārga, to parasti organizē, vairākām valstīm sadarbojoties. "Izvērtējot visus krīzes aspektus, Eiropas Savienības dalībvalstis var lemt par evakuācijas sākšanu un ciešā sadarbībā apzināt evakuējamos ES pilsoņus, kā arī izvērtēt pieejamos evakuācijas ceļus un veidus. Nepieciešamības gadījumā var tikt izmantots Eiropas Savienības Civilās aizsardzības mehānisms, kura ietvaros iespējams segt lielāko daļu evakuācijas izdevumu un operatīvi risināt loģistikas jautājumus," skaidro Konsulārā departamenta pārstāve.
Taču par evakuāciju nevar dēvēt iepriekš neplānotu vai priekšlaicīgu ceļotāju pārvietošanu no nedrošas teritorijas uz drošu vai dzīvesvietas valsti. Piemēram, drošības apsvērumu dēļ tā dēvētā Arābu pavasara laikā tika pieņemts lēmums pirms laika mājās nogādāt Latvijas ceļotājus no Ēģiptes. "Šādi risinājumi mūsdienu mainīgajā drošības situācijā pasaulē nav retums, un, lai arī rodas neērtības pirms laika pārtraukt plānoto ceļojumu, personas var nokļūt drošībā sveikas un veselas," ārlietu dienesta apsvērumus izklāsta D. Eglīte.
"Līdz šim SMS apzināšanas mehānisms ir ticis izmantots divreiz: pēc teroristu uzbrukuma Nicā, Francijā, un Turcijas valsts apvērsuma mēģinājuma laikā."
Evakuācija nav bijusi nepieciešama arī 2015. gada Nepālas zemestrīces laikā, kad plašā mērogā tika bojāta infrastruktūra – ceļi un ēkas, bija cietušie un bojāgājušie, taču starptautiskā lidosta turpināja darbu, robežas nebija slēgtas un ceļotājiem bija iespējas pamest valsti.
Konsulārais dienests informē, ka līdz šim Latvijas valstspiederīgie no ārvalstīm ir evakuēti divas reizes – 2006. gada Libānas krīzes laikā sadarbībā ar Francijas kolēģiem un Latvijas goda konsulu Libānā un 2008. gada karadarbības Gruzijā laikā sadarbībā ar nacionālo aviokompāniju "airBaltic", kad uz Latviju tika evakuēti Latvijas valstspiederīgie, tostarp bērni un jaunieši.
Vairāk noderīgas informācijas, kas jāņem vērā pirms došanās ceļojumā, var atrast LV portāla skaidrojumos:
"Desmit soļi drošam ceļojumam" un "Ārzemēs bez pases un iztikas līdzekļiem. Kādu palīdzību var sniegt ārlietu dienests".
