AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Veržbicka
Rīgas bāriņtiesas sabiedrisko attiecību speciāliste
29. novembrī, 2016
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ģimene
4
4

Adopcijas procesa gaita. Soli pa solim (I)

Adopcija ir nopietns solis, jo nepilngadīga bērna adopcija nav atceļama.

FOTO: Freepik

Adopcija vienlaikus ir gan nenovērtējams ieguldījums bērna dzīves veidošanā, gan lielas atbildības uzņemšanās. Kāda ir adopcijas procesa gaita no pieteikuma iesniegšanas līdz adopcijas apstiprināšanai, svarīgi būtu zināt visiem tiem, kas apsver iespēju šo soli spert. Skaidrojuma pirmajā daļā – secīga informācija par nepieciešamo dokumentu kārtošanas procesu.
īsumā
  • Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.
  • Bērnu var adoptēt gan laulāts pāris, gan viena pati persona.
  • Adoptētājs var būt arī viena persona neatkarīgi no dzimuma un sociālā statusa - vīrietis vai sieviete (neprecējies/-usies, šķīries/-usies, atraitnis/-e).
  • Ģimenei vai personai, kura vēlas adoptēt bērnu, vispirms jāvēršas deklarētās dzīvesvietas teritorijas esošajā bāriņtiesā un jāiesniedz dokumenti.
  • Bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un veic ģimenes izpēti.
  • Pēc ģimenes izpētes pabeigšanas un dokumentu apkopošanas bāriņtiesa nozīmē lietas izskatīšanu sēdē un lemj par personu atbilstību adoptētāju statusam un iekļaušanu Adopcijas reģistrā.

Adopcijas motīvi

Adopcijas motīvi katram ir savi. Lēmumu adoptēt bērnu pieņem personas, kurām dažādu iemeslu dēļ nav savu bērnu un viņas nespēj realizēt vecāku lomu. Tā rīkojas arī vecāki, kuru bērni ir jau pilngadīgi, un ir vēlme sniegt mīlestību un ģimenes siltumu vēl kādam bērnam, kā arī vecāki, kuriem ģimenē aug savi bērni, bet viņi ir spējīgi audzināt un uzturēt vēl kādu bērniņu.

Kurš var adoptēt bērnu?

Pastāv nosacījumi, kas attiecināmi uz adoptētāja vecumu. Saskaņā ar Civillikuma 163. pantuu adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo. Bērnu var adoptēt gan laulāts pāris, gan viena pati persona. Ja bērnu vēlas adoptēt laulātie, bet viens no viņiem vēl nav sasniedzis 25 gadu vecumu, adopcija uz laiku jāatliek. Ja vecumu sasniegušais pāris dzīvo kopā, bet nav reģistrēta laulība, tad bērnu var adoptēt viens no viņiem. Adoptētājs var būt arī viena persona neatkarīgi no dzimuma un sociālā statusa - vīrietis vai sieviete (neprecējies/-usies, šķīries/-usies, atraitnis/-e).

Civillikuma 163. pantā ir arī noteikts, kurām personām tiesības uz adopciju ir liegtas:

  • kas sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
  • kas sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
  • kas atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas to nekārtīgas pildīšanas dēļ;
  • kam atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo tā nav pildījusi attiecīgos pienākumus atbilstoši bērna interesēm;
  • kam ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
  • kam tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Pirmais solis – saruna bāriņtiesā

Ģimenei vai personai, kura vēlas adoptēt bērnu, vispirms jāvēršas deklarētās dzīvesvietas teritorijas esošajā bāriņtiesā un ar bāriņtiesas darbiniekiem jāpārrunā šī iespēja.

Nākamais solis – dokumentu iesniegšana

Potenciālie adoptētāji bāriņtiesā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz šādus dokumentus saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 11. marta noteikumu Nr. 111 "Adopcijas kārtība" 13. punktu:

  1. pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir;
  2. laulības apliecības kopija, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;
  3. dokumentu, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
  4. izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
  5. dzīves aprakstu (CV);
  6. izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.

Ar izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību saprot, piemēram, piederoša nekustamā īpašuma zemesgrāmatas apliecību vai īres līgumu. Jāpiebilst - ja adoptēt bērnu vēlas ģimene, tad pieteikumu raksta vienu, bet to paraksta abi laulātie. Dzīves apraksts un izziņa no ģimenes ārsta jāiesniedz abiem – katram par sevi.

Trešais solis – bāriņtiesas darbinieks veic ģimenes izpēti

Saskaņā ar Noteikumu 18. punktu bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un veic ģimenes izpēti, to skaitā: izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, spējas izaudzināt bērnu, noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus, izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli, pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju, nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai. Laiks, kādā notiek ģimenes izpēte un piemērotība adopcijai, ir noteikts normatīvajos  aktos - ne ilgāk kā seši mēneši (Noteikumu 19. punkts un Civillikuma 163. pants).

Izņēmuma gadījumā bāriņtiesa ģimenes izpēti var veikt īsākā laikā, to īpaši motivējot lēmumā. Ja nepieciešams, tiek lūgta speciālistu konsultācija. Rīgas bāriņtiesā strādā psihologi, kuri veic darbu ar adoptētājiem. Visbiežāk adoptētāji satraucas par psiholoģisko izpēti, jo pastāv neziņa, kā notiek izpēte, taču par to nevajadzētu satraukties. Ja bērnu vēlas adoptēt pāris, tad pirmais apmeklējums pie psihologa ir kopīgs, un tas līdzinās intervijai. Pēc tam psihologs var nozīmēt gan kopīgas, gan individuālas tikšanās, bet konkrētu apmeklējuma reižu skaitu nevar nosaukt. Tas ir nosakāms katram individuāli. Izpētes laikā psihologi pielieto dažādas izpētes metodes, pārrunā bērnu vecumposma, uzvedības un attīstības īpatnības, noskaidro, vai adoptētājiem ir zināšanas un priekšstats par bērna audzināšanu, lai pilnībā pārliecinātos par adoptētāju patiesajiem nolūkiem un spējām izaudzināt bērnu.

Ziņu iekļaušana Adopcijas reģistrā

Pēc ģimenes izpētes pabeigšanas un dokumentu apkopošanas bāriņtiesa nozīmē lietas izskatīšanu sēdē un lemj par personu atbilstību adoptētāju statusam. Ja personas iegūst adoptētāju statusu, tad bāriņtiesa nosūta šo informāciju Labklājības ministrijai tās iekļaušanai Adopcijas reģistrā. Kad ziņas ir iekļautas reģistrā, adoptētāji gaida savu bērniņu. Tā kā viss notiek rindas kārtībā, var nākties gaidīt vairākus mēnešus, gadu un pat ilgāk, atkarībā no izteiktajām vēlmēm – adoptējamā bērna vecuma, dzimuma, veselības stāvokļa. Jo mazāks bērns, jo ilgāk nākas gaidīt rindā.

Praksē gaidīšanas laiks visbiežāk ir atkarīgs tieši no bērna vecuma, jo vairums adoptētāju vēlas adoptēt bērnus vecumā no dzimšanas līdz 3 gadu vecumam. Informācija par Latvijas adoptētāju saņemtajiem pieteikumiem ir apskatāma Labklājības ministrijas, kas ir galvenā atbildīgā iestāde par adopciju Latvijā, mājaslapā. Adoptētājiem piešķir šifrētu kārtas numuru, ar kura palīdzību viņi var sekot līdzi rindas izmaiņām.

Jāpiebilst, ka ne visi bērnunamos esošie bērni ir adoptējami. Adopcijai ir pieejami  bērni, ja to vecākiem likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības, ja vecāki ir miruši, ja vecāki ir devuši piekrišanu bērna adopcijai vai arī ja vecāku piekrišana nav iespējama kāda pastāvīga šķēršļa dēļ, piemēram, ja adoptējamā bērna vecāki nav zināmi, kā tas ir glābējsilītēs atstātajiem bērniem. Vēl jāņem vērā, ka adopcijas gadījumā brāļi un māsas nav šķirami, izņemot, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība.

Turpmāk vēl.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU