Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Minimālais uzturlīdzekļu apmērs tiek noteikts, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēneša algu un bērna vecumu.
LV portāla infografika
Civillikuma 179.panta pirmā daļa noteic abu vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt savu bērnu. Tas arī ir dabiski un pašsaprotami, ka gan tētis, gan mamma nodrošina sava bērna attīstībai nepieciešamos dzīves apstākļus savu spēju un finansiālo iespēju robežās. Turklāt pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Atbilstoši Civillikuma 178.panta otrajai daļai, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās, taču bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Attiecīgi, ja bērns dzīvo pie mātes, vienalga – Latvijā vai kādā citā pasaules valstī - viņai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus no bērna tēva, lai nodrošinātu bērna ikdienas aprūpi.
Kas ir minimālais uzturlīdzekļu apmērs?
Kā jau minēts, Civillikuma 179.panta pirmajā daļā noteikts vecāku pienākums gādāt par bērnu "samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli". Tomēr, lai nebūtu tā, ka kāds no vecākiem otram pasaka - naudas viņam nav un tāpēc arī uzturlīdzekļus nemaksās, šī paša likuma panta piektā daļa paredz, ka valstī noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir jānodrošina jebkurā gadījumā neatkarīgi no spējas uzturēt bērnu un mantas stāvokļa.
Neviens vecāks nevar tikt atbrīvots no pienākuma nodrošināt katram savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmēru, un neviens likums neparedz to atvieglot, ja ir piemeklējušas veselības, finansiālas vai citas dzīves grūtības. Līdz ar to neatkarīgi no dažādiem apstākļiem un bērnu skaita katra vecāka absolūts pienākums ir darīt visu nepieciešamo, lai gūtu ienākumus tādā apmērā, kas nodrošinātu katram savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmēru.
Kam paredzēts minimālais uzturlīdzekļu apmērs?
Jēdziens "bērna uzturēšana" saistīts ar Civillikuma 177.panta ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Saskaņā ar tiem bērna uzturēšana ir ēdiena, apģērba, mājokļa, veselības aprūpes nodrošināšana, bērna kopšana un viņa izglītošana un audzināšana, garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses, sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam.
"Katra vecāka absolūts pienākums ir darīt visu nepieciešamo, lai gūtu ienākumus tādā apmērā, kas nodrošinātu katram savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmēru."
Lai gan tiesību normās nav paredzētas tiesības vienam no vecākiem prasīt atskaiti par maksāto uzturlīdzekļu izlietojumu, ir vispārzināms un neapstrīdams, ka bērna uzturēšanas izdevumos iekļaujami izdevumi ne tikai par ēdienu un apģērbu, bet arī mājokli, higiēnas piederumiem, veselības aprūpi, izglītību, tai skaitā bērnudārzu, pulciņiem, sporta nodarbībām u.tml. Ņemot vērā, kādas ir izmaksas katrai no minētajām izdevumu pozīcijām, uzturlīdzekļi minimālajā apmērā nodrošina tikai bērna pamatvajadzības. Tāpēc arī lietās par uzturlīdzekļu piedziņu valstī noteiktajā minimālajā apmērā prasītāji ir atbrīvoti no pierādījumu iesniegšanas.
Kā aprēķina minimālo uzturlīdzekļu apmēru?
Civillikuma 179.panta piektā daļa noteic, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēneša algu un bērna vecumu. Procentuālā daļa no valstī noteiktās minimālās mēneša algas, kas jānodrošina katram savam bērnam, ir atkarīga no bērna vecuma, un tā noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr.37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam". Tātad, pieaugot minimālajai darba algai vai bērnam sasniedzot noteiktu vecumu, attiecīgi palielinās arī obligāti nodrošināmo uzturlīdzekļu apmērs.
Sākot ar 2016.gada 1.janvāri, valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga normāla darba ietvaros tiek paaugstināta no 360 uz 370 eiro. Tas nozīmē, ka minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir šāds:
Ja vecāki vienojušies par mazāku summu vai valstī noteikto minimālo summu
LV portālam bieži jautā, ko darīt, ja vecāki, šķirot laulību vai noslēdzot vienošanos pie notāra, ir iepriekš savstarpēji vienojušies par mazāku uzturlīdzekļu summu? Šeit jāuzsver, ka vienošanās, kas neparedz nodrošināt bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmēru, ir pretrunā Civillikumā noteiktajam un neatbilst bērna interesēm. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 29.augusta spriedumā lietā Nr.SKC- 556 pausta atziņa - vecāku vienošanās par uzturlīdzekļu piedziņas apmēru neliedz prasītājam celt prasību par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu, mainoties apstākļiem, kas ietekmē maksājuma apmēru. Uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums un to apmērs izriet no likuma, kur pienākuma pastāvēšanas pamatā ir bērna intereses, nevis vecāku noslēgta vienošanās. Tāpēc bērnam nepieciešamo uzturlīdzekļu apmērs ir saskaņojams ar likuma prasībām.
Savukārt, ja vecāki pie notāra vai savstarpēji labprātīgi vienojušies, ka vecāks, pie kā bērns nedzīvo, maksās valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu summu, no 2016.gada vienošanās ir jāpilda jaunajā apmērā. Vecākam, kas bērnu audzina, var ieteikt otram vecākam atgādināt par uzturlīdzekļa minimālā apmēra palielināšanos.
Kādā apmērā uzturlīdzekļus izmaksās UGF?
Gadījumā ja bērna vecāks savu pienākumu nepilda un alimentus nemaksā, otram bērna vecākam, kurš pastāvīgi dzīvo Latvijā un ikdienā rūpējas par bērnu, ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF), tikmēr parādniekam par viņa vietā izmaksātajiem uzturlīdzekļiem un par tiem aprēķinātajiem likumiskajiem procentiem veidojas parāds pret valsti.
Mainoties valstī noteiktās minimālās mēneša algas likmei, 2016.gadā arī no UGF tiks izmaksāti uzturlīdzekļi lielākā apmērā, proti, katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai 92,50 eiro mēnesī un katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 111,00 eiro mēnesī. Taču būtiski uzsvērt – UGF var izmaksāt ne vairāk par tiesas nolēmumā noteikto uzturlīdzekļu apmēru. Tas nozīmē, ja tiesas spriedumā par uzturlīdzekļu piedziņu, uz kā pamata UGF administrācija izmaksā uzturlīdzekļus bērna uzturam, noteikts, ka uzturlīdzekļu apmērs ir fiksēta summa, piemēram, 50 lati (71,14 eiro), UGF ir tiesīgs izmaksāt ne vairāk par 71,14 eiro mēnesī.
Lai šādu situāciju labotu un saņemtu valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu summu, bērna vecākam ir jāsniedz jauna prasība tiesā par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu. Savukārt, ja tiesas sprieduma nolemjošajā daļā nepārprotami noteikts, ka uzturlīdzekļu apmērs nevar būt mazāks par valstī noteikto minimālo apmēru, raizēm nav pamata - pieaugot valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai, automātiski pieaug arī ar tiesas spriedumu noteiktais uzturlīdzekļu apmērs un līdz ar to UGF izmaksātā ikmēneša summa bērna uzturam.
Lai nerastos lieki pārpratumi, UGF administrācija vērš uzmanību, ka uzturlīdzekļu izmaksa no fonda tiek veikta par iepriekšējo mēnesi. Tātad uzturlīdzekļi 2016.gada janvārī vēl tiks izmaksāti pašreizējā apmērā par 2015.gada decembri. Uzturlīdzekļus jaunajā apmērā par 2016.gada janvāri Jūs saņemsiet 2016.gada februārī.
