AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
20. februārī, 2017
Lasīšanai: 11 minūtes

Diētiskā pārtika būs jāsauc citādi, mājražotāju pārtikai nebūs jānorāda uzturvērtība

Uzturvērtība nebūs jānorāda tiem produktiem, kas tiek ražoti mazā daudzumā. ZM ieskatā mazs daudzums varētu būt visa tā pārtika, kuru gatavo mājražotāji.

FOTO: Ieva Čīka/ LETA

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) regulu drīzumā tiks ieviesti apzīmējumi noteiktām pārtikas kategorijām. Turpmāk nelietos apzīmējumu “diētiskā pārtika”, runājot par noteiktām patērētāju grupām paredzētiem pārtikas produktiem. Savukārt Latvijā visa mājas apstākļos saražotā un izplatītā pārtika, kurai nebūs jānorāda uzturvērtība, būs "mazs daudzums". MK noteikumos noteiks arī aizliegto un ierobežoti lietojamo augu un augu daļu sarakstu.
īsumā
  • Zemkopības ministrijas ieskatā mazs daudzums varētu būt visa tā pārtika, kuru gatavo mājražotāji, tā viņiem nozīmīgi samazinot administratīvo un finansiālo slogu.
  • Nepieciešams noteikt aizliegto un ierobežoti lietojamo augu un augu daļu sarakstu.
  • Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā precizēs arī diētiskās pārtikas regulējumu.
  • Turpmāk tiks lietots apzīmējums "noteiktu pārtikas produktu grupas".

Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi "Pārtikas aprites uzraudzības likumā" nodoti izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kura tos 15. februārī atbalstīja virzīšanai uz pirmo lasījumu.

Maziem daudzumiem  nenorādīs uzturvērtību

ZM parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis deputātiem skaidroja, ka spēkā ir stājusies ES regula, ka visu fasēto pārtikas produktu marķējumā ir jānorāda uzturvērtība.  Regula arī nosaka, ka uzturvērtība nav jānorāda tiem produktiem, kas tiek ražoti mazā daudzumā. ZM ieskatā mazs daudzums varētu būt visa tā pārtika, kuru gatavo mājražotāji, tā viņiem nozīmīgi samazinot administratīvo un finansiālo slogu.

"Mājražotāji ik mēnesi visā valstī vidēji saražo līdz 150 kilogramiem augu valsts produktu un līdz 350 kilogramiem dzīvnieku izcelsmes produktu," runājot par apjomiem, klāstīja R. Arnītis, uzsverot, ka šie apjomi ir ļoti nelieli.

No vairāk nekā 35 tūkstošiem Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) reģistrēto pārtikas uzņēmumu tikai 1378 ražo pārtiku mājas apstākļos.

Grozījumi ļoti svarīgi

Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele LV portālam atzina, ka šie grozījumi – mājražotāju fasētai pārtikai nenorādīt uzturvērtību – ir ļoti svarīgi. Starp "Lauku ceļotāja" biedriem vismaz ceturtā daļa ir mājamatnieki, bet ļoti daudz ir tādu, kas ir pieejami tūristiem "Lauku labumu" datubāzē. Iebildumu pret šādu termina "mazs daudzums" traktējumu nav arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājai Inārai Šurei.

SIA "MILZU!", kas Latvijā ražo graudaugu un bērnu pārtiku, pārstāve Evita Štrausa LV portālam norādīja, ka atbalsta mājražotāju atvieglojumus, definējot, kas ir "mazs apjoms" ražošanai, jo, lai nodrošinātu normatīvos noteiktās uzturvērtības norādes, izmaksas vienam produktam par laboratorijas analīzēm būtu aptuveni 270 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. "Protams, tie ir vērā ņemami izdevumi, ja ražošana nav apjomīga. Taču tajā pašā laikā rodas jautājums – Latvijas ražotāji uz Eiropas fona pārsvarā ir mazie ražotāji. Atbildīgajām institūcijām ir izaicinājums gudri definēt, kas tad īsti ir mājražotājs un kur sākas rūpnieciskā ražošana. Kādi kritēriji noteiks atbilstību statusam "mājražotājs" – vai tas būs apgrozījums,  ražošanas apjoms, ražošanas tehnoloģija vai cits kritērijs, kas noteiks atvieglojumus? Šobrīd ir noteikts, kas ir mājražotājs, taču definīcija savā ziņā ir interesanta, jo cita starpā nosaka, piemēram, pārdošanas teritorijas attālumu (300 km) un nosacījumus par ražošanā izmantojamo produktu izcelsmi - tie var būt tikai saimniecībā iegūtie produkti.  Nosacījumiem jābūt patiešām gudriem, lai tie būtu objektīvi un palīdzētu gan patērētājiem, gan mazajiem uzņēmējiem."

Par uztura bagātinātājiem

Ministru kabinets (MK), 2015. gadā pieņemot noteikumus Nr.685 "Prasības uztura bagātinātājiem", nolēma, ka nepieciešams noteikt aizliegto un ierobežoti lietojamo augu un augu daļu sarakstu, tāpēc ar likuma grozījumiem paredzēts dot pilnvarojumu valdībai pieņemt noteikumus.

Iezīmējot diskusijās izskanējušo problēmu, R. Arnītis deputātiem klāstīja, ka ražotāji, kas jauc kopā dažādus augus vai augu daļas, var iejaukt arī kādu kaitīgo vielu. Komisijas sēdē I. Šure aicināja aizliegto un ierobežoti lietojamo augu un augu daļu sarakstu neattiecināt uz visu pārtiku, bet tikai uz atsevišķām grupām – uztura bagātinātājiem un tējām. "Tas botānikas saraksts, kas ir uzrakstīts, nav pamatots ar zinātniskiem pētījumiem. Pašreiz ir sajaukti kopā uztura bagātinātāji ar pārtiku," teica asociācijas vadītāja un solīja iebildes iesniegt uz likumprojekta sagatavošanu otrajam lasījumam.

Novecojis regulējums

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā precizēs arī diētiskās pārtikas regulējumu. Līdz šim ES un līdz ar to arī Latvijas normatīvajos aktos pārtikas produktiem, kas paredzēti noteiktām patērētāju grupām vai noteiktam mērķim (mākslīgie maisījumi zīdaiņiem un mākslīgie papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem, pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem, pārtikas produkti ar samazinātu enerģētisko vērtību, diētiskā pārtika cilvēkiem ar veselības traucējumiem, pārtikas produkti, kas nesatur lipekli), lietoja vienotu apzīmējumu "diētiskā pārtika". ES direktīva par diētisko pārtiku tika pieņemta 1998. gadā un vairs neatbilda pēdējos gados pieņemtajiem ES pārtikas jomas normatīvajiem aktiem, kas nosaka harmonizētas prasības visai pārtikai. Diētiskās pārtikas regulējums bija pretrunīgs, jo pieļāva, ka līdzīga pārtika dažādās dalībvalstīs tika izplatīta atšķirīgi – gan kā pārtika īpašām uztura vajadzībām, gan parasta patēriņa pārtika, kas paredzēta visiem iedzīvotājiem, gan pārtika konkrētām iedzīvotāju grupām, piemēram, augošiem bērniem, pusaudžiem, gados vecākiem cilvēkiem vai grūtniecēm.

Šāda situācija negatīvi ietekmēja ES iekšējā tirgus darbību, radīja ražotāju, patērētāju neizpratni un veicināja negodprātīgu tirdzniecību.

Jauns termins

Kopš pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija regula Nr. 609/2013 par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par uztura aizstājējiem svara kontrolei, vairs netiek lietots termins "diētiskā pārtika". Runājot par visām regulā minētajām produktu grupām kopumā, lietots apzīmējums "noteiktu pārtikas produktu grupas".

Regulas mērķis ir nodrošināt, lai ES noteikumus par noteiktu grupu pārtikas produktiem visās dalībvalstīs piemērotu vienādi, tādējādi nodrošinot juridisko noteiktību gan patērētāju, gan ražotāju interesēs, novēršot iekšējā tirgus darbības traucējumus.

Tādēļ regulā ir precizēts tiesiskais regulējums, lai speciālie tiesību akti (regulas), kurus piemēros minētajām pārtikas grupām, nepārklātos ar tiesību aktiem, kurus piemēro parasta patēriņa pārtikai, un novērstu juridiskās nepilnības pašreizējā sistēmā.

Noteiktas prasības

Regula Nr. 609/2013 nosaka šādas pārtikas produktu grupas, kurām būs noteiktas īpašas prasības:

  • maisījumi zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem;
  • apstrādāta graudaugu pārtika un bērnu pārtika;
  • īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika;
  • uztura aizstājēji svara kontrolei.

Minēto grupu produkti pārsvarā tiek ievesti no citām ES dalībvalstīm un trešajām valstīm, skaidroja ZM.

SIA "MILZU!" pārstāve E. Štrausa LV portālam norādīja, ka minētie grozījumi par "diētiskas pārtikas" definējumu jāizvērtē, attiecinot uz plašu pārtikas produktu grupu, ne tikai brokastu pārslām. "Izmaiņas attieksies ne tikai uz "MILZU!", bet arī uz jebkuru makaronu un cepumu ražotāju, jo apstrādāta graudaugu pārtika iekļauj arī makaronu un cepumu ražotājus, kuru izstrādājumi pārsvarā netiek uzlūkoti kā diētiska pārtika. Latvijā ir daudz cepumu ražotāju, kā arī ir pārstāvēts makaronu segments, tāpēc atbildīgajām institūcijām nepieciešams rūpīgi iedziļināties jautājumā, lai atbalstītu patiešām pēc būtības veselīgu pārtiku, tostarp izvērtējot palmu eļļas klātbūtni un citu mākslīgu sastāvdaļu klātbūtni produktos, vienlaicīgi neapgrūtinot tās ražošanu."

Valsts nodevas

Pārtikas aprites kontrolē, nodrošinot augstus pārtikas nekaitīguma un kvalitātes standartus jutīgajām patērētāju grupām, arī turpmāk tiks saglabāta līdzšinējā prakse, ka pārtikas uzņēmums paziņo PVD par to, ka izplatīs maisījumus zīdaiņiem, tādus papildu ēdināšanas maisījumus zīdaiņiem, kas ražoti no olbaltumvielu hidrolizātiem, medicīnisko pārtiku un pilnīgus uztura aizstājējus svara kontrolei, savukārt PVD reģistrē minētos produktus, un par to tiek maksāta valsts nodeva.

Patlaban Ministru kabineta noteikumi Nr. 962 "Noteikumi par valsts nodevu par zīdaiņiem paredzēto mākslīgo maisījumu reģistrāciju" nosaka valsts nodevu par šo produktu reģistrāciju 42,69 eiro.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 530 "Noteikumi par īpašajām prasībām diētiskajai pārtikai un tās papildu marķējumam un diētiskās pārtikas reģistrācijas, aprites un valsts nodevas samaksas kārtību" nosaka valsts nodevas apmēru par īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtikas produktu reģistrāciju – 227,66 eiro, ja tā ražota trešajās valstīs, un 99,60 eiro, ja tā ražota Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

Tiks noteikta jauna nodeva par produktu, kas ir pilnīgi uztura aizstājēji svara kontrolei, reģistrāciju, jo līdz šim direktīva par pārtikas produktiem, kurus paredzēts izmantot svara samazināšanai, nenoteica prasību uzņēmējiem paziņot par šādu produkta laišanu tirgū. Prasība par šo produktu paziņošanu un nodevas nomaksu stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Precīzu nodevas apmēru patlaban nevar nosaukt, bet tas noteikti nepārsniegs faktiskās izmaksas, kādas būs PVD, veicot minēto produktu reģistrāciju un uzturot attiecīgo reģistru.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS