Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Uzturoties ārvalstī, nozagts maks, kurā atradās visa nauda un maksājumu kartes, – situācija, kurā nevēlas nokļūt neviens. Tomēr tā ir tikai viena no iespējamām problēmām, kādas negaidīti var piemeklēt ceļotājus, kuriem nepieciešami papildu līdzekļi, lai nokļūtu mājās. Šādos brīžos ir svarīgi zināt – ja citu iespēju nav, palīdzību var sniegt Ārlietu ministrijas konsulārais dienests. Der zināt, ka 16. oktobrī stājās spēkā jauna kārtība materiālās palīdzības piešķiršanai ārkārtas situācijā nonākušajiem ārvalstī, kas ne vien paplašina tās saņēmēju loku, bet atceļ līdz šim spēkā esošo materiālās palīdzības limitu, vienlaikus nosakot stingrus kritērijus, kādiem mērķiem tā paredzēta.
Kopumā jaunajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 630 “Materiālās palīdzības piešķiršanas un atmaksāšanas kārtība” ir saglabāti līdzšinējie materiālās palīdzības piešķiršanas kārtības principi. Taču, izstrādājot jauno regulējumu, ir ņemtas vērā arī līdzšinējās problēmsituācijas ikdienas darbā un apzināta ārvalstu kolēģu prakse.
Piemēram, atbilstoši iepriekšējai kārtībai materiālo palīdzību bija iespējams piešķirt tikai mājupceļa transporta izdevumu apmaksai, taču ikdienas darbā konsulārais dienests ir pārliecinājies, ka itin bieži personām ir nepieciešama palīdzība segt arī ar izceļošanas formalitātēm saistītās izmaksas, ka faktiskie ceļa izdevumi drīzai izceļošanai ir lielāki par noteikto limitu vai ka personai jāatgriežas Latvijā, lai gan tās pastāvīgā dzīvesvieta ir, piemēram, Apvienotā Karaliste. Šādas un līdzīgas situācijas risina jaunie MK noteikumi.
Materiālā palīdzība ir konsulārās palīdzības ietvaros sniedzamā atmaksājamā materiālā palīdzība ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušai Latvijas aizsardzībā esošai personai, lai nodrošinātu viņas atgriešanos viņas pilsonības vai dzīvesvietas valstī, ja personai nav pieejama cita palīdzības saņemšanas iespēja.
Noteikumi paredz konsulārās amatpersonas tiesības un pienākumu vispirms apzināt citas personai pieejamās bezmaksas, valsts vai pašvaldības, vai nevalstisko organizāciju nodrošinātās atbalsta iespējas, nepieciešamības gadījumā nododot personas datus. Tāpat konsulārā amatpersona ar personas piekrišanu sazinās ar nelaimē nokļuvušā ceļotāja ģimenes locekļiem, darba devēju vai citām personām, kuras varētu segt izceļošanas izdevumus (noteikumu 6.7. un 7. punkts).
Situācijas ir dažādas, un tās visas nevar precīzi definēt normatīvajā aktā. Tomēr, lai ierobežotu atmaksājamās materiālās palīdzības piešķiršanu un personas nepamatotas prasības (piemēram, pēc jauna apģērba, cigaretēm u. tml.), noteikumu 4. punktā ir precizēts, ka valsts līdzekļus var piešķirt, lai segtu:
Kā redzams, jaunais regulējums pieļauj, ka materiālā palīdzība tiek piešķirta ne tikai ceļa izdevumu segšanai, bet arī izceļošanas formalitātēm (piemēram, soda naudas par nelegālu uzturēšanos, vīzas nodevas apmaksai), kā arī izdevumiem, kas nepieciešami, lai novērstu personas dzīvības vai veselības apdraudējumu. Piemēram, tajā var tikt iekļauta arī naktsmītne, ja izceļošanu nevar nodrošināt bez nakšņošanas.
Kā uzsver Ārlietu ministrija, jaunais regulējums ļaus rūpīgāk izvērtēt katras lietas individuālos apstākļus un atrast katrai situācijai piemērotu risinājumu, izvairoties no cilvēku nepamatotām pretenzijām pēc paaugstināta komforta pakalpojumiem, ar ko konsulārajam dienestam dažkārt nācies saskarties.
Vienlaikus, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams risināt arī īpaši smagas situācijas, jaunie noteikumi atceļ līdz šim spēkā esošo materiālās palīdzības limitu – 2850 eiro.
Šis jauninājums ieviests, jo Latvijas valstspiederīgie nereti atgriežas mājās no citiem kontinentiem un mājupceļa laiks un maršruts nereti bija jāpielāgo ceļa izdevumu limitam. Tādēļ ik pa laikam radās situācijas, kad personai bija jāuzkavējas ārvalstī līdz brīdim, kad pieejamas lētākas aviobiļetes, tā radot papildu risku pārkāpt imigrācijas noteikumus vai citu personas apdraudējumu. Jaunais regulējums palīdz efektīvāk risināt šādus gadījumus.
Taču jaunie noteikumi paredz arī vairākus materiālās palīdzības apjomu ierobežojošus nosacījumus, lai līdzsvarotu kopējos izdevumus. Piemēram, noteikumu 10.1. punkts paredz, ka konsulārajai amatpersonai, noskaidrojot konkrētās lietas apstākļiem atbilstošākā maršruta izmaksas un plānojot personas ātrāku nokļūšanu mājās, primāri ir jāizmanto pieejamie bezmaksas pakalpojumi vai pakalpojumi par zemāko cenu.
Piemēram, ja personai no Berlīnes ir iespēja ceļot ar autobusu, kas maksā krietni lētāk nekā aviobiļete, tad materiālā palīdzība tiks sniegta autobusa biļetes iegādei. Vienlaikus tiks izvērtēti arī katra atsevišķā gadījuma apstākļi, īpaši pievēršot uzmanību personas veselības stāvoklim, piemēram, ja persona veselības stāvokļa dēļ nevar mērot vairākas dienas garu ceļu ar autobusu, tā būs izņēmuma situācija.
Ņemot vērā, ka daudz Latvijas valstspiederīgo pastāvīgi dzīvo ārvalstīs, materiālo palīdzību tagad var piešķirt, lai tās saņēmējs atgrieztos savā pastāvīgās dzīvesvietas valstī – Latvijā vai citur. Piemēram, Latvijas pilsonis var saņemt materiālo palīdzību, lai atgrieztos no Ēģiptes Apvienotajā Karalistē, ja šīs personas adrese Apvienotajā Karalistē Iedzīvotāju reģistrā ir norādīta kā tās pastāvīgā dzīvesvieta.
Taču ir nianse – materiālo palīdzību piešķir braucienam līdz atgriešanās valstij, bet ne tālākam transportam. Piemēram, ja persona dzīvo Rēzeknē, nepieciešamos līdzekļus var saņemt lidojumam līdz Rīgai, bet tālāk, kā tikt līdz mājām, tai jādomā pašai. Šāds regulējums bija spēkā arī agrāk.
Jaunā kārtība izstrādāta, ievērojot arīdzan Eiropas Savienības Padomes Konsulārās direktīvas1 noteiktos dalībvalstu sadarbības principus. Tas nozīmē, ka arī Latvijā ir paplašināts valsts nodrošinātās materiālās palīdzības saņēmēju loks. Līdztekus Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem vai personām, kuras Latvijā ieguvušas bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvo statusu, materiālā palīdzība var tikt piešķirta arī citas ES dalībvalsts pilsonim, ja attiecīgajā valstī nav viņa pilsonības valsts vēstniecības vai konsulāta, kā arī materiālās palīdzības saņēmēja ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu pilsoņi un ceļo kopā ar to (laulātais, laulātā tiešie pēcnācēji vecumā līdz 21 gadam, laulātā apgādībā esošie augšupējie radinieki).
Jaunais regulējums ļaus rūpīgāk izvērtēt katras lietas individuālos apstākļus un atrast katrai situācijai piemērotu risinājumu.
“Piemēram, jaunā kārtība pieļauj, ka materiālā palīdzība tiek piešķirta Latvijas pilsonim, lai dzīvesvietā varētu atgriezties gan viņš, gan viņa laulātā, Kanādas pilsone,” skaidro konsulārais dienests. “Šādā gadījumā materiālās palīdzības saņēmējs un arī atmaksas veicējs ir Latvijas pilsonis, kas uzņemas juridiskas saistības atmaksāt sev un savai dzīvesbiedrei piešķirto palīdzību.”
Tāpat arī Latvijas valstspiederīgie, kuri nonāk ārkārtas situācijā valstī ārpus ES, kurā nav Latvijas pārstāvniecības, var saņemt materiālo palīdzību citā ES dalībvalsts diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.
Jārēķinās, ka Latvijas valstspiederīgajiem cita ES dalībvalsts materiālo palīdzību sniegs saskaņā ar savu normatīvo regulējumu, tomēr tas notiks ciešā saziņā ar Latvijas konsulāro dienestu. Arī šī palīdzība būs jāatmaksā. Ar attiecīgo ārvalsti norēķināsies un atmaksas saņemšanu no personas nodrošinās Ārlietu ministrija.
Te jāatgādina, ka, lūdzot materiālo palīdzību, persona noslēdz aizdevuma līgumu. Oficiāli aizņemoties no valsts naudu, tā noteiktā laikā ir jāatmaksā. Atmaksu var uzņemties veikt arī trešā persona. Piemēram, tēvs Latvijā uzņemas apmaksāt sava nepilngadīgā bērna izdevumus, lai tas atgrieztos dzīvesvietas valstī.
Materiālās palīdzības līdzekļi, kas nepārsniedz 300 eiro, ir jāatmaksā valsts budžetā trīs mēnešu laikā. Ja materiālās palīdzības apjoms pārsniedz 300 eiro, atmaksas termiņš var būt līdz sešiem mēnešiem.
Ja noteiktajā laikā aizdevums netiek atmaksāts, lietu nodod zvērinātam tiesu izpildītājam piespiedu piedziņas uzsākšanai. Materiālo palīdzību var atteikt, ja persona noteiktajā termiņā nav atmaksājusi iepriekš piešķirtus līdzekļus vai sniegusi nepatiesu informāciju par materiālās palīdzības piešķiršanai nozīmīgiem faktiem un apstākļiem.
Kā informē Konsulārais departaments, 2017. gadā ir pieņemti 17 lēmumi par materiālās palīdzības piešķiršanu par kopējo summu 14 843,96 eiro. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos ir pieņemti 8 lēmumi par palīdzības piešķiršanu 6427,65 eiro apmērā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu.
1 Padomes Direktīva (ES) 2015/637 par koordinācijas un sadarbības pasākumiem, ar ko veicina nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību trešajās valstīs un ar ko atceļ Lēmumu 95/553/EK
