AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Veržbicka
Rīgas bāriņtiesas sabiedrisko attiecību speciāliste
30. novembrī, 2016
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ģimene
1
1

Adopcijas procesa gaita. Soli pa solim (II)

LV portāla infografika

Kad nepieciešamās formalitātes, lai adopcijas procesu uzsāktu, nokārtotas, seko nākamais emocionāli svarīgākais solis - reālā tikšanās ar bērnu, iepazīšanās, sapratne, vai veidojas savstarpējā saikne. Šajā skaidrojuma daļā par turpmākajiem adopcijas procesa soļiem līdz tiesas lēmuma par adopciju pieņemšanai.
īsumā
  • Adoptējamo bērnu adoptētāji var izvēlēties 12 mēnešu laikā, kopš pieņemts bāriņtiesas lēmums. Ja izvēle nav izdarīta, bāriņtiesā procedūra tiek atkārtota.
  • Lai saprastu, vai ar bērnu veidojas emocionālā saikne, adoptētājiem ir tiesības tikties vairākas reizes.
  • Pēc tam bāriņtiesa, pamatojoties uz adoptētāju iesniegumu, nozīmē sēdi, kurā lemj par bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē un uzraudzībā adoptētājiem uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Visās bāriņtiesas sēdēs adoptētājiem jāpiedalās personīgi.
  • Ja bāriņtiesa atzīst, ka adopcija ir bērna interesēs, tad lemj par bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā.
  • Adoptētāji vēršas tiesā, lūdzot adopciju apstiprināt. Pieteikumā tiesai var lūgt mainīt bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, tautību, pielāgojot to adoptētāju ģimenei, taču ne dzimšanas datumu. Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina.
  • Līdz ar adopciju izbeidzas radniecības attiecības ar bērna bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem, kā arī personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem.
  • Nepilngadīga bērna adopcija nav atceļama.
  • Pirmsadopcijas laikā līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā potenciālajiem vecākiem ir pieejams valsts finansiālais atbalsts.

Skaidrojuma pirmajā daļā ir pieejams izklāsts par pirmajiem soļiem un nepieciešamajām formalitātēm pēc tam, kad persona vai pāris nolemj spert soli - adoptēt bērnu.

Pirmā iepazīšanās

Kad adoptētājiem nosūta ziņas par bērna vecumu, raksturojumu, informāciju par viņa sociālo izcelšanos, veselības stāvokli, vecākiem, tad viņi izvērtē, vai tikties ar bērnu vai gaidīt citu. Ja adoptētāji ar bērnu vēlas iepazīties, tad viņi saņem Labklājības ministrijas izdotu norīkojumu. Tālāk adoptētāji dodas uz konkrēto ārpusģimenes aprūpes iestādi vai audžuģimeni, iepazīstas ar bērnu un viņa dokumentiem.

Lai saprastu, vai ar bērnu veidojas emocionālā saikne, adoptētājiem ir tiesības tikties vairākas reizes. Ja tikšanās ar bērnu ir bijusi veiksmīga un īstie cilvēki ir satikušies, tad 10 dienu laikā pēc tikšanās jāvēršas bāriņtiesā ar iesniegumu, kurā jālūdz atļauja nodot bērnu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā. Ja vecāki vēlas gaidīt citu, savu "īsto" bērniņu, tad viņi to var darīt -  bāriņtiesas lēmums par personu atbilstību adoptētāju statusam ir derīgs 12 mēnešus.

Ja adoptētāji 12 mēnešu laikā nav izvēlējušies adoptējamo bērnu, bāriņtiesā procedūra tiek atkārtota. Proti, notiek atkārtota adoptētāju ģimenes izpēte un no jauna tiek pieņemts lēmums pēc būtības. Rīgas bāriņtiesas pieredze liecina, ka nereti adoptētāji adopcijas procesa laikā maina savas domas par bērna vēlamo dzimumu, vecumu vai pat bērnu daudzumu, jo, piemēram, vēlas adoptēt brālīti un māsiņu. Tas ir pieļaujams, taču būs  nepieciešams jauns bāriņtiesas lēmums.

Bērna nodošana pirmsadopcijas aprūpē 

Bāriņtiesa, pamatojoties uz adoptētāju iesniegumu, nozīmē sēdi, kurā lemj par bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē un uzraudzībā adoptētājiem uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Visās bāriņtiesas sēdēs adoptētājiem jāpiedalās personīgi. Atbilstoši Adopcijas noteikumu 31. punktam bāriņtiesa, aprūpes laikā veicot ģimenes izpēti, cita starpā noskaidro adoptētāja un bērna reliģisko pārliecību (ja tāda ir) un izvērtē adoptētāja un bērna personību; adoptētāja mājokļa un saimniecības īpatnības; adoptētāja spēju izaudzināt bērnu; adoptētāja un adoptējamā savstarpējo piemērotību, norādot laikposmu, kurā bērns atradies adoptētāja aprūpē.

Bāriņtiesa noskaidro arī paša adoptējamā bērna viedokli, ja vien viņš to spēj formulēt. Ņemot vērā visu iegūto informāciju, tiek pieņemts atbilstošs bāriņtiesas lēmums. Civillikuma 162. pants paredz, ka nepilngadīgā adopcija atļauta, ja tā ir bērna interesēs un ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā un ir konstatēta bērna un adoptētāju sasvstarpējā piemērotība, kā arī ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētājiem un adoptējamo izveidosies patiesas bērnu un vecāku attiecības.

Adoptētāji sagatavo pieteikumu

Ja bāriņtiesa atzīst, ka adopcija ir bērna interesēs, tad attiecīgi lemj par bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. Ja bērns ir sasniedzis 12 gadu vecumu, tad viņam pašam ir jāsniedz rakstiska piekrišana adopcijai. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31. panta pirmo daļu adopcija ir atbalstāma, lai nodrošinātu bērna attīstībai nepieciešamo ģimenisko vidi, un saskaņā ar minētā likuma 26. panta pirmo daļu katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē.

Pēc bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas adoptētāji vēršas tiesā, lūdzot to apstiprināt. Pieteikumā tiesai adoptētāji var lūgt mainīt bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, arī tautību, pielāgojot to adoptētāju ģimenei, taču ne dzimšanas datumu. Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina. Tajā brīdī bērns kļūst par pilnvērtīgu ģimenes locekli – viņš iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli gan personiskajās, gan mantiskajās attiecībās.

Līdz ar adopciju izbeidzas radniecības attiecības ar bērna bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem, līdz ar to arī personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. Kad tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā, vecākiem jādodas uz dzimtsarakstu nodaļu, kur reģistrēta adoptētā bērna dzimšana, saņemt jauno bērna dzimšanas apliecību.

Kārtība paredz, ka bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas uzrauga bērna aprūpi ģimenē, pārbauda bērna dzīves apstākļus, noskaidro, kā vecāki (adoptētāji) nodrošina bērna aprūpi, apseko jauno ģimeni, lai noskaidrotu, kā bērns ir adaptējies ģimenē, vai starp adoptētājiem un adoptējamo ir izveidojušās vecāku un bērna attiecības, un sniegtu informāciju, kur nepieciešamības gadījumā var saņemt atbalstu.

Adopcija nav atceļama

Nepilngadīga bērna adopcija nav atceļama. Adopciju var atcelt, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju ir vienojušies par adopcijas atcelšanu. Izņēmuma gadījumā adopciju var atcelt arī tad, ja šādas vienošanās nav, taču pilngadīgais adoptētais pierāda, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo nav izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības. Adopciju var atcelt tiesa, un tā izbeidzas ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums par tās atcelšanu.

Adoptētāji saņem atbalstu

Pirmsadopcijas laikā līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā potenciālajiem vecākiem izmaksā audzināšanas iestādei, aizbildnim vai audžuģimenei piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas adoptētāja aprūpē. Ja bērns atrodas institūcijā, tad šo uzturnaudu izmaksā bērna aprūpes institūcija, ja audžuģimenē, tad tās pašvaldības sociālais dienests, kuras bāriņtiesa lēmusi par bērna ievietošanu audžuģimenē.

Pirmsadopcijas laikā adoptētāji var saņemt pabalstus atbilstoši Valsts sociālo pabalstu likumā noteiktajam. Papildus tam pirmsadopcijas aprūpes un uzraudzības laikā adoptētājs var saņemt atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi neatkarīgi no adoptējamo bērnu skaita, ja adoptētājs nav nodarbināts (nav uzskatāms par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai ir nodarbināts, bet atrodas ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku.

Pēc bērna adopcijas apstiprināšanas tiesā adoptētājiem ir tiesības saņemt visus  tiesību aktos noteiktos atbalsta veidus, kas pienākas ģimenēm ar bērniem. Adoptētājam pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu par katra bērna adopciju piešķir vienreizēju  atlīdzību. Atlīdzības saņemšanai jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

Atbalsta sistēma Rīgā

Rīgas bāriņtiesa personām adopcijas procesa laikā šogad piedāvāja iespēju apmeklēt bezmaksas potenciālo adoptētāju apmācības, kas ļauj pilnīgāk izprast adoptējamo bērnu emocionālās vajadzības un izzināt jautājumus, kas saistīti ar bērna veselības aprūpi un citiem bērnam un ģimenei svarīgiem jautājumiem. Tāpat arī Rīgas pašvaldībā deklarētās personas, ģimenes – adoptētāji atbalstu var saņemt Sociālo pakalpojumu aģentūrā, kas sadarbojas ar Rīgas Sociālo dienestu.

Sociālo pakalpojumu aģentūrā sniedz psihologa pakalpojumus adoptētājiem pirms adopcijas un pēc adopcijas procesā bērna piesaistes veidošanai, kā arī bērnam pēc adopcijas, adopcijas, atbalsta grupas un citu palīdzību. Papildus Rīgas domes 2016. gada 16. februāra saistošie noteikumi Nr. 191 "Kārtība, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība īsteno pirmsskolas izglītības nodrošināšanas funkciju" paredz kārību, kādā adoptētājs un bērns, ja viņiem deklarēta dzīvesvieta Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, var saņemt ārpuskārtas vietu pirmsskolas izglītības iestādē.

Problēmsituācijas un risinājumi

Sabiedrības attieksme pret adopciju kā pret jebkuru jautājumu ir dažāda. Vēl joprojām pastāv aizspriedumi un stereotipi, kas ļoti mulsina potenciālos adoptētājus, taču situācija  pamazām mainās pozitīvā virzienā.

Praksē nereti sastopams, ka pāra motivācijai adoptēt bērnu trūkst vienotības. Piemēram, sieva ir vīru pierunājusi, taču motivācija ir svarīga ne tikai adopcijas procesa laikā, bet arī pēc tam, kad bērns jau ir ienācis ģimenē un viņš ir jāaudzina. Adopcija ir pāra kopīgs lēmums, par kuru jābūt pilnīgi pārliecinātām abām pusēm.

Adoptētāji nereti jau ir iztēlojušies, kāds būs bērns, kā viņš dzīvos ģimenē un kā adoptētāji viņu audzinās, bet jārēķinās, ka iedomas no realitātes var atšķirties. Bērni, kuri ir piedzīvojuši emocionālus pārdzīvojumus, pamešanu novārtā, vardarbību ģimenē, var uz parastām lietām reaģēt citādi nekā pieaugušie iedomājas.

Ja bērns ir bijis ārpusģimenes aprūpē, kurā bija viena kārtība, nonākot citā vidē, kur viss ir citādi, jaunajai videi pielāgojas pamazām, un tas ir normāli. Tāpēc, lai veidotu izpratni par adopcijas aspektiem, adoptējamo bērnu emocionālajām vajadzībām, svarīgi būtu iepazīties ar citu adoptētāju pieredzi. Šajā nolūkā adoptētāji apmeklē psihologu, apmācības un arī atbalsta grupas. Ieguvums ir liekāka pārliecība par savām spējām un gatavība lielajām dzīves pārmaiņām ievest savā ģimenē jaunu locekli – bērnu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU