Lai drošs ceļš uz skolu

Mazāko klašu audzēkņi, sevišķi pirmklasnieki, lielākoties nepazīst ceļazīmes un ceļu satiksmē spēj orientēties tikai aptuveni. Tāpēc ceļam uz skolu bērns ir jāsagatavo īpaši, atbilstoši viņa vecumam raksturīgajai uztverei. Labāk vienreiz redzēt nekā simtreiz dzirdēt. Ja jūsu atvase ir pirmklasnieks, rudenī sāk apmeklēt citu skolu vai jums nav īstas pārliecības par bērna spēju pašam droši nokļūt līdz galamērķim, vislabāk ir viņu ņemt pie rokas un ierādīt, kā tas darāms, ceļu līdz mācību iestādei mērojot kopā un veidojot viņā izpratni par būtiskākajiem satiksmes noteikumiem. "Droša dalība satiksmē jāiemācās gan tiem bērniem, kuri dodas uz skolu kājām, gan tiem, kurus ved ar auto vai sabiedrisko transportu," norāda satiksmes drošības eksperts Pauls Timrots.

Lūk, daži padomi, kas būtu jāņem vērā, ierādot mazajam skolēnam drošu ceļu uz skolu, pulciņu vai sporta nodarbībām:

• Jo savlaicīgāk sāksiet ierādīt ceļu uz skolu, jo labāk. Tāpēc to vajadzētu sākt jau vasarā vai vismaz pēdējās brīvlaika dienās.
• Izvēlieties pēc iespējas drošāku ceļu uz skolu un no skolas, pat ja tas ir nedaudz garāks.
• Paredzētais ceļš uz skolu vai autobusa pieturu kopīgi jāizstaigā gan mācību stundu sākuma, gan beigu laikā, jo satiksmes plūsma un tās intensitāte šajos laikos var atšķirties. Norādiet uz vietām, kuras var būt bīstamas.
• Paskaidrojiet bērnam, ka, arī uz gājēju pārejām un šķērsojot ielu pie zaļā atļautā luksofora signāla, ir jābūt uzmanīgam, jo daudzi autovadītāji neievēro ceļu satiksmes noteikumus.
• Paskaidrojiet, ka automašīnas nespēj apstāties momentā, tāpēc uz gājēju pārejas nedrīkst iziet, kad auto tai jau pietuvojies dažu metru attālumā.
• Mainieties lomām – ļaujiet, lai bērns uz skolu un no tās aizved jūs un arī pats paskaidro, ko un kāpēc ir jāievēro, lai droši nokļūtu galamērķī.
• Nekritizējiet bērnu par kļūdām, pacietīgi izskaidrojiet tās, uzslavējiet par panākumiem.

  "Droša dalība satiksmē jāiemācās gan tiem bērniem, kuri dodas uz skolu kājām, gan tiem, kurus ved ar auto vai sabiedrisko transportu."

• Mazā auguma dēļ bērni nespēj labi pārskatīt apkārtējo vidi un arī paši nav pietiekami labi ieraugāmi. Tāpēc pamēģiniet iejusties bērna lomā, vislabāk – pietupstoties un pavērojot satiksmi no bērna skatupunkta.
• Paskaidrojiet bērnam, ka ir jāuzmanās no automašīnām, kuras brauc atpakaļgaitā, jo mazā auguma dēļ autovadītājs atpakaļskata spogulī bērnu var nepamanīt. Šāda riska situācijas, sevišķi rudens un ziemas tumsā, mēdz veidoties gan namu pagalmos, gan pie mācību iestādēm, autovadītājiem cenšoties izgrozīt savus spēkratus no stāvvietām. Skaidra pazīme, ka auto tūlīt brauks atpakaļgaitā, ir baltas gaismas iedegšanās aizmugurējos lukturos.
• Nelaidiet bērnu vienu pašu ceļā jau tūlīt pēc pirmās skolas dienas un arī vēlāk laiku pa laikam pārliecinieties, vai viņš izturas tā, kā jūs kopīgi esat mācījušies. Ik pa laikam personīgi pārliecinieties, vai skolēnam mērojamajā ceļā nav radusies kāda nedroša vieta, piemēram, notiek ielas remontdarbi.
• Raugieties, lai bērns no mājas iziet laikus, jo steiga vienmēr mazina uzmanību un nozīmē papildu risku iekulties negadījumā.
• Raugieties, lai bērns pa ceļam uz skolu nespēlējas ar mobilo tālruni un nelieto audioierīces, sevišķi austiņas, jo tādā gadījumā bērns ceļu satiksmei veltīs tikai daļu uzmanības un nedzirdēs tuvojošos transportlīdzekļus.
• Izkāpšanai un iekāpšanai automašīnā vienmēr pieturiet tajā ceļa pusē, kurā atrodas skola, lai bērnam nav jāšķērso iela, turklāt vienmēr lieciet bērnam izkāpt un iekāpt mašīnā pa ietvei tuvākajām – labās puses durvīm. Ja tas nav iespējams, pirms atvērt kreisās puses durvis, pārliecinieties, ka no aizmugures netuvojas cita mašīna.

  "Bērni vecāku padomus respektē tikai tad, ja vecāki tos ievēro paši."

• Ja izpalīdzat skolā nogādāt arī citas ģimenes bērnus, nekad neņemiet savā mašīnā vairāk pasažieru, nekā paredzējis transportlīdzekļa ražotājs.
• Uzmaniet, lai bērns automašīnā vienmēr, arī īsos braucienos, ir piesprādzēts un izmanto sēdeklīti vai paliktni, ja bērna augums vēl nepārsniedz 150 cm. Vienmēr paši brauciet piesprādzējušies! Ielāgojiet: liela daļa negadījumu, kuros cieš nepiesprādzējušies pasažieri, notiek, veicot tieši nelielus pārbraucienus "turpat pie mājām", jo autovadītāji šādas distances mēdz uzskatīt par nenozīmīgām, domā, ka "dažās minūtēs jau nekas briesmīgs neatgadīsies", un nevelta pietiekamu uzmanību satiksmes drošībai.
• Neatkarīgi no tā, vai sagaidāt pēc skolas bērnu ar automašīnu vai nākat viņam pakaļ kājām, der atcerēties, ka bērni ir emocionāli un, ieraudzījuši vecākus, var pēkšņi mesties pie viņiem pāri ielai, nepārliecinoties par to, cik tas ir droši, un pakļūstot zem auto. Izskaidrojiet bērnam šo situāciju: lai cik priecīgs par vecāku parādīšanos viņš būtu, vispirms ir jāpārliecinās par drošu brauktuves šķērsošanu vai jāpaciešas, līdz pieaugušais pats pāries pāri ielai pie bērna.
• Palielinoties bērna pieredzei ceļā uz skolu, pakāpeniski palieliniet attālumu, kas viņam jāveic vienam pašam – nepavadiet viņu līdz pašām durvīm, bet ļaujiet kādu gabalu viņam paieties vienam vai kopā ar klasesbiedriem, lai skolēns ātrāk iemācītos patstāvīgi mērot savas gaitas.
• Paskaidrojiet bērnam, ka par drošu ielas šķērsošanu ir jāpārliecinās arī tad, ja viņš to dara kopā ar klasesbiedriem. Lai gan varētu likties, ka šādā gadījumā situāciju novērtē vairāk acu, prakse liecina: daudz negadījumu notiek tieši tad, kad bērni pārvietojas bariņā, jo viņiem visiem mānīgi šķiet, ka gan jau par drošību pārliecinājies kāds cits, bet izrādās, ka to nav izdarījis neviens. Dalīta atbildība bieži vien nozīmē tās trūkumu. 
• Atcerieties: bērni vecāku padomus respektē tikai tad, ja vecāki tos ievēro paši. Tāpēc ievērojiet visus ceļu satiksmes noteikumus jebkurā situācijā, kad esat ceļā kopā ar bērnu.

Fakti, kurus der zināt:
 

• Tieši vasara un rudens ir laiks, kad satiksmes negadījumos visbiežāk cieš bērni. Turklāt līdz pat 80% šādu negadījumu notiek diennakts gaišajās stundās, galvenokārt darbadienu pēcpusdienās – laikā, kad skolēni atgriežas mājās no mācību iestādēm. Galvenais šādas statistikas iemesls – bērni pa vasaru atraduši no intensīvas satiksmes, savukārt autovadītāji – no bērniem uz ielas. Tādēļ augusta izskaņā un septembra sākumā autovadītājiem tiek ieteikts būt īpaši uzmanīgiem un samazināt braukšanas ātrumu apdzīvotās vietās, sevišķi skolu tuvumā.
• Atšķirība, automašīnai pārvietojoties ar 50 vai ar 30 kilometriem stundā, ir ļoti būtiska. Pirmajā gadījumā transportlīdzekļa bremzēšanas ceļš uz sausa asfalta ir 10–14 metru, bet uz slapja – pat krietni vairāk, savukārt otrajā – uz pusi mazāk. Šis attālums var būt izšķirošs, lai negadījums nenotiktu.

  "Paskaidrojiet bērnam, ka arī uz gājēju pārejām ir jābūt uzmanīgam, jo daudzi autovadītāji neievēro satiksmes noteikumus."

• Ceļu satiksmes noteikumi paredz: "Diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas pārvietojas pa brauktuvi vai nomali, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem." Ja šāda apģērba vai vestes nav, lai signalizētu autovadītājiem par savu atrašanās vietu, noderēs arī izgaismots mobilā tālruņa ekrāns vai kabatas lukturis.
• Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz: "Vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes." Tas nozīmē, ka gadījumā, ja jūsu bērns vēl ir sešgadnieks, viņu uz skolu vienu laist nedrīkst, bet uzticēt viņa pavadīšanu vecākajam brālim vai māsai var tikai tad, ja tie ir vismaz 13 gadus veci.

Sekmīgu un drošu jauno mācību gadu!