SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
02. jūnijā, 2017
Lasīšanai: 9 minūtes
1
3
1
3

Alkoholu lielajās plastmasas pudelēs veikalos netirgos jau nākampavasar

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Plastmasas “divlitrenēm” no veikalu plauktiem būs jāpazūd līdz 2018. gada aprīlim.

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

Neskatoties uz nozares iebildumiem un iespējamu vēršanos Satversmes tiesā, no nākamā gada 1. janvāra alkoholisko dzērienu ražotājiem būs jāpārtrauc alus un alkoholisko kokteiļu pildīšana lielajās plastmasas pudelēs, lai šo produkciju realizētu Latvijas tirgū. Alkoholu šādā iepakojumā būs atļauts pārdot tikai līdz tā derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. martam.
īsumā
  • Likumdošanas izmaiņas paredz, ka alu, raudzētos un pārējos alkoholiskos dzērienus, kā arī starpproduktus aizliegs pārdot plastmasas pudelēs, kuru tilpums pārsniedz puslitru, ja dzēriens ir stiprāks par 5,8 grādiem.
  • Alkoholiskos dzērienus drīkstēs tirgot iepakojumos no 0,5 litriem līdz litram, ja spirta daudzums tajos nepārsniegs 5,8 grādus.
  • Pēdējo četru gadu laikā reģistrētā alkohola patēriņš bijis robežās no 9,9 līdz 10,2 litriem absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju.
  • Alus ražotāji kā pirmo soli ceļā uz atteikšanos no PET iepakojuma piedāvāja ieviest divu litru PET iepakojuma aizliegumu divu līdz četru gadu laikā.
  • Ja industrijai prasīs uz citu iepakojumu pāriet jau nākamgad, tad tā apsvērs iespēju tiesāties ar valsti, jo tiktu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

Par likumdošanas izmaiņām šonedēļ lēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (Tautsaimniecības komisija), sagatavojot Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai parlamentā, kas paredzēta 8. jūnijā.

Pazudīs plastmasas "divlitrenes"

Grozījumi likumā faktiski nozīmē, ka plastmasas "divlitrenēm", par ko LV portāls jau rakstīja publikācijā  "Aizliedzot tirgot alkoholu lielajās pudelēs, grib apkarot žūpību", no veikalu plauktiem būs jāpazūd līdz 2018. gada aprīlim. Savukārt nākamais solis būtu pilnīga atteikšanās no plastmasas iepakojumiem alkoholisko dzērienu ražošanā un apritē, komisijas sēdē sprieda tās priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Uz to 20. maijā, atgriežot likuma grozījumus otrreizējai izskatīšanai Saeimā, vērsa uzmanību arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, norādot, ka "tas mazinātu alkoholisko dzērienu pieejamību un patēriņu sabiedrībā, tajā skaitā jauniešu vidū, un uzlabotu kopējo sabiedrības veselību".

Tiesa, izvērtējot divdesmit Saeimas deputātu iesniegto otrreizējas caurlūkošanas lūgumu par Saeimas 11. maijā galīgajā lasījumā pieņemtajām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā, aizliedzot pārdot alkoholu lielajās plastmasas pudelēs no 2020. gada 1. septembra, prezidents likumprojektu nosūtīja parlamentam otrreizējai caurlūkošanai, aicinot pārskatīt nesamērīgi garo pārejas periodu. Viņš rosināja vērtēt, vai alkohola tirdzniecības ierobežojumu spēkā stāšanās atlikšana uz trim gadiem ir pamatota un kāds laika periods patiešām būtu nepieciešams, lai pienācīgi sagatavotos jaunajam regulējumam. Prezidents iepriekš pauda, ka alus "divlitreņu" aizliegums varētu stāties spēkā nākamgad 1. septembrī.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai R. Vējonis arī norādīja, ka likuma ieviešanas gaitā nebūtu vēlams saražotā plastmasas iepakojuma apjoma ievērojams pieaugums. Tā kā liela daļa plastmasas izstrādājumu, tostarp alkoholisko dzērienu iepakojumi, nonāk vidē atkritumu veidā, to ilgstošā sadalīšanās procesā videi tiek nodarīts būtisks kaitējums. "Plastmasas izmantošanas ierobežošana ne tikai alkoholisko dzērienu ražošanā un apritē, bet arī citās tautsaimniecības nozarēs kopumā sekmētu tīrākas un nepiesārņotākas vides saglabāšanu un attīstību nākotnē," uzskata Valsts prezidents.

Ko paredz izmaiņas?

Likumdošanas izmaiņas paredz, ka alu, raudzētos un pārējos alkoholiskos dzērienus, kā arī starpproduktus aizliegs pārdot plastmasas pudelēs, kuru tilpums pārsniedz puslitru, ja dzēriens ir stiprāks par 5,8 grādiem. Šos dzērienus drīkstēs tirgot iepakojumos no 0,5 litriem līdz litram, ja spirta daudzums tajos nepārsniegs 5,8 grādus.

Aizliegums attieksies uz alu, sidru, kā arī alkoholiskajiem kokteiļiem un dažādiem starpproduktiem, piemēram, stiprinātiem vīniem, vermutiem, liķieriem un liķiera tipa vīniem.

Ierobežojumi neattieksies uz stikla, keramikas, koka, metāla vai kompleksā iepakojuma, kas sastāv no polimēra vai lamināta maisa, kas iepakots kartona kastē. Tāpat aizliegums neattieksies uz gadījumiem, kad dzērienu tirgos ražošanas vietā vai ražotāja struktūrvienībā. Alus darītavās un to specializētajos veikalos izlejamā alus tirdzniecība būs atļauta arī plastmasas pudelēs.

Tauta nodzeras

Likumdošanas grozījumus deputāti pamato ar neiepriecinošiem alkohola patēriņa skaitļiem, kas Latvijā joprojām ir vieni no augstākajiem Eiropā un pasaulē. Pasaules veselības organizācijas 2014. gada atskaitē par alkohola patēriņa rādītājiem pēc "absolūtā alkohola patēriņa uz vienu iedzīvotāju virs 15 gadiem" Latvija ir 16. vietā pasaulē.

Pēdējo četru gadu laikā reģistrētā alkohola patēriņš bijis robežās no 9,9 līdz 10,2 litriem absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju. 2012. gadā uz vienu iedzīvotāju patērēti 4,7 litri alus (izteikts absolūtā alkohola litros) salīdzinājumā ar 3,8 litriem stipro alkoholisko dzērienu, 1,2 litriem vīna un 0,6 litriem cita veida alkohola jeb attiecīgi 46,0%, 37,3%, 11,8% un 5,9%. Kopš 2009. gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriens ir alus, teikts likumprojekta anotācijā. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem narkoloģiskajā reģistrā aptuveni 10% ir alus lietotāji.

Pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana rada papildu izmaksas veselības aprūpē un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī materiālus zaudējumus darbavietās, tādējādi negatīvi ietekmējot tautsaimniecības ekonomisko attīstību un sabiedrību kopumā.

Vislielākās domstarpības – par termiņu

Tautsaimniecības komisijas sēdē maija pēdējā dienā vislielākās domstarpības starp deputātiem un nozares pārstāvjiem bija par termiņu, kādā ieviešami alkohola tirdzniecības ierobežojumi. Tieši dienu iepriekš Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija un tajā iekļautās Latvijas Alus Darītāju savienības pārstāvji bija tikušies ar Valsts prezidentu, lai pārrunātu alkoholisko dzērienu aprites regulējumu un R. Vējoņa ierosinājumu atteikties no alkohola tirdzniecības plastmasas pudelēs.

Tikšanās laikā puses vienojās, ka alkoholisko dzērienu ražotāji būtu gatavi atteikties no polietilēna tereftalāta (PET) iepakojuma alkoholisko dzērienu apritē, neveicot jaunas investīcijas PET izmantošanā. Pārejai uz alkohola pildīšanu videi draudzīgākā iepakojumā būtu jānotiek pakāpeniski, lai nozare varētu laicīgi pārorientēt ražošanu un veikt nepieciešamās investīcijas.

Alus ražotāji kā pirmo soli ceļā uz atteikšanos no PET iepakojuma piedāvāja ieviest divu litru PET iepakojuma aizliegumu divu līdz četru gadu laikā. Ja industrijai prasīs uz citu iepakojumu pāriet jau nākamgad, tad tā apsvērs iespēju tiesāties ar valsti, jo tiktu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, iepriekš teica nozares pārstāvji.

Prasa garāku pārejas periodu

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis Tautsaimniecības komisijas sēdē argumentēja, ka zaudējumi, kurus cietīs alus nozare pirmajā gadā pēc atteikšanās no PET pudelēm, būs aptuveni trīs miljoni eiro un tikpat izmaksās arī pārorientēšanās uz citu ražošanas veidu. ‘’Šis slogs ir nesaprātīgs un nesamērīgs. Kas to apmaksās?" vaicāja R. Arnītis. ZM rosināja noteikt pārejas periodu līdz 2019. gada 31. decembrim, kad ražotāji varētu atteikties no PET iepakojuma un pilnībā pāriet uz jauno – stikla – iepakojumu.

ZM pārstāvim piekrita arī Latvijas Pārtikas ražotāju asociācijas (LPUF) vadītāja Ināra Šure un alus darītavas "Cēsu alus" tirdzniecības un mārketinga direktors Gustavs Zatlers, kuri deputātiem, tāpat kā Valsts prezidentam, apliecināja, ka nozare ir konceptuāli piekritusi atteikties no PET iepakojuma izmantošanas alkohola ražošanā, investējot stikla iepakojumā, taču pārejas termiņam ir jābūt pakāpeniskam.

Tam gan iebilda deputāts Imants Parādnieks, sakot, ka par atteikšanos no lielajām plastmasas pudelēm alkoholisko dzērienu ražošanā jau tiek runāts kopš 2015. gada un ir bijis pietiekami daudz laika, lai nozare sagatavotos pārmaiņām.

Šobrīd PET pudeļu tirgus daļa alkoholisko dzērienu ražošanā ir 40%, atklāja I. Šure. Jau šogad četros mēnešos patēriņš esot krities par 10%.

Ražotāji vēl lems, kā rīkoties

LPUF vadītāja I. Šure pēc Tautsaimniecības komisijas sēdes žurnālistiem teica, ka ir šokēta par attieksmi pret uzņēmējiem, jo pārejas periods – tikai līdz gada beigām – ir dramatiski īss. Viņa piebilda, ka nozare vēl lems, kā reaģēt uz šo atbildīgās komisijas lēmumu un vai vērsties pret Latvijas valsti Satversmes tiesā, ņemot vērā tiesiskās paļāvības principa pārkāpšanu.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU