Par jaunajiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā

Protams, lielākā daļa grozījumu ieviesti, lai paaugstinātu satiksmes drošību uz ceļiem, kā arī paplašinātu e-pakalpojumu izmantošanu un mazinātu administratīvo slogu transportlīdzekļu īpašniekiem dažādu formalitāšu kārtošanā. Tā kā Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 850 000 transportlīdzekļu, no kuriem gandrīz 700 000 ieguvuši pielaidi ceļu satiksmei, izmaiņas normatīvajā regulējumā skar ļoti plašu personu loku. Šoreiz par svarīgākajiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā (CSL), kuri stājās spēkā 1.janvārī. (Te gan jāņem vērā, ka saskaņā ar likuma pārejas noteikumiem atsevišķas normas oficiālu statusu iegūs vēlāk - aprīlī vai jūnijā.)

No 1.aprīļa – teorijas eksāmens

Viens no svarīgākajiem jaunumiem ir tas, ka šoferiem, kuriem transportlīdzekļa vadīšanas tiesības atņemtas uz laiku līdz vienam gadam, to atgūšanai nu būs jākārto teorētiskais ceļu satiksmes noteikumu eksāmens. Šī norma stāsies spēkā 1.aprīlī un nebūs attiecināma uz personām, kam tiesības uz minēto laikposmu atņemtas agrāk, teiksim, 30.martā.

 Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šāds tiesību atņemšanas laiks paredzēts, piemēram, dažu kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs ir lielāka par 0,2, bet nepārsniedz 0,5 promiles (149.¹⁵ pants), kā arī par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību (149.¹⁶ pants).

"Šoferiem, kam vadīšanas tiesības atņemtas līdz vienam gadam, būs jākārto teorētiskais CSN eksāmens."

Līdz šim nebija noteikta speciāla kārtība, kā cilvēks var atjaunot savas autovadītāja tiesības, kas apturētas uz šādu laika posmu. Likums noteica tiesību atjaunošanas procedūru tikai personām, kurām tās atņemtas uz vienu gadu vai ilgāk, kā arī par braukšanu alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē uz jebkādu termiņu.
Likuma grozījumu izstrādātāji (Valsts policija un Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), un par to iepriekš spriests arī Ceļu satiksmes drošības padomē) uzskata - šādas stingrākas prasības nepieciešamas, ņemot vērā pašreizējo nelabvēlīgo situāciju uz ceļiem. Pamatojums ir tāds - jaunā kārtība nodrošinās, ka šoferis, kurš noteiktu laiku nav piedalījies ceļu satiksmē, šādi atjaunos teorētiskās zināšanas satiksmes drošības jautājumos. Taču, būsim atklāti, teorētiskā eksāmena kārtošana it sevišķi tiem šoferiem, kuru braukšanas stāžs ir garāks un kuri kādu laiku nav ielūkojušies CSN, var būt lielāks bubulis nekā tiesību atņemšana uz dažiem mēnešiem.

Aizliegts lietot planšetdatorus un viedierīces

Kā novērojuši ceļu policisti un satiksmes drošības eksperti (neapšaubāmi arī paši satiksmes dalībnieki), cilvēkiem pie stūres pēdējos gados par īstu sērgu izvērtusies tērzēšana pa mobilo tālruni. Šoferi, kā vērots no video ierakstiem policijas reidu laikā, paši lielākoties uzskata, ka sarunas ir neatliekamas un braukšanai netraucē, savukārt satiksmes drošības sargu viedoklis ir pretējs; turklāt bīstamību ne tik daudz radot ar telefonu aizņemtā roka kā uzmanības novirzīšana uz sarunas tematu (ja tā tik neatliekama, tad taču prasa papildu uzmanību!), otrajā plānā aizbīdot situāciju uz brauktuves, kas dažkārt prasa zibenīgu reakciju. Vadītāji braukšanas laikā vēl mēdzot lasīt un rakstīt īsziņas, skatīties video un citādi izmantot tehnoloģiju vilinājumus.

Uz CSL 25.pantu no iepriekšējiem Ceļu satiksmes noteikumiem pārcelts aizliegums transportlīdzekļa vadītājam braukšanas laikā lietot tālruni (izņemot, ja to izmanto brīvroku režīmā), šim ierobežojumam pievienojot arī piezīmjdatorus, planšetdatorus un viedierīces.

Tas nozīmē, ka šoferi centīsies telefonus pie ausīm vairs neturēt, bet pārējie riski lielā mērā saglabāsies: vien laiks rādīs, kā ceļu policija savā izretinātajā gaudenībā šādus pārkāpējus pieķers. Praktiķiem rodas arī jautājums par to, kas īsti domāts ar terminu "viedierīces", jo modernie auto ar tādām ir jau ražotāju aprīkoti, un tās, piemēram, tahogrāfus vai GPS navigatorus, paredzēts lietot braukšanas laikā.

No 1.janvāra ar likumu aizliegts arī atvērt apturēta transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus. It kā pašsaprotama lieta, taču, ja reiz šāda norma bija jāieraksta likumā, tas nozīmē, ka ne šoferi, ne pasažieri nav bijuši spējīgi atbildīgi rīkoties un palūkoties, vai blakus nav, piemēram, riteņbraucēja, ko, pēkšņi atverot durvis, var smagi traumēt, vai cita satiksmes dalībnieka, kuru šādi iespējams apskādēt. Kā mēdz teikt, teju ikviena CSL un CSN norma ir ar asinīm no reālās dzīves rakstīta – tātad atliek vien biežāk ielūkoties šajā pašu uzvedības spogulī.

Kad varēs apstrīdēt sodu par neatļautu stāvēšanu vai apstāšanos

Transportlīdzekļu īpašniekiem ļoti nepatika līdzšinējā kārtība, ka administratīvo sodu par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumu vadītāja prombūtnes laikā tiem uzlika arī tad, ja spēkratu tobrīd bija vadījusi un pārkāpumu izdarījusi gluži cita persona, un sods turklāt nebija apstrīdams.

Par šo kārtību kā netaisnīgu un neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam ("Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.") tika iesniegts pieteikums Satversmes tiesā, kas atzina – līdzšinējais CSL 43.² pants, ciktāl tas neparedzēja tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt protokolu–paziņojumu transportlīdzekļa īpašniekam, kurš nav vadījis transportlīdzekli brīdī, kad izdarīts transportlīdzekļa apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums, patiešām neatbilda Satversmes 92.pantam.

"Precizēta kārtība administratīvā naudas soda piemērošanā par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošanu."

Tagad CSL panta regulējums ir pilnveidots un dod tiesības transportlīdzekļa īpašniekam, kurš nav bijis stūresvīra statusā, kad pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, apstrīdēt pieņemto lēmumu par soda piemērošanu. Grozījumi par 43.² panta izteikšanu jaunā redakcijā gan stāsies spēkā šā gada 1.jūnijā.

Likuma grozījumi precizē esošo kārtību attiecībā uz administratīvā naudas soda piemērošanu par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošanu, un no administratīvā sloga viedokļa nekas būtiski nemainīsies. Visām iesaistītajām institūcijām arī turpmāk būs jānodrošina uzdevumu izpilde atbilstoši savai kompetencei, pilnveidojot procesu. Datu uzglabāšanu par izdarītajiem apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem nodrošina Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs. Procesu pilnveidojot, tiks ieviesta lēmumu elektroniska nosūtīšana adresātam, kas būs izteicis piekrišanu lēmumu elektroniskai saņemšanai.

Kārtību, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums par transportlīdzekļa apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī naudas soda iekasēšanas un kontroles norisi, noteiks jauni Ministru kabineta noteikumi.

Mazliet citādi definēta CSL 43.⁶ panta otrā daļa: ja pārkāpums fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, administratīvo sodu par pārkāpumu piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam (nevis transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajai personai).

Plašāk izmantojami elektroniskie pakalpojumi

Izmaiņas ieviestas arī transportlīdzekļu reģistrēšanas formalitātēs. Likuma 11.panta "Transportlīdzekļu reģistrēšanai nepieciešamie dokumenti" pirmā daļa tagad izteikta šādā redakcijā: "Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrācijas iesniegumu noformē transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Iesniegumu apliecina tā iesniedzējs Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai elektroniski, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētos un nodrošinātos e-pakalpojumus/../".

Elektronisko pakalpojumu var izmantot gadījumos, ja transportlīdzeklis Latvijā iepriekš nav reģistrēts un CSDD jāiesniedz tā izcelsmes dokuments. Ja šis dokuments ir transportlīdzekļa atbilstības apliecinājums, transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā oficiālais pārstāvis Latvijā, kurš noslēdzis sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, šo dokumentu var iesniegt elektroniski.

Ar CSL grozījumiem likuma 12.pantā ieviestas izmaiņas prasībās par transportlīdzekļa īpašuma tiesības apliecinošiem dokumentiem. Jau no 1.janvāra izslēgta prasība transportlīdzekļa reģistrācijā iesniegt rēķinu — uzziņu, kuru izsniedzis komersants, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību; bet no 1.aprīļa kā dokumentus, ar ko pierādāmas īpašuma tiesības, vairs nepieprasīs aktu par atsavinātājam — juridiskajai personai Latvijā reģistrēta transportlīdzekļa nodošanu īpašumā ieguvējam un aktu par apdrošinājuma ņēmējam — juridiskajai vai fiziskajai personai — piederoša transportlīdzekļa nodošanu īpašumā Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajam apdrošinātājam sakarā ar apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.