Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No 2017. gada 1. janvāra ar likumu noteikts plašāks subjektu loks, kuru pienākums ir sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par aizdomīgiem darījumiem, tajā skaitā zvērinātam notāram kā subjektam ir papildu pienākums ziņot VID arī par katru gadījumu, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 eiro.
FOTO: Freepik
Likumā "Par nodokļiem un nodevām" veiktie grozījumi, kas būs spēkā no 2017. gada 1. janvāra, nosaka, ka visiem NILLTFN likuma subjektiem no 2017. gada 1. janvāra jāsniedz VID informācija par likumā "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 pantā noteiktajām pazīmēm atbilstošiem aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, ja tos veic personas, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika.
Tas sekmēs tādu likumpārkāpumu atklāšanu, kuru rezultātā var tikt ļaunprātīgi samazināts valsts budžetā maksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs.
Tas nozīmē, ka no 2017. gada 1. janvāra VID saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā arī no:
Savukārt zvērināti notāri no 2017. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienestam sniegs informāciju par gadījumiem, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 eiro.
NILLTFN likuma subjekti ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā iesniegs, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
Kā zināms, informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā jau no šī gada 1. aprīļa Valsts ieņēmumu dienests saņem no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Šajos ziņojumos sniegtā informācija par kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju klientu veiktajiem aizdomīgajiem darījumiem tiek vērtēta kopsakarībā ar VID rīcībā jau esošo informāciju par attiecīgo personu vai uzņēmumu, veicot nodokļu maksātāju datu analīzi un plānojot atbilstošākos nodokļu kontroles pasākumus.
Šādas informācijas pieejamība ļauj savlaicīgāk identificēt tādas personas vai komersantus, kuriem ir augsts nodokļu nenomaksas risks, kā arī tos, kas slēpj patiesi gūtos ienākumus, kas bieži vien tiek izmantoti, piemēram, "aplokšņu algu" izmaksai. Šī informācija arī ļauj savlaicīgi novērst pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas gadījumus un savstarpējo darījumu nelikumīgo shēmu veidošanu.
Laikā no 2016. gada 1. aprīļa līdz 20. decembrim VID no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir saņēmis 262 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, kuros ir iekļauta informācija par 4473 darījumiem.
Šo informāciju VID izmanto, lai veiktu mērķtiecīgus preventīvos pasākumus un plānotu efektīvākus nodokļu kontroles pasākumus. To rezultātā VID līdz šim ir pieņēmis lēmumus par uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanu un izbeigšanu, izslēgšanu no VID pievienotās vērtības nodokļa reģistra, tematisko pārbaužu uzsākšanu, nodokļu revīzijas uzsākšanu, kā arī informējis Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru par nodokļu maksātāju pārstāvības tiesībām.
Lai palīdzētu citu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām pēc iespējas ātrāk identificēt iespējamos starptautisko PVN krāpšanas darījumu shēmu dalībniekus, informāciju no šiem ziņojumiem VID sniedz arī citu ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm EUROFISC tīkla ietvaros, norādīts norāda VID Sabiedrisko attiecību daļas sagatavotajā informācijā.
