Skolas apsargāšana un drošības pasākumi

Universālu standartu, kas paredzētu vienotu drošības pasākumu kopumu visās vispārizglītojošajās skolās valstī, nav. Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" gan paredz virkni skolās veicamo uzdevumu drošības uzturēšanai, taču metodes, kā to īstenot, ir pašvaldību kā vispārējās izglītības iestāžu dibinātāju un skolu vadītāju kompetencē, skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inta Stīpniece. Izglītības likuma 30.panta pirmā daļa nosaka: izglītības iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, par šā likuma un citu izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu. Tātad arī par drošību skolā. Savukārt likuma "Par pašvaldībām" 15.panta 23.punkts paredz, ka pašvaldības autonomā funkcija ir īstenot bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Skolas vadītāja un skolēna atbildība

Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" nosaka, ka izglītības iestādes vadītāja funkcijas izglītojamo drošības jautājumos ir šādas:

• sadarbībā ar izglītības iestādes dibinātāju (valsts dibinātas izglītības iestādes vadītājs – sadarbībā ar attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldību), pieaicinot atbildīgo uzraudzības institūciju speciālistus, ne retāk kā reizi mācību gadā organizēt apskati, lai novērtētu izglītības iestādes atbilstību drošības prasībām, ja atbildīgā uzraudzības institūcija nav veikusi pārbaudi pēc savas iniciatīvas;
• organizēt izglītojamo drošības pasākumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos, kā arī gadījumos, ja izglītojamais apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību;
• sadarbībā ar izglītības iestādes dibinātāju (turpmāk – dibinātājs) nodrošināt, lai izglītības iestādē atbilstoši normatīvo aktu prasībām tiktu ievērotas higiēnas prasības, kā arī civilās aizsardzības, ugunsdrošības un darba aizsardzības normas;
• plānot un organizēt izglītojošus pasākumus par izglītojamo drošību, tai skaitā vardarbības un ievainojumu profilakses jautājumos;
• nodrošināt evakuācijas plāna, šo noteikumu III nodaļā minētajām prasībām atbilstošu izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu un drošības noteikumu izstrādi un kontrolēt to ievērošanu;
• noteikt atbildīgos pedagogus par izglītojamo iepazīstināšanu ar evakuācijas plānu, iekšējās kārtības noteikumiem un drošības noteikumiem;
• nodrošināt izglītojamo (līdz 18 gadu vecumam) vecāku vai bērnu likumisko pārstāvju (turpmāk – vecāki) iepazīstināšanu ar iekšējās kārtības noteikumiem;
• nodrošināt, lai izglītības iestādes darbiniekiem un izglītojamiem būtu pieejama informācija par operatīvo dienestu izsaukšanu, iekšējās kārtības noteikumi, drošības noteikumi un evakuācijas plāns;
• noteikt izglītojamo vecākiem un citām personām saistošu uzturēšanās kārtību izglītības iestādē. Šai kārtībai jābūt pieejamai izglītojamo vecākiem un citām personām;
• sadarboties ar vecākiem, valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām, nodibinājumiem un fondiem izglītojamo drošības jautājumos;
• ziņot pašvaldības policijai vai Valsts policijai, ja ir saņemta informācija vai rodas pamatotas aizdomas par alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu, gāzes baloniņu, gāzes pistoļu un šaujamieroču neatļautu iegādāšanos, lietošanu, glabāšanu, realizēšanu, kā arī pamudināšanu tos lietot izglītības iestādē vai tās teritorijā, kā arī ziņot par to vecākiem;
• nodrošināt, lai izglītības iestādē netiktu ienesti un demonstrēti ieroči, munīcija vai speciālie līdzekļi, izņemot gadījumus;
• izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, ja ir pamatotas aizdomas par saindēšanos ar alkoholu, narkotiskajām, toksiskajām vai psihotropajām vielām, kā arī traumu un citu veselības traucējumu gadījumos, kas apdraud izglītojamā dzīvību, kā arī ziņot par to vecākiem.

Aktualizējoties vardarbības problēmai skolēnu starpā, kopš šā gada maija, ja izglītojamais izglītības iestādē apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, iestādes vadītājam ir tiesības šādam skolēnam mācības nodrošināt atsevišķi no pārējiem audzēkņiem.

Jāatgādina, ka drošības normu ievērošana ir saistoša arī pašiem skolēniem. Izglītības likuma 54.panta 6.punkts nosaka:

• skolēna pienākums ir ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus un ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi;
• ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses;
• nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību;
• neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību;
• būt pieklājīgam izglītības iestādē un ārpus tās;
• nodrošināt, lai izglītības iestādē netiktu ienesti un demonstrēti ieroči, munīcija vai speciālie līdzekļi;
• izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, ja ir pamatotas aizdomas par saindēšanos ar alkoholu.

Drošības pasākumi – atkarībā no apdraudējuma

Pasākumu kopums, kam jānodrošina likumā skolu vadītājiem un pašvaldībām izvirzītās prasības attiecībā uz skolēnu drošību, skolās var būt atšķirīgs. To nosaka iespējamie apdraudējumi katrā konkrētajā izglītības iestādē, kas atkarīgi galvenokārt no skolas atrašanās vietas un sociālās vides rajonā. "Katrs gadījums ir citāds, un drošības pasākumus skolā nosaka vairāku institūciju lēmumi," skaidro Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde. Galvaspilsētā tajā iesaistīti skolas vadītājs, pašvaldības izglītības departaments, municipālā policija, kā arī Rīgas domes informāciju tehnoloģiju centrs, kurš atbilstoši katram konkrētajam gadījumam gādā par drošības tehnoloģiju – novērošanas kameru, monitoru, signalizācijas – uzstādīšanu. Tātad ne visās skolās ir uzstādītas visas iespējamās drošības tehnoloģijas.

"Sabiedrisko kārtību pie skolām atkarībā no drošības apstākļiem un pašvaldības iespējām var uzraudzīt gan municipālā policija, gan apsardzes firma, gan algots darbinieks, dežurants. Lielākajās pašvaldībās par drošību vispārējās izglītības iestādēs gādā galvenokārt municipālā policija, bet mazākās un nomaļākās, kurās šādas atbalsta struktūras nav, algo apsardzi vai izlīdzas tikai ar apsardzes signalizāciju," skaidro Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne.

Policists pie skolas – visu mācībstundu laikā

Rīgā, sākot no 2.septembra, visa mācību gada garumā sabiedrisko kārtību pie 118 galvaspilsētas pašvaldības izglītības iestādēm un izglītības iestāžu filiālēm uzraudzīs pašvaldības policija, kopumā patrulēšanu veicot pie 133 izglītības iestāžu ēku kompleksiem. Kārtībsargu pienākumos būs pie skolām un tām piegulošajās teritorijās nodrošināt sabiedrisko kārtību visās tās izpausmēs – darbojoties saskaņā ar likumu "Par policiju" un uzraugot to normu ievērošanu, kuras paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, Krimināllikums, Rīgas domes saistošie noteikumi un citi normatīvie akti, skaidro galvaspilsētas Pašvaldības policijas pārstāve Inese Tīmane. Tādējādi kārtībsargiem pie skolām būs jāraugās, lai:

• neizceļas konflikti, nenotiek vardarbīgi incidenti;
• skolēniem netiek atņemtas vai nozagtas viņiem piederošās mantas;
• teritorijā neienāktu nevēlamas personas, piemēram, narkotiku tirgotāji;
• nenotiktu smēķēšana un apreibinošu vielu lietošana un tirdzniecība;
• nenotiktu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kas apdraud skolēnu drošību;
• nenotiktu vandalisma akti, skolas un tās īpašuma bojāšana, kā arī citi noziedzīgi nodarījumi un likumpārkāpumi.

Vecākiem un arī pašiem audzēkņiem ir lieti atcerēties, ka municipāļu patrulēšana pie izglītības iestādēm Rīgā paredzēta tik ilgi, cik konkrētajā skolā notiek mācību stundas. Atkarībā no mikrorajona specifikas, sociālajiem apstākļiem un citiem faktoriem pie atsevišķām skolām policistu klātbūtne var tikt nodrošināta arī ilgāk. Visā šajā laikā policijas darbiniekam vajadzētu būt redzamam pie skolas vai tās tuvumā. Policijas patrulēšana skolas ēkā gan nav paredzēta. Tas nozīmē, ka jebkurš skolēns ir tiesīgs vērsties pie kārtībsarga, ja jūtas apdraudēts, vai novērota kāda netipiska situācija, atgādina I.Tīmane.

Ar pretenzijām par pašvaldības policijas darbu pie skolām jāvēršas vietējā pašvaldībā vai tieši municipālajā policijā. Rīgā tas izdarāms, zvanot uz pašvaldības policijas uzticības tālruni 67181818 vai pretenzijas izsakot rakstiski mājaslapā http://rpp.riga.lv/ sadaļā "Informē policiju".