Lai mazinātu ugunsgrēka iespējamību un sekmētu ātrāku tā atklāšanu, iedzīvotājiem turpmāk būs jāgādā par sava un mājokļa drošību, aprīkojot to ar atbilstošām ierīcēm un gādājot par ugunsdrošības kontroles veikšanu.
LV portāla infografika
Ministru kabineta apstiprinātie "Ugunsdrošības noteikumi" nosaka jaunas ugunsdrošības prasības fiziskajām un juridiskajām personām, mazina administratīvo un finansiālo slogu, kā arī aktualizē ugunsdrošības prasības atbilstoši šobrīd spēkā esošiem tiesību aktiem un tehnoloģiju attīstībai, skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Lai gan atsevišķas jauno noteikumu izmaiņas un prasības prasīs laiku, lai tām pielāgotos, tomēr noteikumiem ir vairāki būtiski ieguvumi un atvieglojumi, kas mazinās ugunsgrēka izcelšanās iespējamību, sekmēs ātrāku ugunsgrēku atklāšanu un ilgtermiņā uzlabos ugunsdrošības stāvokli katrā objektā un valstī kopumā.
Pienākums ikvienam – nekavējoties evakuēties
Lai izvairītos no situācijām, kad cilvēki ugunsgrēka gadījumā atsakās evakuēties, jaunajos Ugunsdrošības noteikumos noteikta prasība ikvienam iedzīvotājam pašam nekavējoties pamest bīstamo vietu, atskanot trauksmes signālam vai pamanot degšanu. Tas ir būtisks solis, lai mainītu cilvēku ieradumus un liktu arī pašiem uzņemties atbildību par savu rīcību dažādās ārkārtas situācijās, uzsver VUGD. Līdz šim normatīvais regulējums noteica tikai juridiskās personas, piemēram, veikala vadītāja, pienākumu ugunsgrēka gadījumā organizēt cilvēku evakuāciju, bet iedzīvotāju pienākums un atbildība evakuēties nebija paredzēts.
Dūmu detektori - visās mājās un dzīvokļos
Jaunie ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka sākot ar 2020.gada 1.janvāri autonomie dūmu detektori būs obligāti jāuzstāda visās mājās un dzīvokļos, ja vien tie nav jau aprīkoti ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu. Analizējot VUGD statistiku par ugunsgrēkiem dzīvojamās ēkās, var secināt, ka lielākā daļa cilvēku ugunsgrēkos gājuši bojā nevis no fiziskiem apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar dūmiem. Vienkāršākais tehniskais risinājums cilvēku aizsardzībai no ugunsgrēka traģiskajām sekām ir uzstādīt mājoklī dūmu detektoru, kas par telpā izveidojušos sadūmojumu brīdina ar spalgu skaņas signālu. Tas ļauj iedzīvotājiem savlaicīgi, pat naktī, pamanīt ugunsgrēka izcelšanos un pamest degošās telpas.
VUGD aicina iedzīvotājus savlaicīgi parūpēties par savu un līdzcilvēku drošību un, lai novērstu traģiskas ugunsnelaimes, jau tagad dzīvokļos vai dzīvojamās mājās ierīkot dūmu detektorus.
Kas ir dūmu detektors?
Ugunsgrēka autonomais detektors ir neliela izmēra ierīce, kas patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar spalgu, 80 dB skaņas signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus. Ugunsgrēka autonomais detektors darbojas no autonoma strāvas avota. Visbiežāk tā ir 9 voltu (V) "kronas" tipa baterija.
Kur un kā detektoru izvietot?
Ideāli būtu izvietot pa vienam detektoram katrā telpā, kurā uzturas mājokļa iemītnieki un kurā tie veic kādus saimnieciskus darbus, proti, vietās, kur potenciāli iespējama ugunsgrēka izcelšanās. Taču ne virtuvē, kur ēdiena gatavošanas laikā iespējams pastāvīgs piedūmojumus, uz kuru detektors nepārtraukti reaģēs, skaidro VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Rūpniecisko avāriju riska un svarīgo objektu uzraudzības nodaļas vecākais speciālists Jānis Vaivods. Vispiemērotākā vieta detektoram būtu guļamistabas un gaiteņa griesti netālu no guļamistabas durvīm. Ja nevar detektoru uzstādīt griestos, tad to var izvietot sienas augšdaļā tuvu griestiem. Minimālā prasība – viens detektors dzīvoklī, bet savrupmājā – pa vienam katrā stāvā.
Detektora uzstādīšana ir vienkārša. To var paveikt jebkurš, kas prot sienā vai griestos izurbt pāris nelielus caurumus, piestiprināt tiem ar ierīces komplektā ietilpstošo dībeļu un skrūvju palīdzību detektora korpusu. Lietošanas instrukcijā ražotājs visbiežāk norāda arī ieteicamās uzstādīšanas vietas.
Kā noris detektora ekspluatācija?
Uzstādītā detektora tehniskā apkope ir vienkārša. Nepieciešama vien savlaicīga barošanas elementa – baterijas – nomaiņa, detektoru darbības pārbaude un putekļu noslaucīšana lietošanas instrukcijā norādītajā kārtībā. Šos darbus sekmīgi var paveikt jebkurš. Jauna baterija kalpo aptuveni 2 gadus. Detektora korpusā ir baterijas jaudas automātiskā kontrole, kura laicīgi ar skaņas signālu brīdinās par baterijas nomaiņas nepieciešamību. Laiku pa laikam detektors ir jāpārbauda. To dara instrukcijā noteiktajā kārtībā. Visbiežāk – nospiežot kontroles (testa) pogu, pēc kā jāatskan spalgam skaņas signālam. Ja signāls skan – detektors ir darba kārtībā.
Kādu detektoru izvēlēties?
Detektori nopērkami elektropreču un specializētos ugunsdrošības aprīkojuma un ierīču veikalos. Piedāvātie detektori, neraugoties uz to, ka visi spēj brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi, tomēr var atšķirties ar iebūvēto papildu funkciju klāstu, kā arī ar cenu, kura vidēji ir robežās no nepilniem desmit līdz vairākiem desmitiem eiro. Šo ierīču pārdevēji sniegs paskaidrojumus par tās vai citas funkcijas nozīmi ērtākai ierīces lietošanai. Taču nepieciešamības gadījumā konsultācijas par ugunsgrēka detektoriem un to uzstādīšanas jautājumiem var saņemt VUGD.
"VUGD aicina iedzīvotājus savlaicīgi parūpēties par savu un līdzcilvēku drošību un, lai novērstu traģiskas ugunsnelaimes, jau tagad dzīvokļos vai dzīvojamās mājās ierīkot dūmu detektorus."
Pērkot jebkura ražotāja vai modeļa detektoru, pirmkārt ir jāpievērš uzmanība tam, lai uz tā korpusa būtu "CE" marķējums un informācija par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604. Šāds apzīmējums apliecina konkrētā detektora atbilstību Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām, kādas tiek izvirzītas šāda tipa ierīcēm. Nepieciešams pārliecināties, vai ierīces lietošanas instrukcijas teksts ir valsts valodā. No praksē noderīgām papildu funkcijām ieteicams detektora modelis, kas darbojas pēc fotoelektriskā darbības principa ar korpusā iebūvētu spuldzīti, kas ieslēdzas vienlaikus ar brīdinošo skaņas signālu. Tas būs noderīgi kaut nelielas redzamības nodrošināšanai naktī gadījumā, ja aizdegšanās rezultātā būs sabojāts mājokļa elektroapgaismojums.
Detektors arī gāzes aparātiem
2017. gada 1. septembrī stāsies spēkā prasība, kas paredz, ka "objektā, kurā atrodas gāzes aparāts, kura kopējā nominālā siltuma jauda ir lielāka par 50 kilovatiem (kW), kā arī ja gāzes aparāts (neatkarīgi no gāzes aparāta jaudas) atrodas pagrabā vai cokolstāvā, uzstāda par gāzes noplūdi signalizējošu detektoru". Arī šai ierīcei ir jābūt ar "CE" marķējumu, turklāt jāraugās, kādai gāzei – propānam vai butānam - tā paredzēta. Ne visos gadījumos ēkas īpašnieks pats būs kompetents izvēlēties un uzstādīt piemērotu detektoru, tāpēc pirms tā iegādes vajadzētu konsultēties ar kvalificētu speciālistu.
Savrupmājās – ugunsdzēsības aparāts
No 2020. gada 1. janvāra viendzīvokļa objektus - brīvi stāvošas savrupmājas (piemēram, individuālās ģimenes mājas, villas, mežsarga mājas, lauku mājas, vasarnīcas, dārza mājas), arī dvīņu un rindu mājas, kurās katram dzīvoklim ir savs jumts un sava atsevišķa ieeja, – būs jānodrošina arī ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113B (norāde uz marķējuma). Vidusmēra mājoklim derēs četru kilogramu pulvera aparāts, skaidro J. Vaivods. Arī iegādājoties šo ierīci, pārliecinieties, vai tā ir marķēta ar "CE" zīmi un atbilstību EN standartu prasībām.
Ugunsdzēsības aparāts jāglabā brīvi pieejamā, redzamā vietā. Ja tam nav konstatēti bojājumi, aparāta tehnisko apkopi veic pēc ražotāja noteiktā garantijas termiņa beigām. Ja ražotājs nav noteicis aparāta tehniskās apkopes biežumu, to veic ne retāk kā reizi piecos gados.
Ierobežojumi mehānisko ventilācijas iekārtu izmantošanā
Dzīvojamo māju virtuvēs, kurās atrodas gāzes plītis, ir ieprojektēta dabīgā ventilācijas sistēma (ieeja tajā parasti ir atvērums virtuves sienā virs gāzes plīts), lai gāzes noplūdes gadījumā tā izplūstu caur ventilācijas kanālu un telpā nerastos bīstama gāzes koncentrācija, kura var novest pie eksplozijas un ugunsgrēka. Tomēr nereti iedzīvotāji pie ventilācijas kanāla mēdz pievienot mehāniskas ventilācijas iekārtas, piemēram, tvaika nosūcējus, kuri kavē dabīgo ventilāciju. Līdz 2017. gada 31. decembrim dzīvokļu īpašniekiem jānovērš tas, ka pie dabīgās ventilācijas kanāliem ir pievienoti tvaika nosūcēji, atjaunojot un nodrošinot dabīgo ventilāciju.
Atvieglotas prasības dūmvadu un ventilācijas kanālu tīrīšanai
Līdz šim dzīvojamo māju dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tīrīšanu varēja veikt tikai sertificēts skursteņslaucītājs. Turpmāk privātmājās (arī vasarnīcās, dārza mājās utt.) šos darbus varēs veikt arī ēkas atbildīgā persona, piemēram, ēkas īpašnieks. Taču šai personai, kā skaidro J. Vaivods, jāspēj tīrīšanu paveikt tā, lai nodrošinātu drošu dūmvada vai ventilācijas kanāla ekspluatāciju. Tādēļ, ja atbildīgā persona nav pārliecināta par savām spējām to paveikt, tai jāvēršas pie kvalificēta speciālista.
Visas cietā kurināmā apkures ierīces un dūmvadi ir jātīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), savukārt ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un dūmvadus jātīra papildus vēl vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam).
"Nereti iedzīvotāji pie ventilācijas kanāla mēdz pievienot mehāniskas ventilācijas iekārtas, kuras kavē dabīgo ventilāciju."
Gāzes apkures ierīces jātīra un jāveic tām tehniskā pārbaude vienu reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi, bet, ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.
Līdzšinējo trīs gadu vietā turpmāk dūmvadu un ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaude būs jāveic retāk – reizi piecos gados, ko veiks atbilstošs speciālists, piemēram, būvspeciālists vai ugunsdrošības inženieris, skaidro J. Vaivods.
Jāveic elektroinstalācijas pārbaude
Jaunajos noteikumos iekļauta termina "elektroinstalācija" definīcija, kura nosaka, ka elektroinstalācija ir "elektrosistēmas zemsprieguma daļa, kas pārvada un sadala elektroenerģiju lietotāja elektroietaisēs no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroierīcei".
Līdzās tam mainīts elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibens aizsardzības ierīces) pārbaudes biežums. Elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudi veic reizi 10 gados.
"Turpmāk privātmājās dūmvada tīrīšanu varēs veikt ēkas īpašnieks, taču tikai nodrošinot dūmvada vai ventilācijas kanāla drošu ekspluatāciju."
No 2017. gada 1. septembra stāsies spēkā prasība vienlaikus ar elektroinstalācijas pretestības pārbaudēm veikt arī elektroinstalācijas kontaktu (piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī, aizsargierīču uzstādīšanas vietās) savienojumu pārbaudi ar termokameru – ierīci, kura nosaka elektrokontaktu sasilšanas pakāpi slodzes laikā. Minēto pārbaužu veikšana jānodrošina atbildīgajam par objektu, tātad arī, piemēram, dzīvoklī, pieaicinot kvalificētu speciālistu.
Atbildība par ugunsdrošību
Atbildīgs par ugunsdrošību objektā ir ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā, bet iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai zemesgabalā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā. Saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 10. pantu par ugunsdrošību objektā atbildīgo personu - ēkas īpašnieku (valdītāju), pārvaldnieku, nomnieku - pienākums ir nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību, tātad nodrošināt piekļuvi objektā, kā arī veikt ugunsaizsardzības sistēmu darbspējas pārbaudi, ja amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi to pieprasa. Par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskās personas var administratīvi sodīt ar naudas sodu no 30 līdz 280 eiro.