Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Transportlīdzekļu apmācības procesa normatīvais regulējums tiks mainīts. MK noteikumu grozījumu mērķis – paaugstināt jauno autovadītāju sagatavotības līmeni, tādējādi uzlabojot arī satiksmes drošību kopumā.
FOTO: Evija Trifanova/ LETA
Ja šoferis (skaidrā prātā!) neprot saistīt spēkrata ātrumu ar ceļa līkuma profilu vai seguma īpatnībām un tādēļ auto apmet uz jumta vai trāpa kokā, kaut kas nav kārtībā arī vadītāja ar prasmēm. Ja nespēj izbraukt no veikala stāvvietas, neapskādējot kaimiņu, tad acīmredzot viņam īsti nav sapratnes, kāds stūres grozīšanai sakars ar riteņiem un auto kustības trajektoriju. Tā varētu turpināt vēl un vēl. Acīmredzot to sapratušas arī atbildīgās iestādes, jo Satiksmes ministrija (SM) un VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) sadarbībā ar Latvijas Profesionālo autoskolu federāciju, kā arī autoskolu pārstāvjiem izstrādājušas grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.358 "Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām". Noteikumu projekts 8.oktobrī izsludināts apriešanai Valsts sekretāru sanāksmē.
Izmaiņas teorētiskās apmācības saturā, vairāk braukšanas stundu
MK noteikumu grozījumi skar visai plašu mērķauditoriju – kā liecina SM informācija, valstī ir aptuveni 200 izglītības iestāžu, kurās apmāca nākamos vadītājus; B kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības gadā iegūst ap 22-24 tūkstoši cilvēku, bet šoferu papildu kategorijas – vidēji deviņi tūkstoši. Bet kopumā Latvijā ceļu satiksmē piedalās 850 tūkstoši transportlīdzekļu vadītāju.
Ja palasa noteikumu projekta sākotnējās ietekmes ziņojumu jeb anotāciju, kurā pamatota konkrētu izmaiņu nepieciešamība, pat starp rindām var redzēt, ka nākamo vadītāju apmācībā pašlaik ir gana daudz haosa un pat šmaukšanās, kas patiešām nerada pārliecību, ka transportlīdzekļa vadītāja tiesības ieguvušie jaunuļi būtu droši līdzbiedri ceļu satiksmē. (Protams, korektuma dēļ te nepieciešama piebilde – ne visas skolas un ne visi jaunuļi...)
Iecerēts, ka jaunais regulējums viesīs ievērojamas pārmaiņas gan transportlīdzekļu vadītāju teorētiskās apmācības saturā, gan vadīšanas nodarbībās. Pirmkārt, teorētisko priekšmetu mācību programmās ietvertās tēmas būs sadalītas apmācības moduļos. Šāda sistēma ir elastīgāka un ļaus apmācāmajam teorētisko kursu iziet viena gada laikā, tādējādi atrisinot pašreizējās sistēmas nepilnības, ja attaisnotu iemeslu dēļ viņam nav iespējams apmeklēt mācības grupas nodarbību laikā. Vienlaikus svarīgi ir tas, ka sistēmas ietvaros obligāti būs jāapgūst visas mācību programmā noteiktās tēmas. Katru moduli veido piecas mācību stundas (45 minūtes katra), kas ir arī vienas dienas apmācības ilgums.
"Valstī ir aptuveni 200 izglītības iestāžu, kurās apmāca nākamos vadītājus."
Teorētiskās apmācības programmās ir iekļautas jaunas un papildinātas esošās tēmas par vairākiem svarīgiem jautājumiem - piemēram, bīstamības paredzēšana, risku novērtēšana, mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošība. Kā norādīts anotācijā, apmācības mērķis ir iemācīt jaunos vadītājus ne tikai zināt ceļu satiksmes noteikumus, bet prast reaģēt un pareizi rīkoties pēkšņās situācijās uz ceļa. Kā liecina prakse (tas apspriests arī vairākās Satiksmes drošības padomes sēdēs), tieši šo prasmju trūkums izraisa bīstamas situācijas uz ceļa.
Savukārt, lai iegūtās teorētiskās zināšanas vadītāji spētu pareizi lietot praksē, visās braukšanas apmācības programmās par aptuveni 30% ir palielināts noteiktais minimālais nodarbību skaits, kā arī braukšanas apmācības programmā tēmā "Braukšana nelabvēlīgos ceļa apstākļos" precīzāk ir definēts tēmā ietvertais saturs - braukšana slidenos ceļa apstākļos vai pa slidenām virsmām, kā arī izvairīšanās no sānslīdes, rīcība, rodoties sānslīdei, ekstrēmā bremzēšana, izvairīšanās no šķēršļa, to apbraucot.
Kā pamatojums minimālo braukšanas stundu skaita palielināšanai B kategorijai no 14 uz 20 stundām kalpo arī pašreizējā reālā situācija apmācībā. Piemēram, B kategorijas transportlīdzekļu vadītāju apmācībai vidēji ir nepieciešamas 30–40 stundas, taču vairums instruktoru neuzrāda to reālo skaitu, bet tikai minimumu (14). Tādējādi tiek slēpti patiesie ieņēmumi par pakalpojumu sniegšanu un, protams, netiek maksāti nodokļi.
To neapšaubāmi veicina prakse, ka instruktori ir pašnodarbinātas personas, kas autoskolām sniedz ārpakalpojumu un it bieži vairāk ir ieinteresētas ienākumu gūšanā nekā mācību kvalitātē. No autoskolu kursantiem ir dzirdēti stāsti par neizskaidrojamām papildu stundām praktiskajās apmācībās, kad instruktors ziemā nevis, piemēram, māca iemaņas uz slidenas brauktuves, bet daudzkārt dzenā pa vieniem un tiem pašiem pagriezieniem. Atlīdzība par šīm mācību stundām – skaidrā naudā un bez jebkādām kvītīm.
Maksājumi – tieši autoskolām. Augstākas prasības pasniedzējiem
Lai paaugstinātu autoskolas atbildību par apmācāmo sagatavošanas kvalitāti atbilstoši noteiktajām programmām, MK noteikumu grozījumu projektā ieviesta prasība par to, ka apmācību veic, pamatojoties uz līgumu, kas pirms mācību uzsākšanas noslēgts starp apmācāmo personu un autoskolu un kurā ietverti svarīgākie apmācības nosacījumi, tostarp maksa par teorētisko priekšmetu apmācību un par vienu braukšanas stundu un samaksas kārtība.
Lai finanšu apriti padarītu caurskatāmāku un mazinātu sabiedrībā izplatīto negatīvo attieksmi attiecībā uz apmācības procesiem autoskolās, noteikumu projektā paredzēts, ka par visiem ar apmācību saistītajiem pakalpojumiem apmācāmā persona maksā autoskolai. Normatīvā akta projekta autori uzskata, ka tādējādi autoskolai būtu lielākas iespējas ietekmēt braukšanas apmācības instruktoru rīcību un darba kvalitāti. Taču acīmredzams arī tas, ka tad patērētājam (apmācāmai personai) par skolu būs jāmaksā vairāk kaut vai tādēļ vien, ka mācību iestādei par šo summu tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis.
Iepriekš minētās jaunās prasības uzliek augstāku latiņu arī mācību procesam kopumā, tādēļ paredzēts pilnveidot teorētisko priekšmetu pasniedzēju un braukšanas mācību instruktoru apmācību programmas un atestācijas sistēmu, kā arī precizētas kvalifikācijas prasības speciālistiem, kuri sagatavo transportlīdzekļu vadītājus. Starp citu, lai iegūtu instruktora kvalifikāciju, šā amata pretendentam būs nepieciešama ne vairs "vismaz vidējā izglītība", kā pašlaik, bet 1.līmeņa augstākā izglītība. Tieši kāda – inženierzinību vai pietiks, piemēram, ar Kultūras koledžas diplomu – noteikumu projektā gan nav minēts.
Stingrāka kontrole un elektronisks mācību žurnāls
Ļoti nozīmīga vieta mācību procesa kvalitātes uzlabošanā ierādīta CSDD īstenojamai kontrolei.
Noteikumu projektā ir paredzēts konkrēts mācību grupu un izmaiņu reģistrēšanas laiks (darba dienās no plkst. 8.00 līdz 17.00), jo līdzšinējā pieredze liecina, ka daudzas autoskolas apzināti veic mācību grupu reģistrēšanu un izmaiņas nodarbību grafikos ārpus CSDD darba laika (naktīs vai agri no rīta, jo īpaši svētku brīvdienās), tādējādi CSDD darbiniekiem radot šķēršļus mācību procesa kontrolei.
Paredzēts arī atteikties no papīra formāta mācību grupas žurnāliem, ieviešot elektronisko reģistru un tādējādi atrisinot pašreizējās problēmas – papīra formāta žurnāli regulāri tiek nekorekti aizpildīti, dzēsti ieraksti, veikti nepamatoti labojumi un citas tamlīdzīgas darbības.
Noteikumu projekta 54.punkts: "Teorētisko priekšmetu mācību stundas, tēmas un apmācāmo personu apmeklējumu pasniedzējs atzīmē reģistra elektroniskajā mācību grupas žurnālā. Žurnālā nepārprotami tiek atzīmētas tās apmācāmās personas, kuras piedalās konkrētajā mācību stundā. Apmācāmo personu apmeklējumu pasniedzējs atzīmē mācību grupas žurnālā ne vēlāk kā 20 minūtes pēc nodarbības sākuma. Autoskola un pasniedzējs ir atbildīgi par mācību grupas žurnālā atzīmētās un reģistrā ievietotās informācijas atbilstību patiesībai. Mācību stundu laiku aizliegts izmantot tematisko uzdevumu risināšanai. Ieskaites un pārbaudes darbus ieplāno ārpus noteiktā apmācības laika."
Taču arī šim jauninājumam - elektroniskajam žurnālam - noteikts pārejas laiks līdz 2017.gada 1.jūlijam.
Latvijas Profesionālo autoskolu federācijas (LPAF) valdes priekšsēdētājs Ēriks Griģis par kontroles pasākumiem gan saka – ir jāpiedāvā tādi mācību moduļi, kuros kontrole nav vajadzīga. Viņa priekšlikums ir šāds: "Eiropā var mācīties, neapmeklējot visus noteiktos moduļus, piemēram, piedaloties e-apmācībās, un galvenie kontroles mehānismi darbojas, nevis mācību laikā kontrolējot dalībnieku apmeklējumu, bet pēc apmācību procesa vai tā laikā pārbaudot sasniegto rezultātu – viņu zināšanas. Piemēram, periodiskajā apmācībā var nepiedalīties moduļa apmācībās, bet datorā vai moduļu apmācībās pie jebkuras citas grupas apgūt autoskolas sagatavoto programmu. Pēc katra moduļa patstāvīgās apguves apmācāmais CSDD attālināti kārto moduļa testu. Tad paliek tikai praktiskās nodarbības, un nav nepieciešamas kontroles un pilnīgi visas apmācības klasē. Tādējādi pasniedzēju un skolas noslodzi (kā arī apmācāmās personas izmaksas) no 35 stundām piecos moduļos var samazināt par 60–70 procentiem."
Mācību kartes anulēs, negaidot atkārtotus pārkāpumus
Lai vispār saņemtu CSDD atļauju apmācīt nākamos vadītājus, autoskolām ir jāsaņem mācību kartes. "Tas ir noteikta parauga dokuments, kas dod tiesības apmācīt tajā norādīto kategoriju transportlīdzekļu vadītājus konkrētās mācību telpās un kas apliecina, ka mācību telpas atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām" – šāda definīcija lasāma MK noteikumos.
Pašlaik normatīvajā aktā paredzēta mācību kartes apturēšana/atņemšana tikai mācību telpai, kurā konstatēti pārkāpumi, bet ne mācību iestādei kopumā.
Taču, kā norādīts anotācijā, līdz šim vairākkārtīgi konstatēti rupji noteiktās kārtības pārkāpumi. Piemēram, teorētiskā apmācība nenotiek saskaņā ar norādīto nodarbību grafiku, nav atzīmēts nodarbību apmeklējums, atklāti nepamatoti labojumi mācību grupas žurnālā, apmācību veic personas, kurām nav atbilstoša kvalifikācija, braukšanas apmācība notiek ar transportlīdzekli, kas nav pārbūvēts mācību vajadzībām u.tml. Tādēļ projektā ir paredzēta iespēja lemt par mācību kartes vai visu karšu darbības apturēšanu vai atņemšanu, negaidot atkārtotu pārkāpumu izdarīšanu.
Taču saistībā ar mācību karšu iegūšanu/atņemšanu MK noteikumu projektā ir ieviesta vēl kāda ļoti svarīga prasība – lai saņemtu mācību karti, autoskolai nepieciešams arī savs braukšanas mācību laukums – īpašumā esošs vai nomāts. Mācību laukuma izmēriem un konfigurācijai jānodrošina autoskolas iesniegumā vai izsniegtajā mācību kartē norādīto kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas iemaņu apgūšanai paredzētās figūras, kā arī jānodrošina iespēja veikt programmā noteikto tematu apmācību – piemēram, rīcību slīdes apstākļos un ekstrēmu bremzēšanu. Mācību laukuma platība B1, B un BE kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apmācībai noteikta aptuveni 1000 m2, pārējo kategoriju vadītāju apmācībai – aptuveni 2000 m2 platībā. Mācību laukumam ir jābūt ar kvalitatīvu asfalta vai asfaltbetona segumu.
"Braukšanas apmācības programmās par aptuveni 30% ir palielināts minimālais nodarbību skaits."
Protams, šādi laukumi vajadzīgi arī tādēļ, lai pirmos metrus pie stūres varētu ripināt apmācāmie, kas nekad nav sēdējuši šofera vietā un iedarbinājuši spēkratu.
Taču prasība par laukumiem autoskolu un satiksmes dalībnieku aprindās izraisījusi arī karstas diskusijas. Vai turpmāk domāts nākamos vadītājus ilgāk dzenāt pa laukumu un mazāk laist reālajā satiksmē? Ko darīt skolām, kam šādu laukumu nav un kur, piemēram, galvaspilsētā tādus nomājamus vai pērkamus plačus atrast?
Ē.Griģis pret jauno prasību ir kritisks: "Ieguvējas būs lielās autoskolas, kam ir iespējas šādus laukumus nopirkt un pēc tam iznomāt mazajām, tādējādi iegūstot jaunu, garantētu peļņas avotu. Turklāt šādu prasību nav citās Eiropas Savienības valstīs, bet ir Krievijā. Piemēram, Beļģijā, Vācijā, Nīderlandē nākamo vadītāju apmācība braukšanā notiek uz ielām vai laukumiem, kur nav satiksmes. Instruktori tur pēc noteiktas shēmas izvieto figūras un nākamie vadītāji trenējas. Līdzīgi līdz šim bija noteikts un arī notiek Latvijā.
Tādēļ, ka ir skolas, kam nav savu mācību laukumu, nevajag uzskatīt, ka tādēļ šādas mācības nenotiek vai ir mazāk kvalitatīvas. Instruktori atrod nodarbībām piemērotus laukumus, par kuru izmantošanu nav jāmaksā, un viss notiek. Zinu, ka prasības par katrai skolai piederošu vai nomātu mācību laukumu ir Krievijā. Vai atkāpsimies no Eiropas prakses un dosimies šajā virzienā?"
Nosacījums par mācību laukumu nepieciešamību nevis nākamo autovadītāju apmācībām laukumos vai teritorijās saprotamā kārtā saistās ar transportlīdzekļu vadītāju apmācības maksas paaugstināšanu.
Viens gan - lai neradītu tūlītējus apgrūtinājumus autoskolām, kuras saņēmušas mācību karti līdz MK noteikumu grozījumu spēkā stāšanās dienai (ja apspriešanas gaitā šo projekta punktu nemainīs), prasībai par mācību laukumu piemērošanai noteikts pārejas laiks līdz 2017.gada 1.janvārim.
Paredzēts, ka grozījumi MK noteikumos Nr.358 stāsies spēkā 2016.gada 1.martā.
