Pakalpojumu grozs līdzšinējā apmērā visiem iedzīvotājiem
Valdībā 11.oktobrī atbalstu guvušais veselības aprūpes finansēšanas modelis balstīts uz vienlīdzības principa saglabāšanu, jo paredz esošā veselības pakalpojuma klāsta nodrošināšanu visiem Latvijas valsts iedzīvotājiem, neatkarīgi no ienākumu līmeņa, veselības stāvokļa vai vecuma, ja tie uzskatāmi par nodokļu maksātājiem (rezidentiem) likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē.
Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14. panta otrajai daļai par nodokļu maksātāju (rezidentu) tiek uzskatīta ikviena persona, ja:
- šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā vai
- šī persona uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
- šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas valdība.
"Par nodokļu maksātāju (rezidentu) uzskatāma ikviena persona, tai skaitā bērni un pensionāri, kuri dzīvo Latvijā," Ministru kabineta sēdē skaidroja Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Tātad pilnu veselības pakalpojumu grozu valdībā atbalstu guvušais finansēšanas modelis paredz nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem no valsts budžeta līdzekļiem, neatkarīgi no personas nomaksāto nodokļu vai veikto apdrošināšanas iemaksu apmēra.
"Pamatproblēmai, kur rast finansējumu veselības aprūpei, arvien nav risinājuma."
Tādā gadījumā valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi vairs netiktu nodrošināti tiem Latvijas pilsoņiem, kuri uz pastāvīgu dzīvi ir pārcēlušies ārpus Latvijas un kuri ir atteikušies no Latvijas nodokļu maksātāja statusa Valsts ieņēmumu dienestā. "Taču šādas personas ir apdrošinātas savā jaunajā dzīvesvietas valstī, un viņiem ir tiesības saņemt dzīvesvietas valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem," LV portālam skaidro Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Vienots pakalpojuma grozs visiem iedzīvotājiem
Modelis paredz saglabāt vienoto pakalpojumu apmaksas daļu un pasūtītāju – valsts iestādi, kas turpinās organizēt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu iegādi, būtiski nepalielinot administratīvās izmaksas.
Ziņojumā ietvertā informācija liecina, ka plānotā universālā valsts obligātā veselības apdrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem segs pilnā apmērā šādus pakalpojumus:
- neatliekamās medicīniskās brigādes sniegtā palīdzība;
- palīdzība slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās un neatliekamā palīdzība slimnīcās;
- palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā;
- kompensējamās zāles un medicīnas ierīces;
- zāles un medicīniskās ierīces, kuras valsts iepērk centralizēti;
- specializētie pakalpojumi noteiktu saslimšanu ārstēšanā;
- primārā veselības aprūpe;
- bērniem līdz 18 gadiem un grūtniecēm nepieciešamā aprūpe;
- medicīniskā rehabilitācija;
- paliatīvā aprūpe;
- sekundārā ambulatorā aprūpe;
- stacionārā veselības aprūpe;
- terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi;
- pacientu iemaksu kompensācijas mehānisms sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju grupām;
- norēķini par veselības aprūpes pakalpojumiem ES un EEZ dalībvalstīm.
Ieviešot plānotās pārmaiņas, iecerēts samazināt papildu privātos maksājumus, uzlabot pakalpojumu pieejamību visām sabiedrības grupām, palielināt iespēju saņemt kompensējamos medikamentus, samazināt mirstību, paaugstināt darba samaksu veselības aprūpes speciālistiem.
Paralēli paredzēta iespēja tirgū līdzdarboties privātajiem apdrošinātājiem. Brīvprātīgā privātā apdrošināšana nodrošinātu iespēju saņemt papildu pakalpojumus ārpus definētā pakalpojuma groza vai ātrāk kā valstī noteiktajā pakalpojumu gaidīšanas laikā, kā arī paaugstināta servisa veselības aprūpes pakalpojumus.
Nav skaidrības par finansējuma avotu
Finansējumu modeļa ieviešanai iecerēts rast no iekasētajiem valsts budžeta līdzekļiem. "Jautājumu par nepieciešamajiem papildu finanšu resursiem veselības aprūpes finansējuma nodrošināšanai plānots risināt likumprojektu par valsts budžetu 2018., 2019. un 2020. gadam sagatavošanas procesā," informē O. Šneiders.
Jāatzīmē, ka valdība, lemjot par atbalstu Veselības ministrijas virzītajam finansēšanas modelim, sēdes protokolā iekļāva papildu punktu, kas neizslēdz iespēju reformu īstenošanai noteikt citus finansēšanas avotus. "Ar to mēs pasakām, ka būs universāla obligāta veselības apdrošināšana no valsts budžeta, vienots pakalpojumu grozs visiem Latvijas iedzīvotājiem – nodokļu rezidentiem. Tādējādi tiek dota zaļā gaisma reformu veikšanai, bet vienlaikus esam atvērti diskusijai par ilgtermiņa nodokļu stratēģiju, neuzliekot nekādus ierobežojumus," rezumēja Ministru prezidents Māris Kučinskis.
Visticamāk, tas nozīmē, ka priekšā vēl gaidāma nopietna diskusija par esošo nodokļu pārskatīšanu, jo ir skaidrs, ka esošā valsts budžeta ietvaros finansējuma pieaugums veselības aprūpes reformai nav reāls, norādīja gan ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, vienlaikus paužot atbalstu reformu nepieciešamībai. Skaidrībai par finansējuma avotu jābūt līdz 2017.gada 1. aprīlim.
