Darba samaksa par darbu svētku dienās

Likumā noteikto un atsevišķas darba apmaksas situācijas svētku dienās LV portālam skaidro Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Zaiga Strode.

Kādu atlīdzību likums paredz par darbu svētkos?

Darba likuma 144.pants noteic, ka parastā kārtībā darbinieki likumā noteiktajās svētku dienās netiek nodarbināti. Tomēr, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību. Atlīdzības apmērs par darbu svētku dienā noteikts Darba likuma 68.pantā, kas paredz piemaksu par darbu svētku dienā ne mazāk kā 100 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Tādējādi Darba likums dod iespēju pusēm izvēlēties kompensācijas mehānismu par darbu svētku dienā – atpūta citā nedēļas dienā vai atbilstošas atlīdzības izmaksa.

Tātad, ja darbinieks strādā 24.decembrī, viņam ir tiesības uz dubultu darba samaksu vai arī kā izvēle var būt papildu brīvdiena. Ja man vajag naudu, es tāpēc piekrītu strādāt svētkos, bet darba devējs papildus maksāt nevēlas, bet piešķir brīvdienu. Kam pieder noteicošais vārds? Darba attiecībās stiprākajam – darba devējam?

Gadījumā ja darbinieks piekrīt strādāt svētku dienā, Darba likums piedāvā pusēm izvēlēties vienu no diviem kompensācijas veidiem – piemaksu saskaņā ar likuma 68.pantā noteikto kārtību vai apmaksātu atpūtas dienu citā nedēļas dienā. Sakarā ar to, ka darbs svētku dienā ir pieļaujams tikai izņēmuma gadījumos, Darba inspekcijas ieskatā, darbiniekam un darba devējam, vienojoties par darbu svētku dienā, piemēram, 24.decembrī, vienlaikus jāvienojas arī par kompensācijas mehānismu – piemaksu vai apmaksātu atpūtas laiku citā nedēļas dienā.

Samaksa par darbu svētku naktī 

Ir daudz profesiju, kuru pārstāvjiem nākas strādāt naktīs, tātad daudzi būs darbā arī svētku naktīs.

Ja darbiniekam ir darbs naktī no 23.decembra uz 24.decembri no plkst. 22 līdz 7, kāda samaksa un par cik stundām viņam pienākas?

Ja darbinieks strādā naktī no 23.decembra uz 24.decembri no 22.00 līdz 7.00, viņam saskaņā ar Darba likuma 67.pantu ir tiesības saņemt piemaksu ne mazāk kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - ne mazāk kā 50 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu par darba pienākumu veikšanu nakts laikā no plkst. 22.00 līdz 6.00.

Turklāt 24.12.2015. ir svētku diena, tādējādi darbiniekam pienākas arī piemaksa par darbu svētku dienā no plkst.24.00 līdz 7.00.

Lielveikali (un ne tikai) svētkos nereti strādā ilgas stundas. Kurā gadījumā veidojas un vai veidojas nakts darba stundas šādā situācijā:

a)      ja darbiniekam darba laiks ir no plkst. 16 līdz 24;

b)      ja darba laiks ir no plkst. 16 līdz 23;

c)      ja darba laiks ir no plkst. 16 līdz 01.00.

Nakts darba definīciju sniedz Darba likuma 134.pants, kas nosaka, ka nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas laika posmā no plkst. 22 līdz 6.

Tādējādi no jautājumā minētajām situācijām nakts darba stundas ir tikai trešajā gadījumā, proti, ja darbinieks strādā no plkst.16.00 līdz 01.00, viņam ir jāuzskaita 3 nakts stundas no plkst. 22.00 līdz 1.00.

Par virsstundām – 100% piemaksa

Darba likuma 68.pants arī nosaka: darbinieks, kas veic virsstundu darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Kā apmaksā virsstundas, ja tās iekrīt svētku laikā:

a) virsstundas veidojas svētku dienā, piemēram, 26.decembrī?

b) virsstundas veidojas nakts laikā, piemēram, naktī no 31.decembra uz 1.janvāri?

Ja darbinieks strādā svētku dienās, piemēram, 26.decembrī un 31.decembrī, viņam pienākas piemaksa par darbu svētku dienā un darbu nakts laikā.

Saskaņā ar Darba likuma 137.pantu darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

Virsstundas veidosies, ja darbinieks, vienojoties ar darba devēju, veiks darba pienākumus virs normālā darba laika. Virsstundu darbs tiek uzskaitīts un apmaksāts kalendārā mēneša ietvaros, bet, ja darbiniekam noteikta summētā darba laika organizācija, tad noteiktā pārskata perioda ietvaros.

Ja darba devējs ar darbinieku, kurš decembrī atbilstoši darba līguma noteikumiem būs nostrādājis normālo darba laiku, papildus vienosies, ka darbinieks izņēmuma kārtībā veiks darbu 26.decembrī un strādās naktī no 31.decembra uz 1.janvāri, tad, uzskaitot nostrādāto darba laiku decembrī, par virsstundu darbu būs uzskatāms faktiski nostrādātais laiks 26.decembrī un 31.decembrī līdz plkst. 24.00.

Šādā gadījumā visas piemaksas summējas un darbinieks saņems piemaksu par darbu svētku dienās, par darbu nakts laikā un par virsstundu darbu.

Kā darbinieks var pats izsekot, cik virsstundas viņam var likt strādāt konkrētā mēnesī vai pārskata periodā?

Lai pārliecinātos par darba laika uzskaites veikšanas pareizību, darbiniekam saskaņā ar Darba likuma 137.panta trešo daļu ir tiesības personiski vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību pārbaudīt darba devēja veikto darba laika uzskaiti.

Par darba laika uzskaites pareizību iespējams pārliecināties, pārbaudot informāciju, kas ietverta darba samaksas aprēķinā jeb algas lapiņā, kuru darba devējam ik mēnesi jāizsniedz darbiniekam, izmaksājot darba samaksu, kā to nosaka Darba likuma 71.pants, proti: "Izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot."

Pirms svētkiem īsāka darba diena

Šā gada nogales svētkos darba dienas netiek pārceltas, jo svētkiem secīgi seko nedēļas brīvās dienas. Taču gan darba dienā pirms Ziemassvētkiem (trešdien, 23.decembrī), gan pirms Vecgada dienas (trešdien, 30.decembrī) darba dienas ilgums ir saīsināms par vienu stundu. To nosaka Darba likuma 135.pants: "Pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks." Šī norma ir paredzēta normāla darba laika darbiniekiem, un tā nav attiecināma uz nepilnu laiku strādājošajiem. 

Saskaņā ar Darba likumu noteikums par darba laika saīsināšanu par 1 stundu ir saistošs visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa, tātad ne tikai valsts iestādēs, bet arī komercsabiedrībās strādājošajiem pirmssvētku darba dienā darba laiks jānosaka īsāks.