SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
26. jūnijā, 2013
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
8
8

Tiesības un pienākumi, kas jāzina gājējam

Arī uz gājējiem attiecas satiksmes noteikumi. Jo īpaši tie jāņem vērā tāpēc, ka gājēji pieder mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, kuriem katrs pārpratums uz ceļa ir daudz bīstamāks nekā autobraucējiem.

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

Visiem it kā skaidrs, kas ir gājējs – cilvēks, kas kājām dodas savās gaitās apdzīvotās vietās vai pa ceļiem ārpus tām. Tomēr saskaņā ar likumu gājējs, tāpat kā autovadītājs, ir satiksmes dalībnieks ar savām tiesībām un pienākumiem.
īsumā
  • Gājējs ir arī persona, kas pārvietojas invalīdu ratiņos, stumj velosipēdu, mopēdu, motociklu, velk (stumj) ragaviņas, bērnu ratiņus vai invalīdu ratiņus.
  • Gājējiem, tāpat kā transportlīdzekļu vadītājiem, ir jāņem vērā satiksmes regulētāja signāli jeb žesti.
  • Organizētām gājēju grupām ir jāpārvietojas pa brauktuves labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā.
  • Gājējiem, "nepamatoti netraucējot transportlīdzekļu braukšanu", ir priekšroka arī dzīvojamo zonu, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijā.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem gājējs ir persona, kas pārvietojas pa ceļu kājām vai invalīdu ratiņos, stumj velosipēdu, mopēdu, motociklu, velk vai stumj ragaviņas, bērnu ratiņus, invalīdu ratiņus u.tml. Pie gājējiem pieskaitāmi ar cilvēki, kas pārvietojas ar skrituļslidām, skrituļdēļiem un citu sporta un atpūtas inventāru, ar ko pārvietojas kājām, skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas Kvalifikācijas daļas vadītājs Juris Teteris.

Gājējam atvēlētā vieta ceļu satiksmē ir ietve, kas var piekļauties brauktuvei, kā arī būt atdalīta no tās ar zaļo zonu vai citiem norobežojumiem. Taču šajā ziņā ir varianti – gājējiem ceļu satiksmē ir atvēlēti arī īpaši gājēju, gājēju un velosipēdistu celiņi, gājēju pārejas; retāk – gājēju tuneļi un tiltiņi. Visus šos pārvietošanos ceļus gājējiem var nākties dalīt ar citiem satiksmes dalībniekiem, galvenokārt velosipēdistiem un autovadītājiem. Tieši tas arī ir sarežģītākais gājēja gaitās, jo prasa konkrētas zināšanas par savām tiesībām un pienākumiem. Par to neievērošanu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz divdesmit latiem.

Jāatgādina, ka bērni līdz septiņu gadu vecumam uz ielas vieni nav laižami. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kamēr bērns nav sasniedzis šādu vecumu, viņi nav atstājami bez pieaugušo vai personu, kas nav jaunākas par 13 gadiem, uzraudzības.  

Uz ietves un gājēju celiņa

Pilnīga priekšroka attiecībā pret citiem satiksmes dalībniekiem ir gājējiem, kas pārvietojas pa ietvi vai tās daļu, kuru neaizņem veloceliņš, kā arī pa gājēju ceļu ( 414.ceļa zīme), izņemot vietas, kur tie šķērso brauktuvi.

 

Priekšroka attiecībā pret automašīnām gājējiem ir uz gājējiem un velosipēdistiem kopīgi lietojamajiem ceļiem (415., 416., 417.ceļa zīme). Ja ceļa zīmēs, ar ko apzīmēts šāds ceļš, gājējiem un riteņbraucējiem izmantojamās ceļa daļas savstarpēji atdalītas ar baltu vertikālu līniju, tiem jāpārvietojas katram pa savu pusi, atbilstoši zīmē norādītajam.

Gadījumos kad šāda dalījuma nav, no satiksmes organizācijas viedokļa gājējiem un velosipēdistiem ir vienādas tiesības, skaidro J.Teteris. Tādēļ gan vieniem, gan otriem jābūt uzmanīgiem, jo konflikta situācijā juridiski pierādīt, kuram bijusi priekšroka, noteikt var nākties sarežģīti.

Savukārt attiecībā pret skrituļotājiem gājējiem ir priekšroka, jo noteikumi paredz: pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali, izmantojot skrituļslidas, skrituļdēļus, sporta vai atpūtas inventāru, pārvietoties atļauts, ja tas netraucē pārējos gājējus. Minētā inventāra lietotāji nedrīkst pārvietoties pa brauktuvi.

Gājējiem noteikti jāņem vērā, ka tiem nav prioritāru tiesību pārvietoties pa velosipēdu ceļu (413.ceļa zīme, kā arī 932. vai 941.ceļa apzīmējums). Pa to priekšroka ir braukt tikai ar velosipēdiem, savukārt gājējiem atļauts pārvietoties tikai, ja tie netraucē braucējiem ar velosipēdu. Ja vienu daļu ietves aizņem veloceliņš, gājējam tomēr vēlams iet pa to daļu, kas nav šādi apzīmēta.

Šķērsojot brauktuvi

Satiksmes noteikumos teikts: gājējiem brauktuve – iela vai ceļš - jāšķērso pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), bet, ja to nav, - krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu.

Ja krustojumā ir luksofors, viss šķiet vienkārši – brauktuve jāšķērso pie gājēju kustību atļaujoša signāla. Tomēr jāatceras, ka uz gājējiem primāri attiecas gājēju luksofora signāli, bet, ja tādu nav, - transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora signāli.

Ne tik vienkārši ir ar gājēju pāreju. Lai gan uz tās gājējiem ir priekšroka, satiksmes noteikumi skaidri nosaka: pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību. Proti, gājējiem jārēķinās, ka arī uz "zebras" nedrīkst iziet automašīnai degungalā, jo jebkuram transportlīdzeklim ir nepieciešams zināms laiks un attālums, lai nobremzētu.

Ja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi gājējiem atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu vietās, kur ceļš labi pārredzams uz abām pusēm. Arī šajā gadījumā gājēji uz brauktuves drīkst iziet tikai pēc tam, kad ir novērtējuši tuvojošos transportlīdzekļu attālumu un ātrumu un pārliecinājušies, ka netiks traucēta satiksme.

""Pie gājējiem pieskaitāmi ar cilvēki, kas pārvietojas ar skrituļslidām un skrituļdēļiem. ""

Uz brauktuves nedrīkst kavēties vai apstāties bez vajadzības. Gājējiem, kuri nav paguvuši šķērsot brauktuvi, lai sagaidītu drošu iespēju nonākt tās otrā pusē, jāapstājas uz "drošības saliņas". Ja tādas nav – uz ceļa viduslīnijas, vietā starp abu virzienu transporta plūsmām. Tiesa, kā norāda J.Teteris, šādai situācijai nemaz nevajadzētu rasties, jo gājējam pienākums ir novērtēt, vai ceļš šķērsojams droši – tātad bez autovadītājus traucējošas vajadzības apstāties.

Nedaudz atšķirīga situācija ir regulējamos krustojumos. Gājējam ir tiesības sākt brauktuves šķērsošanu pie atļaujoša signāla, skaidro CSDD pārstāvis. Taču nereti, iekams cilvēks paguvis tikt pāri, tas jau beidzies. Šādos gadījumos satiksmes noteikumi paredz: transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, kas nav paguvuši šķērsot brauktuvi. To nosaka ne tikai noteikumi, bet arī tīri cilvēciska attieksme, sevišķi, ja gājējs ir gados vecāks un nespēj pietiekami ātri paiet, uzsver J.Teteris.

Taču gājējiem nevajadzētu šo normu izmantot ļaunprātīgi un pirms brauktuves šķērsošanas vajag izvērtēt, vai pagūs to pāriet pie atļaujoša signāla.

Nav pieļaujams, ka gājēji, lavierējot starp stāvošām automašīnām, šķērso brauktuvi pie aizliedzoša signāla, kad tur izveidojies sastrēgums.

Gājējiem ārpus gājēju pārejas ir aizliegts šķērsot brauktuvi, ja:

  • ceļam ir sadalošā josla;
  • uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi;
  • ceļam, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos, ir četras vai vairākas braukšanas joslas.

Gājējiem aizliegts iziet uz brauktuves, ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis. Gājējiem, kuri jau atrodas uz brauktuves, jādod ceļš šādam transportlīdzeklim.

Ja kustību krustojumā regulē satiksmes regulētājs gan transportlīdzekļiem, gan gājējiem jāpakļaujas viņa komandām jeb žestiem. Tiem ir šāda nozīme:

Rokas paceltas sānis vai nolaistas lejā:

  • no kreisā un labā sāna puses gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi;
  • no priekšpuses un mugurpuses brauktuvi gājējiem šķērsot aizliegts.

Labā roka iztaisnota priekšā:

  • gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi aiz satiksmes regulētāja muguras.

Roka pacelta augšā:

  • gājējiem šķērsot brauktuvi aizliegts.  

Regulētājs var dot arī citus satiksmes dalībniekiem saprotamus signālus. Labākai signālu uztveramībai regulētājs var lietot zizli (disku ar sarkanu gaismas atstarotāju). Lai pievērstu satiksmes dalībnieku uzmanību, regulētājs var lietot svilpes signālu.

 Ejot pa ceļa malu

Satiksmes noteikumi nosaka: gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, - pa nomali vai pa brauktuves malu vienā rindā, ja citu iepriekšminēto iespēju nav. Ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai nomali, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam, bet personām, kuras brauc invalīdu ratiņos vai stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u.tml., - pa brauktuves malu vai nomali transportlīdzekļu braukšanas virzienā.

Organizētas cilvēku grupas, piemēram, skolēnu pārgājiena dalībnieki vai draudzes, kas dodas svētceļojumā uz Aglonu, pa ceļu drīkst virzīties tikai pa brauktuves labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Turklāt kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas personām, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem, bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos - ar iedegtiem lukturiem: priekšā ar baltas gaismas lukturi, bet aizmugurē ar sarkanas gaismas lukturi.

Bērnu grupas atļauts vest tikai diennakts gaišajā laikā pa ietvēm, gājēju ceļiem vai gājēju un velosipēdu ceļiem, bet, ja to nav, - pa nomali transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par diviem bērniem rindā. Kolonnas kreisajā pusē priekšā un aizmugurē jāatrodas pieaugušajiem ar sarkaniem karodziņiem.

""Gājējiem jārēķinās, ka arī uz "zebras" nedrīkst iziet automašīnai degungalā. ""

Diennakts tumšajā laikā gan ārpus apdzīvotām vietām, gan apdzīvotās vietās gājējiem jālieto gaismu atstarojoši elementi. Maldīgs ir priekšstats, ka pilsētās ielas ir labi apgaismotas un tāpēc atstarotāji tur nav nepieciešami. Jāņem vērā, ka tas, ko tumsā redz gājēji, var būt nesaskatāms autovadītājiem. Atstarotāju iespējams aizstāt arī ar kabatas lukturīti vai mobilo telefonu. Iegādājoties ziemas apģērbu, ieteicams pirkt tādu, kurā jau iestrādāti atstarojoši elementi.

Arī iešana pār tiltu pielīdzināma iešanai pa ceļa vai ielas malu – ja tiltam ir atsevišķa ietve, gājēji abās tilta pusēs var pārvietoties gan auto braukšanas virzienā, gan pretēji tam. Ja ietves nav, jāpārvietojas tāpat kā gar jebkuru citu brauktuvi – pa tās malu vai nomali pretēji transportlīdzekļu braukšanas virzienam.

Pieturvietā, stāvvietā, dzīvojamajā zonā

Satiksmes noteikumi paredz, ka gaidīt pasažieru sabiedrisko transportlīdzekli atļauts tikai uz iekāpšanas laukumiem, bet, ja to nav, – uz ietves vai nomales. Tramvaja pieturās, kur nav iekāpšanas laukumu, uziet uz brauktuves, lai iekāptu tramvajā, drīkst tikai tad, kad tramvajs pilnīgi apstājies. Pēc izkāpšanas no tramvaja gājējiem brauktuve jāatbrīvo.

Pasažieriem atļauts iekāpt transportlīdzeklī un izkāpt no tā tikai pēc tam, kad transportlīdzeklis pilnīgi apstājies. Tas jādara no ietves, iekāpšanas laukuma vai nomales puses. Ja to nav iespējams izdarīt, bezsliežu transportlīdzeklī iekāpt vai izkāpt drīkst arī no brauktuves puses, ja tas nav bīstami un nerada traucējumus citu transportlīdzekļu braukšanai.

Lai gan gājēji, respektējot transportlīdzekļu smagāko "svara kategoriju", lielākoties mēdz tos palaist arī tad, ja tie nebrauc pa ielu, der zināt, ka vairākās visai bieži sastopamās situācijās gājējiem ir priekšroka. Piemēram, izbraucot uz ceļa no blakusteritorijām (pagalmiem, stāvvietām, degvielas uzpildes stacijām, uzņēmumiem u.tml.), transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem, kas virzās pa šo ceļu, ar ko jāsaprot arī gājēju ietve, kas ir ceļa sastāvdaļa.

Vēl viena nianse, ko gājēji parasti neņem vērā vai nezina, - nogriežoties pa labi vai pa kreisi, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas, un velosipēdu vadītājiem, kuru ceļu viņš šajā situācijā šķērso.

Gājējiem un velosipēdu vadītājiem attiecībā pret citiem satiksmes dalībniekiem ir priekšroka arī dzīvojamā zonā (528.ceļa zīme), degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijā. Der atgādināt, ka tas attiecas arī uz lielveikalu stāvvietām. Tiesa, tie nedrīkst "nepamatoti traucēt transportlīdzekļu braukšanu". Nereti lielveikalu stāvvietās ir ierīkotas arī gājēju pārejas. Vai gājēju priekšroka tādā gadījumā saglabājas vienīgi uz šīm pārejām?

Nē, tā joprojām, nepamatoti netraucējot transportlīdzekļu pārvietošanos, saglabājas visā stāvvietas teritorijā, skaidro CSDD Ceļu drošības audita daļas pārstāvis Atis Vancovičs. Taču pārejas der ņemt vērā, jo, projektējot stāvvietu, tās ir paredzētas gājēju plūsmas labākam sadalījumam. Strauja iznākšana uz arī šādas gājēju pārejas, nerēķinoties ar transportlīdzekļa tuvošanos, ir pārkāpums.

Visās situācijās, kurās gājējiem ir priekšroka, nodibinot savstarpēju acu kontaktu ar transportlīdzekļa vadītāju, vajadzētu pārliecināties, ka tas tik tiešām ir gatavs gājēju palaist. Kā liecina pieredze, autobraucēji daudzus satiksmes noteikumu punktus, kas viņiem attiecīgās vietās liek palaist gājējus, bieži vien nezina.

Šķērsojot dzelzceļu

Pirms pārbrauktuves gājējam ir jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens, kā arī jāņem vērā barjeras stāvoklis, gaismas un skaņas signāli, pārbrauktuves dežuranta norādījumi un signāli. Ja barjera ir aizvērta vai sāk aizvērties vai ja luksoforā deg aizlieguma signāls (neatkarīgi no barjeras stāvokļa, kā arī ja tās nav), šķērsot dzelzceļa pārbrauktuvi nedrīkst.

Ja luksofors nedarbojas vai deg tikai balts mirgojošs signāls, bet barjera atvērta vai tās nav, pirms doties pāri, ir jāpārliecinās, vai tuvumā nav vilciena. Šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi, līdzīgi kā transportlīdzekļa vadītājam, arī gājējam jādod ceļš vilcienam, lokomotīvei vai drezīnai, kas tuvojas.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU