SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
25. martā, 2016
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
2
8
2
8

Likums nenosaka Lieldienu svinēšanas datumus. Kā var zināt, kad ir brīvdienas?

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2017.gadā Lieldienas visas Latvijas kristīgās konfesijas svinēs 16.aprīlī.

FOTO: Rebeka Žeire/ LETA

Svētku dienas, kuras ir arī brīvdienas, atceres un atzīmējamās dienas mūsu valstī nosaka ar likumu. Kā svētku diena noteikta, piemēram, 1.janvāris – Jaungada diena, Mātes diena, kuru svinam maija otrajā svētdienā, 24., 25. un 26.decembris – Ziemassvētki.
Likums “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” paredz, ka Lielā Piektdiena, Pirmās Lieldienas, otro Lieldienu diena un Vasarsvētki arī ir svētku dienas, tātad brīvdienas. Šos svētkus svinam datumos, kas atbilst Rietumu kristiešu tradīcijai. Normatīvajos aktos gan nav minēts, saskaņā ar kādiem principiem vai tradīcijām nosakāmi Lieldienu un Vasarsvētku kā svētku dienu datumi.
īsumā
  • Likumā Lielā Piektdiena, Pirmās un Otrās Lieldienas noteiktas kā svētku dienas, kas nozīmē – šīs dienas ir arī brīvdienas.
  • Normatīvie akti nenosaka datumus, kuros svinamas Lieldienas, šo svētku datumu noteikšana balstīta tradīcijā.
  • Lieldienas svin svētdienā pēc pavasara pirmā pilnmēness.

Var rasties pamatots jautājums, kā var zināt, kuros datumos būs Lieldienu brīvdienas? Vai kalendārā norādītie datumi darba devējam ir saistoši?

Ja likums nosaka Lieldienas par svētku dienu, neminot konkrētu datumu vai principus, pēc kādiem svētku datums nosakāms, varbūt brīvdienas pienākas pavasara saulgriežos jeb Lieldienās vai arī pareizticīgo un vecticībnieku Lieldienās? Un, ja Satversme noteic Baznīcas šķirtību no valsts, kādēļ Lieldienu brīvdienu noteikšanā ievēro Baznīcas tradīcijas?

Lieldienas nav konkrētas reliģiskās konfesijas svētki

Lēmumu par Lielo Piektdienu un Pirmajām Lieldienām kā svētku dienām pieņēma Latvijas Republikas Augstākā padome 1990. gadā, bet kopš 1997. gada arī otrā Lieldienu diena ir noteikta kā svētku diena, attiecīgi arī brīvdiena. Savukārt Vasarsvētki sākotnēji nebija iekļauti likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Kā svētku diena tie ir kopš 1995. gada, kad par svētku dienu kalendāra papildināšanu lēma Saeima.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone norāda, ka nav juridiska pamatojuma apgalvot, ka valsts svētku dienas ir Baznīcas svētku dienas. "Valstij ir plašas tiesības izlemt un noteikt dienas, kuras kļūs par valstī svinamām dienām, vienlaikus arī izlemt par šo svētku apzīmējumu. Valsts svētku noteikšanas mērķis ir atzīmēt notikumus, kas demokrātiskā procesā atzīti par nozīmīgākajiem valsts attīstībā. Nacionālajiem svētkiem tāpat kā valsts simboliem ir saliedējoša, sabiedrību vienojoša un izglītojoša, sabiedrības izpratni veidojoša nozīme. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka nacionālajiem svētkiem veltīti pasākumi demokrātiskā valstī kalpo pacifisma mērķiem un sabiedriskajām interesēm," skaidro L. Vilsone.

Valsts izvēli par labu vienai vai otrai svētku dienai var balstīt valsts notikumos, vēsturiskos faktos, tautas tradīcijās, reliģiskās tradīcijās un citos sabiedrībai kopumā svarīgos aspektos. Saeimas Juridiskā biroja pārstāve atzīmē: "Iespējams, dienas, kas noteiktas kā valsts svētku dienas, var sakrist arī ar kādas atsevišķas sabiedrības daļas svinētiem svētkiem vai tai nozīmīgiem notikumiem. Tomēr šī iemesla dēļ valsts svētki savu būtību nemaina un tos tādēļ nevajadzētu definēt kā atsevišķas sabiedrības daļas vai grupas svētkus."

Līdzīgu viedokli pauž arī Tieslietu ministrijas (TM) preses sekretāre Ksenija Vītola: "Likumdevējs ar likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" ir noteicis svētku dienas, kas ir svinamas valsts mērogā, proti, attiecas uz visu sabiedrību, ne konkrētu sabiedrības daļu, neizdalot nevienas reliģiskās organizācijas reliģiskos svētkus. Minētā likuma 1. pantā par svētku dienām ir noteikta Lielā Piektdiena, Pirmās Lieldienas un otrā Lieldienu diena, Vasarsvētki un Ziemassvētki (ziemas saulgrieži). Likumā nav norādīts, ka minētie svētki ir kādas konkrētas reliģiskās organizācijas vai konfesijas reliģiskie svētki. Pasaules praksē katra valsts izvēlas vienu no kalendāriem, pēc kura svin Ziemassvētkus un Lieldienas. Valstīs, kur izplatīta katoļu un luterāņu reliģija, kas ir vairākums Eiropas Savienības valstu, par valsts svētkiem tiek uzskatītas Lieldienas pēc minēto reliģiju kalendāra. Savukārt valstīs, kur ir izplatīta pareizticība, piemēram, Krievijā, par valsts svētkiem tiek uzskatītas Lieldienas pēc pareizticīgo kalendāra. Ņemot vērā likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" noteikto, šīs dienas ir valsts svētki, un tie ir saistoši darba devējam, nevis kā Baznīcas kalendāra svētki, bet kā valsts noteiktie svētki."

Lieldienu datumu nosaka saskaņā ar tradīciju

Likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1. pantā Lielā Piektdiena, Pirmās Lieldienas un otro Lieldienu diena, Vasarsvētki un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena nav precīzi norādīta kā konkrēta diena, un šo svētku dienu datumi ir mainīgi.

Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu noteic Ministru kabinets (MK), kā to paredz Dziesmu un deju svētku likuma 7. pants. Savukārt Lieldienu un Vasarsvētku dienas noteikšana balstīta tradīcijā, skaidro Saeimas juridiskā biroja pārstāve L. Vilsone. MK rīkojums, kas noteiktu, ka konkrētajā gadā konkrētajā datumā svinamas Lieldienas un Vasarsvētki, netiek izdots. Lieldienu brīvdienu datumus neprecizē arī neviens cits normatīvais akts.

Latvijā Lieldienas un Vasarsvētkus svin, balstoties kristīgās Baznīcas, kura lieto Gregora kalendāru, tradīcijā. Līdz ar to katoļu, luterāņu un baptistu Lieldienas un Vasarsvētki pārsvarā nesakrīt ar pareizticīgo un vecticībnieku svētkiem, kuri pieturas pie Jūlija kalendāra.

"Lēmumu par Lielo Piektdienu un Pirmajām Lieldienām kā svētku dienām pieņēma Augstākā padome."

Lieldienu noteikšanas datumā būtiskākais atskaites punkts ir astronomiskā pavasara iestāšanās – Lieldienas svin svētdienā pēc pavasara pirmā pilnmēness. Attiecīgi Rietumu kristieši Lieldienas svin ne agrāk par 22. martu un ne vēlāk par 25. aprīli, savukārt Austrumu kristieši - starp 4. aprīli un 8. maiju. Reizi vairākos gados gan Austrumu, gan Rietumu kristiešiem Lieldienas iekrīt vienā datumā. Tā tas būs nākamgad, kad šos svētkus visas Latvijas kristīgās konfesijas svinēs 16. aprīlī.

Darba devējiem un arī strādājošajiem vienīgais veids, kā uzzināt Lieldienu datumus, ir vai nu ielūkoties kalendārā, vai arī pašiem izrēķināt. Uz to norāda arī TM. "Attiecībā par personas iespējām uzzināt konkrētos datumus, kuros būtu svinamas Lieldienas, norādām, ka attiecīgie datumi ir atrodami kalendārā. Līdz ar to darba devējam, kas kalendāru izmanto savā ikdienā, informācija ir pieejama no kalendāra. Tāpat eksistē grāmatas, enciklopēdijas, tai skaitā tīmekļa vietnes (katalogi, interneta enciklopēdijas), kur var atrast informāciju par Lieldienu datumiem 10 gadus uz priekšu. Tāpat attiecīgo informāciju var atrast pašu reliģisko organizāciju tīmekļa vietnēs vai vēršoties personīgi pie reliģiskajām organizācijām, ja ir tāda nepieciešamība," ministrijas viedokli pauž K. Vītola.

Ar likumu svētku dienas noteica Augstākā padome

Likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" pieņemšanas gaitā 1990. gada rudenī iespējamās svinamās dienas izvērtēja vispusīgi demokrātiskā procesā. Par katru no likumā iekļaušanā virzītajām svētku dienām balsoja Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti. Apsvērumi tam, kāpēc likumā iekļautās dienas noteiktas par valsts svētku dienām, kā arī paskaidrojumi tam, kā nosakāmas tās dienas, kuras netiek svinētas konkrētos kalendāra datumos – Lieldienas, Vasarsvētki, atrodami Latvijas Republikas Augstākās padomes, vēlāk arī Latvijas Republikas Saeimas plenārsēžu stenogrammās, norāda L. Vilsone.

Starp citu, Augstākās padomes deputāti bija izteikuši priekšlikumu Zaļo ceturtdienu arī noteikt par svētku dienu. Šī iecere gan neguva atbalstu.

Par nepieciešamību noteikt Lieldienas kā svētku dienas Augstākās padomes deputāts Dainis Īvāns toreiz izteicās: "Tie ir pavasara saulgrieži, un šiem svētkiem ir nozīme arī Eiropas valstīs un pasaulē ne tikai tajā ziņā, ka tie saistīti ar kristīgo reliģiju, ar Bībeli, bet arī tāpēc, ka tas ir dabas atmodas laiks. Cilvēka organisms un arī dabas organisms ir novārdzis. Tiem vajag uzkrāt spēkus. Tāpēc arī ir paredzētas divas dienas, kā tas ir daudzās Eiropas valstīs. Kopā ar divām svētku dienām – ceturtdienu un piektdienu – pievienojas arī sestdiena un svētdiena – Lieldienu svētdiena. Tātad četras dienas cilvēki var atpūsties. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo būtībā mēs esam nostrādājuši ziemas sezonu, un tad vajag smelties spēkus, lai atkal līdz vasarai varētu ražīgi strādāt."

"Likumā noteiktās svētku dienas attiecas uz visu sabiedrību, ne konkrētu sabiedrības daļu."

Diskusijā deputāts Rolands Rikards norādīja: "Arī senajiem latviešiem bija reliģiskie svētki. Kaut gan jāsaka, ka civilizētajā Eiropā nedēļa pirms šiem svētkiem – gan pirms Ziemassvētkiem, gan pirms Lieldienām – tās ir tādas garīguma nedēļas, kad cilvēki iet uz koncertiem, baznīcām, pirms Ziemassvētkiem klausās Baha Ziemassvētku oratoriju, pirms Lieldienām – Jāņa pasiju, un, kā saka, šajā laikā mēs noskaņojamies, atbrīvojamies no stresiem, un nav jau obligāti jāuzskata, ka tie ir reliģiski svētki. Vienkārši parastie ziemas saulgrieži un parastie svētki."

D.Īvāns uzsvēra, ka, svinot Lieldienas pirmajā pilnmēness svētdienā pēc pavasara saulgriežiem, tas nebūt nenozīmē, ka tiek uzspiestas kristīgās tradīcijas, bet tas ir saistīts ar dabas ritmiem.

Deputāti rosināja Lieldienas noteikt, pieturoties pie katoliski luteriskās tradīcijas, kā tas bijis vēsturiski. Tas aktualizēja jautājumu par pareizticīgo Lieldienām, kuras tiek svinētas atšķirīgā datumā. "Latvijā ir tradīcijas, kuras pastāvēja un pastāv, tās ir katoliski luterāniskās. Un šos dominējošos svētkus svētīja vienmēr. Ja mēs nolemsim, tad es piekrītu, ka arī tos vajag svētīt: krievu Lieldienas, gan krievu Ziemassvētkus, kuri atšķiras ar datumu. Bet te taču ir valsts, Latvijas valsts, kurā dominē latviešu tradīcijas. Ja mēs prasīsim, lai šeit būtu pareizticīgo Lieldienas un pareizticīgo Ziemassvētki, tad pēc analoģijas mums jāpieprasa, lai Krievijā arī mūsu svētku dienas būtu svinamās," argumentēja D. Īvāns.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU