Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: SXC
Noteiktu kritēriju nav
Pienākums uzturēt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus ir noteikts Civillikuma 188.panta pirmajā daļā, un tas attiecināms uz visiem bērniem samērā ar viņu spējām uzturēt vecākus vai vecvecākus un mantas stāvokli.
Tomēr kritērijus, kādos gadījumos iestājas bērna pienākums uzturēt vecākus, likumdevējs nav definējis. Tāpat nav noteikts konkrēts apmērs un laika periods, kādā bērnam būtu jāuztur vecāki. Turklāt šī paša likuma panta otrā daļa paredz, ka bērnu no pienākuma uzturēt savus vecākus vai vecvecākus var arī atbrīvot. Tas iespējams gadījumos, kad iespējams pierādīt, ka vecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu.
Likums uzliek vecākiem pienākumu uzturēt savu bērnu, līdz laikam, kad tas spēs pats par sevi gādāt. Atšķirībā no atbildības vecākiem rūpēties par saviem bērniem, uzturēt vecākus nav beznosacījuma pienākums. Šīs saistības precīzi raksturo tautas sakāmvārds: "Ko sēsi, to pļausi."
Ja radinieku starpā radušās domstarpības par šo jautājumu, strīdu izšķir tiesa, bezkaislīgi izvērtējot lietas dalībnieku iesniegtos argumentus un pierādījumus.
Uzturlīdzekļu piedziņa tikai vajadzības gadījumā
Kā norādījis Augstākās tiesas Senāts 2011.gada 27.aprīļa spriedumā Nr.SKC-160/2011, pienākums bērniem apgādāt vecākus nepastāv vienmēr, bet gan rodas tikai vajadzības gadījumā. Ar vajadzības gadījumu jāsaprot vecāku nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem tādu iemeslu dēļ, ka viņi paši objektīvu iemeslu dēļ nespēj sevi nodrošināt un apgādāt.
Tātad, izšķirot strīdu par uzturlīdzekļiem vecākam, primāri ir noskaidrojams jautājums par personas nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem. Turklāt tiesa nevar izdarīt secinājumus par lietas apstākļiem un taisīt spriedumu, pamatojoties tikai uz pušu paskaidrojumiem. Ievērojot Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikto - katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Tieši tāpat arī atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
"Tādējādi tiesas procesa iznākums būs atkarīgs no tā, vai vecāks, kurš lūdz piedzīt uzturlīdzekļus no sava bērna, spēs pierādīt, ka papildu naudas līdzekļi ir akūti nepieciešami un citas viņa paša iespējas vairot ienākumus ir izsmeltas," skaidro juriste Ieva Brante.
Vajadzība pēc uzturlīdzekļiem ir jāpierāda
Tātad, ja vecāks pats nespēj sevi apgādāt un ir nepieciešama bērnu palīdzība, viņam, prasot uzturlīdzekļus no bērniem tiesas ceļā, vajadzība pēc papildu līdzekļiem ir jāpamato, iesniedzot pierādījumus, kas apliecina prasītāja finansiālo stāvokli un nespēju sevi nodrošināt, piemēram, izziņas, kas apliecina prasītāja ikmēneša ienākumus un nepieciešamos izdevumus, kā arī apliecinājumu veselības stāvoklim, kas neļauj strādāt algotu darbu. Ja personai ir maznodrošinātā vai trūcīgas personas statuss, prasībai jāpievieno lēmums par tā piešķiršanu, kā arī izziņa no pašvaldības sociālā dienesta par saņemtajiem pabalstiem.
"Izšķirot strīdu par uzturlīdzekļiem vecākam, primāri ir noskaidrojams jautājums par personas nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem."
Turklāt prasītājam jāpamato konkrēto izdevumu nepieciešamība. Piemēram, ja regulāri jāpērk zāles, pamatojums, visticamāk, atrodams personas medicīniskajā kartē, tāpat vēlams pamatot vajadzīgo zāļu izmaksas. Savukārt, ja izdevumos iekļauti mobilā telefona rēķini, interneta pieslēgums un televīzijas pakalpojuma apmaksa, jārēķinās, ka tiesai varētu rasties jautājumi, kāpēc tieši tāds pakalpojuma veids, pieslēgums, tarifs ir nepieciešams un kāpēc tiem jātērē norādītās summas.
Ņemot vērā mazās pensijas un vispārējo labklājības līmeni Latvijā, lielai
daļai vecāka gadagājuma cilvēku pierādīt nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem
grūtībām nevajadzētu būt. Tomēr tiesu prakse liecina, ka tieši nevēlēšanās vai
nespēja pamatot vajadzību pēc papildu finansiāla pabalsta no bērniem ir
klupšanas akmens uzturlīdzekļu piedziņas procesā. Turklāt tam, cik
godprātīgi vecāks pats ir rūpējies par saviem bērniem, šādā gadījumā pat nav
izšķirošas nozīmes.
1.piemērs (2014.gada 3.marta spriedums Nr. C14053413)
Nepietiekami pamatojot izdevumu nepieciešamību, prasība noraidīta
2.grupas invalīde saņem pensiju 112 latu mēnesī, lūdz piedzīt 30 latu
mēnesī no dēla. Pamatojums: prasītājas ienākumi nav pietiekoši, lai, apmaksājot
rēķinus un medikamentus, atliktu līdzekļi uzturam. Pievienoti rakstveida
pierādījumi, kas apliecina ikmēneša izdevumus (elektrība, TV, divu veida
pieslēgumu mobilie tālruņi, internets, gāze u.tml.), kā arī izraksts no
medicīniskās kartes. Tiesa konstatē, ka prasītāja nesen pārdevusi savu īpašumu
par 2845,74 eiro, kā arī CSDD datu bāzē atrodamā informācija liecina, ka
prasītājas īpašumā ir automašīna. Prasītāja nav argumentējusi, kādi konkrēti
pakalpojumi katru mēnesi nepieciešami un kāpēc tiem jātērē norādītās summas.
Prasītāja nav norādījusi nepieciešamo izdevumu apmēru medikamentu iegādei un vai
vajadzīgās zāles nav valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. Tiesa secina, ka
prasītāja nav pierādījusi nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem un nav
vēlējusies pilnībā atspoguļot savu patieso mantisko stāvokli, un prasība piedzīt
uzturlīdzekļus no dēla noraidīta.
2.piemērs (2014. gada 8.aprīļa spriedums Nr. C27216213)
Neiesniedzot pierādījumus, lieta noraidīta
Tēvs lūdz piedzīt no dēla uzturlīdzekļus 80 latu apmērā, jo ar pensiju 176 lati pēc komunālo maksājumu veikšanas un medikamentu iegādes nepietiek līdzekļu uzturam. Lai gan nav īstenojis dēla ikdienas aprūpi, līdz viņa pilngadībai maksājis dēla mātei uzturlīdzekļus ievērojamā apmērā. Tā kā prasītājs neiesniedza pierādījumus, kas apliecinātu maksātos uzturlīdzekļus, pensijas apmēru un nepieciešamos izdevumus, tiesa nekonstatēja dēla pienākumu uzturēt tēvu un prasību atzina par nepierādītu un noraidāmu.
Uzturlīdzekļu apmērs
Tikai pēc tam, kad vajadzību pēc papildu līdzekļiem tiesa uzskata par pierādītu un pamatotu, tā vērtē, kādā apmērā un kādās daļās prasītāja bērniem ir pienākums to sniegt.
Atšķirībā no uzturlīdzekļiem bērniem, kuru minimālo apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi, par finansiāla atbalsta minimumu vecākiem likumdevējs klusē. Tāpēc šādos tiesas procesos nereti tiek pielietotas vienkāršas matemātiskas darbības – saskaitīšana, atņemšana, un nepieciešamo uzturlīdzekļu ikmēneša summa tiek noteikta, no prasītāja ienākumu summas atņemot ikmēneša izdevumu summu. Tādējādi dažkārt piedzīto uzturlīdzekļu apmērs vecāku labā ir neliels, tikai 20 līdz 30 eiro mēnesī, kas cilvēkam pietrūkst dzīvokļa komunālo pakalpojumu apmaksai vai medikamentu iegādei.
Arī fakts, ka bērns ir labi nodrošināts, nebūt nenozīmē, ka tiesa prasību
piedzīt uzturlīdzekļus šīs personas vecāku labā apmierinās. Un otrādi - ja
vecākam ir pierādīta akūta vajadzība pēc finansiāla bērnu atbalsta,
uzturlīdzekļus var piedzīt arī no maznodrošinātiem bērniem.
3.piemērs (2015.gada 22.janvāra spriedums Nr. C12159714)
Prasība, norādot precīzas ienākumu un izdevumu summas
2.grupas invalīde lūdz piedzīt 30 eiro mēnesī no vienīgās meitas, kura
materiāli nepalīdz. Prasītājas vienīgie ienākumi ir invaliditātes pensija 191,68
eiro mēnesī. Veselības stāvoklis neļauj strādāt un gūt papildu ienākumus – to
apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmums.
Prasībai pievienoti rēķini, un maksājumu dokumenti apliecina, ka prasītājas
ikmēneša izdevumi ir 229,51 eiro. Tiesa secina, ka prasītājai ir ienākumi sevis
uzturēšanai, bet veselības stāvokļa dēļ ir izdevumi veselības aprūpei, un līdz
ar to pierādīts, ka tie ir nepietiekami. Tiesa secina, ka 30 eiro ir atbilstoša
summa prasītājai nepieciešamo papildu līdzekļu apmēram, un prasība tiek
apmierināta.
4.piemērs (2014.gada 20.jūnija spriedums Nr. C28270414)
Uzturlīdzekļi no dēla, ar kuru dzīvo vienā mājsaimniecībā
75 gadus veca pensionāre, kurai ir pensija 262 eiro, lūdz piedzīt
uzturlīdzekļus 150 eiro apmērā no dēla, ar kuru dzīvo kopā un kurš par dzīvokli
maksā neregulāri un nepilnā apmērā. Pensija ir pietiekama, lai segtu minimālu
uzturu, samaksu par dzīvokli, komunāliem pakalpojumiem, taču prasītājai
nepietiek līdzekļu veselības aprūpei un medikamentiem. Lietai pievienota
Veselības un darbnespējas ekspertīzes ārstu valsts komisijas izziņa par
invaliditāti, kas apliecina nepieciešamību pēc ārstēšanas ar medikamentiem.
Tiesa lemj prasību apmierināt daļēji. Tiesas ieskatā, ir pierādīta vajadzība pēc
papildu līdzekļiem, taču prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu
prasītās summas pamatotību. Ņemot vērā, ka dēla ikmēneša ienākumi sastāda 842
eiro, tiesa uzskata, ka dēls var maksāt uzturlīdzekļus 100 eiro apmērā.
5.piemērs (2013.gada 26.novembra spriedums Nr. C28346013)
Bērnam jāapmaksā sociālās aprūpes iestāde mātei
Sociālās aprūpes iestādē ievietotas personas pilnvarotais pārstāvis lūdz piedzīt no dēla 50 latu uzturlīdzekļus mātes aprūpes izdevumu segšanai. Prasītājai ir divi bērni. Līdz šim piemaksu par pansionātu 96,40 latu apmērā apmaksājušas meita un mazmeita. Lietai pievienots ārsta atzinums, ka mātei nepieciešama uzraudzība un jāuzturas aprūpes iestādē, kā arī izmaksu apliecinājums. Atbildētājs prasībai nepiekrīt, jo prasītājas meita ir saņēmusi dāvinājumā mātes dzīvokli. Atbildētājam piešķirts bezdarbnieka statuss, vienīgie ienākumi ir izdienas pensija, līdzekļu mātes uzturēšanai nav. Tiesa uzskata vajadzību pēc papildu līdzekļiem 96,40 latu mēnesī par pierādītu un pamatotu, atbildētāja ienākumi ir pietiekami, lai pildītu pienākumu uzturēt vecākus. Tiesa lemj piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus 48,20 latu apmērā, kas ir puse no nepieciešamajiem papildu līdzekļiem.
Kā pierādīt, ka vecāki nerūpējās?
Kā jau tika minēts, Civillikuma 188.panta otrā daļa paredz iespēju atbrīvot bērnu no pienākuma uzturēt vecākus, ja tiek konstatēts, ka tie savulaik bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus vecāku pienākumus attiecībā pret bērnu.
Pamatots ir jautājums, kā pierādīt to, ka tēvs vai māte nav pildījuši savus vecāku pienākumus un nav rūpējušies par saviem bērniem? Ja viens no vecākiem bijis godprātīgs un ir nodrošinājis finansiālu palīdzību savam bērnam, to apliecina bankas kontu izdrukas vai kvītis par veiktiem naudas pārskaitījumiem. Iespējams, māte vai tēvs nav devis naudu, bet apmaksājis bērnudārzu, mācības, iegādājies apģērbu, apavus – tādā gadījumā varētu būt saglabājušies apmaksāti rēķini, pirkuma čeki. Bet kā pierādīt to, kas nekad nav noticis?
"Izvērtējot to, vai vecāks ir bijis godprātīgs vai tomēr ne, nozīme ir tam, vai viņš ir centies maksāt, nevis cik daudz maksājis."
Par neapgāžamiem pierādījumiem, kas varētu atbrīvot bērnu no pienākuma sniegt finansiālu atbalstu vecāku uzturēšanai, var kalpot tiesas nolēmums par aizgādību tiesību atņemšanu, aprūpes tiesību atņemšanu vai bāriņtiesas sastādīti apskates protokoli. Taču tie ir galēji līdzekļi, kuri piemērojami situācijās, kas saistītas ar vardarbību vai rīcību, kas var ietekmēt bērna attīstību vai drošību. Visbiežāk tomēr bērna rīcībā šādu pierādījumu nebūs.
"Tāpēc šādā gadījumā liela nozīme varētu būt pieaicinātiem lieciniekiem,"
norāda I.Brante. Kā iespējamie liecinieki var būt otrs vecāks, vecvecāki,
draugi, kaimiņi, varbūt arī skolotājs vai ģimenes ārsts, kas varētu būt tuvāk
pazīstami ar situāciju ģimenē.
6.piemērs (2014.gada 26.februāra spriedums Nr. C12153113)
Liecinieku izmantošana
Tēvs invalīds ar ikmēneša pensiju 52 lati lūdz piedzīt no sava dēla uzturlīdzekļus 125 latu apmērā katru mēnesi, norādot uz apstākli, ka dēla māte nekad nav vērsusies tiesā ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu, tādējādi apliecinot, ka viņš ir nodrošinājis nepieciešamos uzturlīdzekļus dēlam. Lietas materiāliem pievienota invalīda apliecība un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmums. Tēva un dēla kopīpašumā ir dzīvoklis, kur abi deklarēti, un tāpēc tēvam nav iespējas saņemt trūcīgā statusu. Dzīvokļa apsaimniekošanas izdevums sedz tēvs. Ar lietā pieaicināto liecinieču liecībām pierādīts, ka prasītājs regulāri lietojis alkoholu, par materiālo labklājību ģimenē nerūpējās un vecāku kopdzīve nav bijusi iespējama. Tiesas uzskatā, nedz tēva prasība, nedz dēla pienākums uzturēt tēvu nav pierādīts, un prasība noraidāma.
Ja uzturlīdzekļus izmaksā Uzturlīdzekļu garantiju fonds
Dažkārt LV portāls saņem norūpējušos māmiņu jautājumus, vai bērna tēvs, kuram tiesas ceļā tiek piedzīti uzturlīdzekļi un tos vēlāk izmaksā Uzturlīdzekļu garantiju fonds (UGF), vēlāk būs tiesīgs kaut ko prasīt no sava bērna?
Uz šo jautājumu nav iespējams viennozīmīgi atbildēt. Ne vienmēr uzturlīdzekļu piedziņa piespiedu kārtā nozīmē, ka vecāks nav iespēju robežās centies rūpēties par savu bērnu.
Likums gadījumus, kādos bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus, definējis vispārīgi, proti, "ja tiek konstatēts, ka vecāki (..) bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu". Tas nozīmē, ja strīds par to, vai bērnam ir pienākums uzturēt savu tēvu, nonāks līdz tiesai, tā vērtēs, vai tēvam ir bijis kāds objektīvs iemesls, kāpēc viņš nav spējis pienācīgi apgādāt savu bērnu, piemēram, invaliditāte, bezdarbs un citi no vecāka gribas neatkarīgi apstākļi, vai tomēr cilvēks izvairījies rūpēties par savu bērnu bez objektīva attaisnojuma.
"Pienākums uzturēt savu vecāku rodas tad, ja vecāks ir pildījis savu pienākumu. Izvērtējot to, vai vecāks ir bijis godprātīgs vai tomēr ne, nozīme ir tam, vai viņš ir centies maksāt, nevis cik daudz maksājis," skaidro juriste I.Brante. Ģimenes tiesību speciāliste vērš uzmanību, ka joprojām izplatīts ir nepareizs priekšstats, ka abiem vecākiem ir jāuztur bērns, dalot izdevumus vienādās daļās. Taču Civillikums noteic arī to, ka vecāki uztur savus bērnus "samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli". "Vienam vecākam 10 eiro ir maz, bet otrs varbūt savam bērnam atdod pēdējos 10 eiro, kas viņam ir," secina I.Brante.
Līdz ar to apstāklis, ka uzturlīdzekļus izmaksā valsts ar UGF palīdzību nebūt nenozīmē, ka visos gadījumos parādnieks ļaunprātīgi un principiāli izvairījies uzturēt savu bērnu. Turklāt UGF vecāku vietā izmaksā uzturlīdzekļus bērnam uz parāda, kuram nav noilguma. Agrāk vai vēlāk parādniekam šī nauda būs valstij jāatmaksā ar soda procentiem.
Līdz ar to arī tēvs, kura vietā uzturlīdzekļus bērnam izmaksā UGF, atsevišķos gadījumos, it īpaši, ja persona savas parādsaistības nokārtos, varētu būt tiesīgs lūgt uzturnaudu no sava bērna vecumdienās. "Taču prognozēt, vai paredzams, ka šāda vecāka prasība tiesā tiks apmierināta, ir neiespējami. Par to tiesa lems un spriedīs, izvērtējot katru gadījumu individuāli, pamatojoties uz procesa dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem," atgādina I.Brante.
