Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Ierobežojums noteikts ar likuma grozījumiem – 30. panta astotajā daļā, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī, paredzot, ka fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
Valsts ieņēmumu dienests (VID) informācijā ar piemēriem par jauno likuma normu uzsver: ierobežojums ir spēkā tikai attiecībā uz darījumiem skaidrā naudā. Izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, fiziskas personas arī turpmāk drīkstēs savstarpēji norēķināties par jebkuru summu.
Tas nozīmē, ka no 2017. gada 1. janvāra darījumus skaidrā naudā, ja summa pārsniegs 7200 eiro, nedrīkstēs veikt:
Piemēram, brālis savai māsai (neviens no viņiem neveic saimniecisko darbību) vēlas aizdot skaidrā naudā 7500 eiro automašīnas iegādei. Atbilstoši minētajam ierobežojumam brālis savai māsai skaidrā naudā drīkst aizdot 7200 eiro, savukārt atlikušos 300 eiro jāpārskaita bezskaidras naudas norēķinu veidā.
Piemēram, saimnieciskās darbības veicējs gadatirgū pārdod pašizgatavotas koka dārza mājiņas un vienas dārza mājiņas cena ir 8000 eiro. Pircējs (persona, kas neveic saimniecisko darbību) vēlas iegādāties dārza mājiņu skaidrā naudā. Atbilstoši minētajam ierobežojumam koka mājiņu tirgotājs (saimnieciskās darbības veicējs) nedrīkst pārdot dārza mājiņu skaidrā naudā par 8000 eiro. Šādā gadījumā personas var vienoties, ka pircējs skaidrā naudā samaksās avansa maksājumu 5000 eiro apmērā, bet atlikušo daļu 3000 eiro apmērā pārskaitīs bezskaidras naudas norēķinu veidā.
Abos gadījumos visa aizdevuma un pirkuma summa var tikt pārskaitīta arī bezskaidras naudas norēķinu veidā.
Par darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz 7200 eiro, ir paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.7 panta trešo daļu, tas ir naudas sods 15% apmērā no darījuma summas.
Ja darījums noslēgts līdz 2017. gadam
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumu 181. punkts paredz, ka skaidras naudas darījumiem, kas noslēgti pirms 2017. gada 1. janvāra un to pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pēc 2017. gada 1. janvāra, norēķinu kārtība maināma uz bezskaidras naudas maksājumu līdz 2018. gada 1. janvārim.
VID piemērs. 2016. gadā fiziskai personai ir izsniegts aizdevums skaidrā naudā virs 7200 eiro, un to ir paredzēts atdot skaidrā naudā pa daļām līdz 2018. gada jūlijam. Šādā gadījumā aizņēmējs 2017. gadā atdot aizdevuma daļu skaidrā naudā atbilstoši līguma nosacījumiem, savukārt atlikušo aizdevuma summas daļu aizņēmējs atdos 2018. gadā bezskaidras naudas norēķinu veidā.
VID arī atgādina, ka jau kopš 2013. gada nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, jādeklarē arī skaidrā naudā veiktie darījumi ar fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ja darījuma summa pārsniedz 3000 eiro.
Par to, vai persona ir reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicējs, ikviens var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē, kas pieejama VID mājaslapā.
Ēnu ekonomikas apkarošanai
Šie papildu ierobežojumi norēķiniem ar skaidru naudu tiek ieviesti, lai samazinātu nedeklarēto darījumu skaitu, ierobežojot iespēju personām legalizēt naudas līdzekļus, kas iegūti, iesaistoties ēnu ekonomikā, kā arī samazinot iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas, uz nodokļu likuma izmaiņu nepieciešamību norādījusi Finanšu ministrija.
Arī VID uzsver: viens no svarīgiem aspektiem ēnu ekonomikas funkcionēšanai ir neierobežoti norēķini ar skaidru naudu, jo tos ir ļoti grūti izsekot. Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu – komersanti, kas nenomaksā nodokļus vai nomaksā tos tikai daļēji, negodīgā ceļā iegūst priekšrocības pret citiem komersantiem, kuri neizvairās no nodokļu saistībām. Tādējādi patstāvīgi tiek īstenoti pasākumi, lai apkarotu ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī.
Iemaksas bankomātos – miljardos eiro
Saskaņā ar Latvijas bankas datiem 2015. gadā, izmantojot bankomātus, skaidra nauda kontos iemaksāta 8,243 miljonus reižu. Kopējā iemaksātā summa bijusi 2,593 miljardi eiro. Ne kopējais skaidrās naudas iemaksu apjoms bankomātos, ne transakciju skaits nav mazinājies arī šogad, salīdzināmā pirmajā pusgadā pat ir pieaudzis. Proti, 2015. gada pirmajā pusgadā bankomātos iemaksātais skaidrās naudas apjoms bija 1,230 miljardi eiro, šogad pirmajā pusgadā – 1,275 miljardi eiro. 2015. gadā pirmajā pusē bankomātos nauda iemaksāta 4,069 miljonus reižu, šogad pirmajos sešos mēnešos – 4,103 miljonus reižu.
Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) dati liecina, ka šogad septembrī Latvijā bija 1015 bankomāti, tajā skaitā 1013 ar skaidrās naudas izmaksas funkciju un 322 ar skaidrās naudas iemaksas funkciju, kāda ir tikai piecām bankām.
Iemaksājot naudu bankā, cilvēks rūpējas gan par tās drošumu, gan ērtībām attālinātos norēķinos, preses konferencē par banku pakalpojumiem un tehnoloģijām šā gada oktobrī norādīja LKA banku pārstāvji. LKA sniegtā informācija liecina, ka 98% banku klientu ir arī internetbankas lietotāji.
