Aizliedzot tirgot alkoholu lielajās pudelēs, grib apkarot žūpību

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā", kas paredz noteikt aizliegumu tirgot tādus alkoholiskos dzērienus, kuri ietilpst alus, raudzēto dzērienu un pārējo alkoholisko dzērienu kategorijā un kuru spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 7,5%, ja tie pildīti tarā, kuras tilpums pārsniedz 0,5 litrus, kā arī minēto kategoriju alkoholiskos dzērienus, kuru spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 7,5%, ja tie pildīti tarā, kuras tilpums pārsniedz 1 litru. Minētie aizliegumi neattieksies uz gadījumiem, kad dzērieni ir pildīti tarā, kas izgatavota no stikla, keramikas, koka vai metāla.

Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2017. gada 1. septembrī.

Divu litru alus par 19 centiem

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš stāsta, ka likuma grozījumus ierosinājusi visa komisija, un to galvenais mērķis ir ierobežot žūpību un pārmērīgu alkohola lietošanu. Deputāti no vēlētājiem šajā sakarā saņemot daudzas sūdzības un jautājumus, cik ilgi alu tirgos divu un pat trīs litru pudelēs. "Veikalā esmu redzējis divu litru alus iepakojumu par 19 centiem. Vai tas ir kvalitatīvs alus?" vaicā R. Naudiņš. "Nekur Rietumeiropā neatradīsiet alkoholu tik lielos iepakojumos. Vācijā speciāli pētīju: lielākais alus tilpums bija litra stikla pudele, turklāt arī tikai viena šķirne."

"Veikalā esmu redzējis divu litru alus iepakojumu par 19 centiem. "

R. Naudiņš spriež, ka pēc divu, trīs litru alus izdzeršanas vakarā nākamā dienā cilvēks ir švaks strādātājs, zūd darba ražīgums.

Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību 100. punktā ir noteikts: "Samazināsim veselībai kaitīgo produktu un ieradumu izplatību, izmantojot nodokļu instrumentus alkohola un tabakas patēriņa mazināšanai un ierobežojot atkarību izraisošu vielu pieejamību". Līdz ar to ir nepieciešams veikt attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos.

Lietuvā mērķi nesasniedza

Veselības ministrija grozījumus atbalsta, taču Zemkopības ministrijas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Dagnija Muceniece LV portālam skaidro, ka, lai formulētu viedokli, ministrija veiks sarunas ar nozari.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure norāda, ka ir gatavi diskutēt ar Saeimas komisiju par citām alternatīvām, jo, viņasprāt, ir vismaz trīs argumenti, kāpēc šāda norma var nesasniegt iecerēto. "Ja grozījumu mērķis ir apkarot alkoholismu, tad par tā sasniegšanu ir jāšaubās. Lietuvā, kur šāda norma – aizliegt tirgot alu divu litru pudelēs – stājās spēkā jau 2013. gadā, pirmajos trīs mēnešos bija novērojams alkoholisko dzērienu patēriņa kritums, pēc tām patēriņš atkal sāka palielināties. Arī no dabas piesārņojuma viedokļa ir labāk, ja nopērk vienu divu litru iepakojumu, nevis divas litra pudeles. Iespējams, varētu diskutēt, ka divu litru PET pudelēs nevajadzētu ražot alkoholiskos dzērienus, kuru spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 6%. Svarīgas ir arī uzņēmēju investīcijas tieši divu litru plastmasas pudelēs, iekārtas ir nopirktas un uzstādītas – komersantiem tie būs lieli zaudējumi."

I. Šure zināja teikt, ka "igauņi gan par šādiem aizliegumiem nedomā, jo tie nestrādā".

Tendence lietot vairāk alkoholu

Veselības ministrija, ar kuru komisija konsultējusies likumprojekta izstrādes gaitā, LV portālam skaidro, ka absolūtā alkohola patēriņam Latvijas iedzīvotāju vidū kopš 2010. gada ir tendence pieaugt (vidēji par 0,1–0,3 litriem uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju gadā). Turklāt tieši alus tiek patērēts visvairāk no visiem alkoholisko dzērienu veidiem.

Ņemot vērā minēto un to, ka alkohola lietošana rada virkni negatīvu seku uz cilvēka veselību, alkohola lietošanu nepieciešams ierobežot, uzskata ministrija. Jāņem vērā arī, ka ar alkohola lietošanu saistītās veselības konsekvences ir atkarīgas no vienā reizē izdzertā alkohola daudzuma un dzeršanas biežuma, tāpēc veselībai nodarītā kaitējuma mazināšanas nolūkos būtu nepieciešams samazināt vienā lietošanas reizē organismā nonākušā etanola devu. Paredzams, ka, samazinot tilpuma vienību izmērus, kādos tirdzniecībā pieejami alkoholiskie dzērieni, samazināsies vienā lietošanas reizē patērētais alkohols, tādējādi radot pozitīvu ietekmi uz sabiedrības veselību.

16. vietā pasaulē

Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas plānā norādīts, ka Latvijā, tāpat kā vairākumā industriāli attīstīto zemju, alkoholisko dzērienu lietošana ir nopietna sociāla problēma. Alkoholisko dzērienu lietošana rada papildu izmaksas veselības aprūpē un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī materiālus zaudējumus darbavietās, tādējādi negatīvi ietekmē tautsaimniecības ekonomisko attīstību un sabiedrību kopumā.

"Pēc absolūtā alkohola patēriņa uz vienu iedzīvotāju virs 15 gadiem Latvija ir 16. vietā pasaulē."

Neraugoties uz to, ka ir veikti dažādi pasākumi, kas alkohola patēriņa un pieejamības mazināšanas nolūkā paredzēti Alkoholisko dzērienu aprites likumā, alkohola patēriņa daudzums Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā un pasaulē. Pasaules veselības organizācijas 2014. gada atskaitē par alkohola patēriņa rādītājiem pēc absolūtā alkohola patēriņa uz vienu iedzīvotāju virs 15 gadiem Latvija ir 16. vietā pasaulē.

Visvairāk dzer alu

Saskaņā ar statistikas datiem 2012. gadā reģistrētais alkohola patēriņš Latvijā bija 10,2 litri absolūtā alkohola uz vienu pieaugušo (vecāku par 15 gadiem). Pēdējo četru gadu laikā reģistrētā alkohola patēriņš bijis robežās no 9,9 līdz 10,2 litriem absolūtā alkohola. Kopš 2009. gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriena veids ir alus, 2012. gadā uz vienu iedzīvotāju patērēti 4,7 litri alus (izteikts absolūtā alkohola litros) salīdzinājumā ar 3,8 litriem stipro alkoholisko dzērienu, 1,2 litriem vīna un 0,6 litri cita veida alkohola jeb attiecīgi 46,0%, 37,3%, 11,8% un 5,9%. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem narkoloģiskajā reģistrā aptuveni 10% ir alus lietotāji.

Plastmasas pudeļu zemākas cenas dēļ 2-2,5 litru tilpuma plastmasas pudelēs pildīti alus un sidrs ir lētāki nekā alus un sidrs, kas pildīti mazāka tilpuma stikla pudelēs vai skārdenēs. Tā kā lielā plastmasas iepakojumā pildīts alkoholiskais dzēriens ir lētāks, stipru alu visbiežāk pērk personas, kas lieto alkoholu pārmērīgi, jo īpaši laukos, bet sidru – jaunieši.