Krimināllikuma grozījumi: sods par valsts pamatinterešu apdraudējumu

Likuma panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valstisko neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un valsts likumīgo varu, nebija mainīti kopš KL stāšanās spēkā 1999. gadā (grozītas bija tikai sankcijas).

Mūsdienās arvien retāk tiek izmantotas tiešas militāras operācijas, priekšroku dodot citām metodēm, lai savas valsts nacionālās intereses īstenotu, iegūstot ietekmi un kontroli pār citas valsts politiskiem, sabiedriskiem, ekonomiskiem un militāriem procesiem. Tiek izmantoti jauni mehānismi, kuru mērķis ir ietekmēt notiekošo citā valstī un pārņemt faktisko kontroli pār citu valsti - tiek izvērsts hibrīdkarš un informatīvais karš, kas var ietvert gan vardarbīgu, gan nevardarbīgu, gan atklātu, gan slēptu vēršanos pret valsts pastāvēšanu un valsts pamatinteresēm vai citādu valsts drošības interešu apdraudējumu.

Šo darbību īstenošanā mērķtiecīgi tiek iesaistīti arī apdraudētās valsts iedzīvotāji, palīdzību pretvalstiskajās aktivitātēs motivējot gan ar materiāliem, gan cita veida stimuliem. Grozījumi izstrādāti, lai likuma sadaļu pielāgotu mūsdienu situācijai un dotu iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai, ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģējot uz iespējamo apdraudējumu valsts pamatinteresēm.
Krimināllikumā ieviesti šādi grozījumi:

"80. pants. Pret Latvijas Republiku vērsta darbība

(1) Par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

(2) Par tādu pašu darbību, ja tā izdarīta, lietojot vardarbību, vai ja to izdarījusi organizēta grupa, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

80.¹ pants. Apvienošanās organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību

Par vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā grupā nolūkā vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

81. pants. Pret Latvijas Republiku vērsts aicinājums

Par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā vai par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu –

Likums papildināts ar 81.¹ pantu šādā redakcijā:

"81.¹ pants. Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā

Par darbību nolūkā palīdzēt ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu vai valsts drošību –

Pārskatīta arī KL redakcija, kas paredz atbildību par spiegošanu, 85. pantu izsakot šādā redakcijā:

"85. pants. Spiegošana

(1) Par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

(2) Par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem."

Likumprojekta virzība līdz galīgajam lasījumam bija smagnēja, izskanot arī bažām par vārda brīvības ierobežošanu medijiem un trauksmes cēlājiem. Tādēļ tika nolemts no likumprojekta pagaidām izslēgt pantu, ar kuru plānots ieviest atbildību par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu. Deputāti nolēma to virzīt kā atsevišķu likumprojektu pēc padziļinātas diskusijas par Eiropas Cilvēktiesību tiesas līdzšinējo praksi lietās, kas skar preses brīvību un valsts noslēpumu.

Likuma grozījumu izstrādē bija iesaistīts Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Drošības policija, Tieslietu ministrijā izveidotā pastāvīgā Krimināllikuma darba grupa, kurā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes, Sabiedriskā politikas centra PROVIDUS.