Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai ir atdevis valsts budžeta likumprojektu paketē 23. novembrī pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai atceltu šī nodokļa režīma izbeigšanas termiņu. Saeima strādā pie jauniem grozījumiem likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas no 2017. gada nosaka pienākumu nodrošināt vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu. Likumā ir izņēmumu grupas, kuras nodarbinot darba devējam šāda pienākuma nebūs vai arī būs jāveic mazākas iemaksas.
FOTO: Ernests Dinka, Saeimas Administrācija
Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 23. novembrī pieņemto likumu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", kas paredz mikrouzņēmumu nodokļa režīma izbeigšanu. Valsts prezidents uzskata, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.
R. Vējonis norāda, ka nav izpildīts Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra lēmums izstrādāt mikrouzņēmumu nodokli aizstājošu regulējumu, kas noteiktu specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.
"Iepriekš pieņemtu lēmumu nepildīšana grauj iedzīvotāju uzticēšanos valsts varai kopumā, kā arī mazina uzņēmējdarbības vides drošību un stabilitāti," vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei raksta Valsts prezidents.
Prezidents aicina Saeimu pārskatīt likumā ietvertās normas, kas paredz termiņu, līdz kuram personai ir tiesības pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa statusa iegūšanai, kā arī normas, kas paredz mikrouzņēmumu nodokļa režīma izbeigšanu.
Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi, ko Saeima pieņēma 23. novembrī valsts budžeta likumprojektu paketē, paredz, ka reģistrēties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā varēs līdz 2017. gada 30. jūnijam un šī nodokļa režīms pastāvēs līdz 2018. gada 31. decembrim. Saimnieciskās darbības turpināšanai pēc tam likumā noteikts pienākums reģistrēties par uzņēmumu ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" vai likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" vai arī kādā no īpašajiem nodokļu režīmiem.
EM un FM līdz 2017. gada 1. aprīlim jāpiedāvā MUN alternatīva
Pagājušonedēļ tiekoties Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem, arī ir panākta vienošanās, ka grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz tā beigu termiņu, kā arī termiņu, kad vairs nevarēs reģistrēt jaunus mikrouzņēmumus, stāsies spēkā tikai tad, kad tiks izstrādāts jauns mikrouzņēmumu nodokļa regulējums, informē Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju uzdots līdz nākamā gada aprīlim izstrādāt alternatīvu regulējumu, kas tiks skatīts kontekstā ar kopējām izmaiņām nodokļu politikā. M. Kučinskis norādījis, ka netiek atceltas valdības ieceres veikt izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā. Ministru prezidents arī uzsvēris, ka ir nepieciešams atdalīt reālos mikrouzņēmējus no dažādiem darboņiem, kuri savas kompānijas sadalījuši daudzos mikrouzņēmumos, tādējādi optimizējot maksājamos nodokļus.
Jāpiebilst, ka 23. novembra MUN likuma grozījumos, kas Saeimai tagad būs jāskata atkārtoti, ir izmaiņas arī vairākās citās normās, tajā skaitā no likuma tiek izslēgti nozaru ierobežojumi MUN maksātājiem.
Minimālās sociālās iemaksas no 2017. gada un iespējamās izmaiņas
Jāatgādina un jāuzsver, ka mikrouzņēmumu nodokļa pastāvēšanas termiņu atcelšana neietekmē 2015. gada 30. novembrī Saeimā pieņemtos grozījumus divos likumos, ar kuriem no 2017. gada ir noteikta minimālo sociālo iemaksu prasība gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, gan vispārējo nodokļu maksātājiem.
2015. gada 30. novembra grozījumi MUN likumā paredz, ka šī nodokļa likme no 2017. gada ir 5%, un tajā vairs netiek ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
Vienlaikus 2015. gada 30. novembrī tika veikti grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", no 2017. gada 1. janvāra nosakot VSAOI objekta minimālo līmeni minimālās algas apmērā. Šie grozījumi nosaka arī obligāto iemaksu minimālo maksājumu gan par darba ņēmējiem, kuriem noteiktas mazas algas, gan par katru mikrouzņēmuma darbinieku.
2017. gadā paredzēts pārejas periods, kad iemaksu objekts ir 75% no minimālās algas, tas ir, 285 eiro, jo minimālā alga nākamgad būs 380 eiro.
Arī pret minimālajām sociālajām iemaksām komersantiem, darba devējiem ir iebildumi, jo pašreiz paredzētais regulējums var sagādāt problēmas uzņēmējiem, kuri patiešām nodarbina cilvēkus nepilnu darba laiku, un šiem cilvēkiem nav nevienas citas, ne vairāku citu darbavietu un viņi arī objektīvi nevar strādāt pilnu darba laiku. Saeimā ir izveidota darba grupa, lai piedāvātu iespējamos grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
Pašreiz likums nosaka izņēmumu grupas, kam minimālās sociālās iemaksas ir samazinātas, vai tās veic no faktiskā algotā darbā aprēķinātā ienākuma šādām personām:
Ja minētās personas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas, 2017. gadā tām piemēro iemaksu objektu trīs astotdaļu apmērā no minimālās mēneša darba algas jeb 142,50 eiro (tātad sociālās iemaksas mēnesī būs 48,58 eiro), bet 2018. gadā iemaksu objektam jābūt ne mazākam par pusi no minimālās mēneša darba algas.
Savukārt, ja nodokļi tiek maksāti vispārējā kārtībā, minētajām personām minimālās iemaksas veic no faktiskā algotā darbā aprēķinātā ienākuma (darba algas).
Pirmdien, 5. decembrī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sāka izskatīt priekšlikumus jauniem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", tajā skaitā papildinot izņēmumu grupas. Piemēram, projektā ir paredzēts, ka izņēmums attieksies arī uz vienu no vecākiem, kuri ģimenē audzina bērnu līdz trīs gadu vecumam, uz vienu no vecākiem, kuri ģimenē audzina trīs vai vairāk bērnus līdz 18 gadu vecumam, uz personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu vai atlīdzību par aizbildņu pienākumu pildīšanu un vēl vairākos gadījumos.
Sociālo un darba lietu komisija darbu pie grozījumu projekta turpina.
