SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
05. augustā, 2015
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: E-vide
2
4
2
4

Ko paredz darbnespējas lapu elektronizēšana?

LV portāla infografika

No 2016.gada 1.janvāra ārsts pacientam vairs neizsniegs darbnespējas lapu papīra formā. Darbnespējas lapas būs tikai elektroniski, tās būs obligāti jāizraksta vienotajā elektroniskajā sistēmā. Elektroniskajā informācijas apritē par darbnespējas lapām ir iesaistītas piecas puses – ārsts, pacients, darba devējs, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Katrai no tām būs savi pienākumi, tiesības un atbildība, izmantojot E-veselības sistēmu, kurā elektroniskās darbnespējas lapas tiks izrakstītas.
īsumā
  • Elektroniskās darbnespējas lapas būs no 2016.gada 1.janvāra.
  • Visas darbnespējas lapas atradīsies centrālajā E-veselības sistēmā.
  • Ārsts izrakstīs darbnespējas lapu elektroniski; ja pacients vēlēsies, informāciju par darbnespējas lapu izdrukās.
  • Informācija par darbnespējas lapām tiks nosūtīta VID elektroniskajai deklarēšanas sistēmai (EDS) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA).
  • Darba devējs informāciju par darbinieka noslēgto darbnespējas lapu uzzinās VID EDS.
  • Piekļuve savai darbnespējas lapai būs arī pašam pacientam.

No 1.janvāra, kad visa informācija būs elektroniskajā sistēmā, ārsti darbnespējas lapas izsniegs elektroniski un šī informācija automātiski tiks nodota Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) un pēc pieprasījuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Darba devējs informāciju par darbinieka darbnespējas periodu uzzinās no VID EDS, savukārt VSAA apstrādās elektroniskās darbnespējas B lapas, lai nodrošinātu slimības un maternitātes pabalstu piešķiršanu.

Kā sistēma strādās, LV portālam izklāstīja Veselības ministrijas Nacionālā veselības dienesta (NVD) E-veselības un starptautiskā sadarbības departamenta direktors Mārtiņš Smilga.

Darbnespējas lapas E-veselības sistēmā

Topošajā vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā jeb E-veselībā darbnespējas lapa ir viena no šīs sistēmas sastāvdaļām jeb moduļiem. Sistēmā ir paredzēti arī citi moduļi, piemēram, e-recepte, elektroniskā pacienta karte ar atsevišķiem medicīniskajiem dokumentiem u.c.

Darbnespējas lapu pilnīga aprite elektroniskā vidē nozīmē to, ka darbnespējas lapas tiks izrakstītas E-veselības sistēmā, savukārt informācija par tām elektroniski būs pieejama jau minētajām visām iesaistītajām pusēm atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām tiesībām un iespējām to saņemt un izmantot.

Pieeja E-veselībā esošajai informācijai būs arī uzraugošajai iestādei Veselības inspekcijai, kas uzrauga veselības jomu atbilstoši savai kompetencei. Bet piekļuve sev izrakstītajām darbnespējas lapām būs arī pašam pacientam, kurš varēs jebkurā brīdī apskatīt visas sev izrakstītās darbnespējas lapas vai nu E-veselības portālā, vai arī vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu vietnē www.latvija.lv. Pacientam izrakstītās darbnespējas lapas varēs redzēt arī citas ārstniecības personas. Tāpat arī sistēmā ir iestrādātas arī dažādas pārbaudes, lai nebūtu iespējams atvērt vienlaikus darbnespējas lapu dažādās medicīnas iestādēs. Šādā gadījumā sistēma ziņos, ka personai jau ir atvērta darbnespējas lapa citā iestādē, lai izvairītos no kļūdainas,vairākkārtīgas darbnespējas lapu atvēršanas.

Ārsti darbnespējas lapu ierakstiem varēs izmantot E-veselības portālu, kas nodrošina darbnespējas lapu izrakstīšanu, slēgšanu, anulēšanu un citas darbības, vai turpināt strādāt  savā jau iepriekš izmantotajā atbalsta programmā/sistēmā. Ir ārsti, kas jau pašreiz elektroniskajai datu apstrādei, arī darbnespējas lapu uzskaitei izmanto savas sistēmas/programmas. Ja ārsts vēlēsies turpināt strādāt ar savu programmu, viņš varēs to izmantot arī darbnespējas lapu ierakstiem, kuri nonāks centrālajā E-veselības sistēmā. Tādā gadījumā ārstam jāgādā, lai viņa sistēmas izstrādātājs saziņā ar E-veselības projekta ieviesējiem nodrošina ārsta programmas savietojamību ar centrālo E-veselības sistēmu, jo tajā ir jānonāk informācijai par katru darbnespējas lapu.

Kā jau teikts, veselības aprūpes pakalpojumu elektronizācijas projekts paredz, ka E-veselības sistēmā atradīsies informācija ne tikai par darbnespējas lapām, bet arī e-receptes un citi pacientu datu kopumi. E-veselības sistēmas izmantošanas kārtība jaunajiem elektroniskās informācijas aprites dokumentiem ir paredzēta grozījumos Ministru kabineta noteikumos Nr.134 par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. Šo grozījumu projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē šā gada 16.jūlijā.

Savukārt sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" paredz izslēgt no noteikumiem normas un pielikumus, kas attiecas uz darba devēja pienākumu apstiprināt B lapu.

Ārsts izrakstīs darbnespējas lapu elektroniski

Tie, kuriem ir nācies izmantot atbrīvojumu no darba slimības dēļ, kā attaisnojumu darba devējam iesniedzot slimības lapu, zina, ka pašreiz darbnespējas lapa ir papīra dokuments, ko aizpilda, paraksta un apzīmogo ārsts, norādot slimības periodu u.c. informāciju. Darbnespējas lapa A jāiesniedz darba devējam. Ja slimo ilgāk par 10 dienām vai saslimis bērns, vai iestājusies grūtniecība – ārsts izraksta B lapu, kas jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai slimības vai maternitātes pabalsta saņemšanai. No šā gada 1.jūlija darbnespējas lapa B vairs nav jāapstiprina darba devējam, tātad cilvēks uzreiz ar to var doties uz VSAA. Pirms tam gan B lapa jānokopē, jo kopija būs vajadzīga darba devējam.

Šis jaunievedums – iztikt bez darba devēja apstiprinājuma – tiek dēvēts par pārejas periodu uz jauno elektronisko kārtību, lai gan tam nav tieša sakara ar paredzamo pāreju uz darbnespējas lapu elektronizēšanu, kas sāksies jau pavisam drīz – pēc nepilniem pieciem mēnešiem.

"Ārsts darbnespējas lapas E-veselības sistēmai varēs nodot, tās ievadot vai nu E-veselības portālā vai savā programmā, kura būs savietojama ar centrālo E-veselības sistēmu. "

No 1.janvāra visas darbnespējas lapas atradīsies centrālajā  E-veselības sistēmā. Tātad tajā nonāks jebkura ārsta katram pacientam izrakstītā lapa. Kā jau teikts, ārsts darbnespējas lapas E-veselības sistēmai varēs nodot, tās ievadot vai nu E-veselības portālā, vai savā programmā, kura būs savietojama ar centrālo E-veselības sistēmu. M.Smilga piebilst, ka ir ārsti, kuri jau pašreiz darbnespējas lapas paralēli izraksta arī elektroniskajā vidē. Turpmāk no 2016.gada viņiem vairs nevajadzēs darīt dubultu darbu.

Tehniski elektroniskās darbnespējas lapas atvēršana E-veselības portālā, ja raksturo to ar datora un interneta ikdienas lietotāja vārdiem, ir pāris klikšķi datorā atvērtajā interneta vietnē.

Kad ārsts darbnespējas A vai B lapu būs noslēdzis, sekojošajā naktī šī informācija tiks nosūtīta VID EDS. Informācija būs pieejama arī attiecīgajam darba devējam, kuram saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" EDS lietošana ir obligāta. Līdz ar to darba devējs būs informēts par darbnespējas periodu, kad darbiniekam ir bijusi darbnespējas lapa. Savukārt VSAA saņems informācija tikai par B lapām, jo pabalsts tiek piešķirts tikai, ja personai ir bijusi B darbnespējas lapa. Pamatojoties uz personas iesniegumu – pabalsta pieprasījumu un B lapas datiem, VSAA noteiks pabalsta periodu un aprēķinās pabalsta apmēru.

Informācija visiem darba devējiem

Nav retums, ka cilvēki strādā vairākās darbavietās. Pašreiz, ja darbnespējas lapa nepieciešama pacientam, kurš strādā vairākās darbavietās, ārstam ir jāizraksta, tātad jāaizpilda, tik A lapas, cik ir darba devēju. Savukārt darbnespējas lapā B, kas ir vienā eksemplārā, pacientam līdz šim katram savam darba devējam bija jālūdz apliecināt, ka norādītajā periodā darbinieks nav guvis ienākumus. Jo slimības pabalstu valsts (VSAA) maksā tikai tad, ja cilvēks darbnespējas periodā negūst darba ienākumus. M.Smilga teic, mēdz būt, ka cilvēkam ir pat desmit un vairāk darbavietu. Varat iedomāties, ko tas nozīmē ārstam – tās visas nekļūdīgi aizpildīt.

Ja gadījumā kāds no darba devējiem darbnespējas lapā nav norādīts, tad var būt vismaz divējas sekas. Viens – veselības riski darbiniekam, ja viņš kādu iemeslu dēļ tomēr ir ieradies darbā, un tad darba devējs ir atbildīgs par to, ka ļāvis cilvēkam strādāt situācijā, kad viņš kādu darbu konkrētu veselības problēmu dēļ tobrīd nedrīkstētu veikt. Otrs – domstarpības ar pabalstu maksājumiem, jo VSAA neizmaksās pabalstu par periodu, kurā cilvēkam ir uzrādīti ienākumi kādā darbavietā, pat ja visi citi darba devēji būs ziņojumos Valsts ieņēmumu dienestam norādījuši, ka konkrētais cilvēks ienākumus nav saņēmis, jo viņam ir bijis darba nespējas periods.

Izrakstot darbnespējas lapas elektroniski, ārsts tiks atbrīvots no pienākuma norādīt darba devēju. Jo VID EDS saņems informāciju par darbnespējas lapu konkrētam cilvēkam, un VID sistēma šo informāciju "sadalīs pa plauktiņiem" – konkrētiem darba devējiem, pie kuriem šis cilvēks ir reģistrēts kā darbinieks. (Darba ņēmējam darbinieks ir obligāti jāreģistrē.)

Jāuzsver, ka informācija darba devējam būs redzama tikai pēc tam, kad darbnespējas lapa tiks noslēgta. Šajā ziņā izmaiņas ar pašreizējo regulējumu nav paredzētas, jo arī līdz šim darba devējs saņēma noslēgto lapu, kad darbinieks viņam to iesniedza pēc darbnespējas beigām, jo, atverot darbnespējas lapu, tā cilvēkam uzreiz arī netiek iedota. Tas nozīmē, ka arī turpmāk darba devējam savos iekšējās kārtības dokumentos ir jānosaka, kādā veidā darbinieks informē par to, ka ir saslimis, darbā neieradīsies un ka viņam ir izsniegta slimības lapa.

MK noteikumos Nr.134 būs paredzēts, ka darbinieks, ja vēlēsies un tas būs nepieciešams, varēs informēt darba devēju par darbnespējas lapas atvēršanu. Ko tas nozīmēs elektroniskajā praksē? Pacients savu darbnespējas lapu varēs redzēt E-veselības portālā. Lai tai piekļūtu, būs jāapliecina personas identitāte, izmantojot kādu no Latvijas valsts portāla www.latvija.lv  piedāvātajiem autentifikācijas rīkiem – internetbanku, elektronisko identifikācijas karti (eID) vai drošo elektronisko parakstu. Šīs visas iespējas iedzīvotājiem, kuri darbojas e-vidē, jau ir zināmas un tās tiek arī izmantotas.

Kā skaidro M.Smilga, ja gadījumā darba devējs vēlēsies saņemt pamatojumu darbinieka teiktajam par darbnespējas lapas izrakstīšanu, darbinieks varēs to sagādāt, izmantojot savu  pacienta pieeju savai darbnespējas lapai. Proti, darbinieks caur E-veselības portālu atradīs E-veselības sistēmā ierakstu par viņam atvērto darbnespējas lapu un to kā informācijas apliecinājumu – elektroniski atvērtu darbnespējas lapu – nosūtīs uz e-pastu savam darba devējam.

Darbnespējas lapu varēs redzēt arī cits ārsts, ja gadījumā cilvēks, kam tā ir izrakstīta, iet vēl pie kāda speciālista.

Ja gadījumā cilvēks internetā nedarbojas, bet vēlēsies informāciju par darbnespējas lapu papīra formā, viņš varēs lūgt ārstam izdruku ar informāciju, ka darbnespējas lapa ir sagatavota un reģistrēta veselības informācijas sistēmā. Tas ir paredzēts MK noteikumu Nr.152 grozījumu projektā.

Cilvēka veselības dati ir sensitīva informācija, tāpēc īpaši aizsargājami. Valsts iestādes saņems tikai to informāciju no darbnespējas lapām, kas nepieciešama to funkciju veikšanai. Piemēram, VID saņems datus tikai par darbnespējas cēloni atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek apliecināta personas pārejoša darbnespēja, bet ne par konkrētu slimības diagnozi, kas personai bijusi par pamatu darbnespējai.

Pilotprojekts – 1.oktobrī

Paredzēts, ka no šā gada 1.oktobra līdz 31.decembrim norisināsies elektronisko darbnespējas lapu ieviešanas pilotprojekts, kurā piedalīsies tās ārstniecības iestādes un ārsti, kuri vēlēsies izmantot elektroniskās darbnespējas lapas funkcionalitāti jau pirms 2016.gada 1.janvāra. Tātad darbnespējas lapu elektroniskā aprite faktiski varēs sākties jau šī gada 1.oktobrī.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU