Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopējā sēdē deputāti uzklausīja Valsts kontroles (VK) informāciju par revīziju veselības aprūpes informācijas sistēmās un e-veselības projekta ieviešanā, lai atbildētu uz jautājumu – kāpēc Latvijā nav veicies ar e-veselības ieviešanu, kas tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem instrumentiem veselības pakalpojumu pieejamības, kvalitātes un drošības veicināšanai un kas uzlabotu ārstniecības iestāžu darba kvalitāti. Tādējādi ieguvumi būtu ne tikai pacientiem, bet arī veselības sistēmai kopumā.
Deviņu gadu laikā projektā ir ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens e-veselības pakalpojums lietotājiem joprojām nav pieejams.
2014.gada beigās vēl nebija uzsākts darbs pie puses no plānotajiem e-veselības pakalpojumiem, kaut gan tiem bija paredzēti 46% no kopējā projekta finansējuma.
Veselības ministrija (VM) vairākkārt ir pārskatījusi e-veselības ieviešanas termiņus, taču šobrīd joprojām nav skaidrs, kad sistēmu varēs sākt lietot. Ministrija plāno 3 miljonu eiro ietaupījumus valsts budžetā, bet tagad var rēķināt nozares zaudējumus, informējot par revīzijā atklāto un secinājumiem norādīja VK Trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava.
E-veselībai vajadzētu taupīt mūsu laiku, padarīt dzīvi ērtāku un vienkāršāku. Veselības ministrija ir iecerējusi, ka, ieviešot e-veselību, iedzīvotājiem būs vairāk informācijas par veselības aprūpes pakalpojumiem un tāpēc mazāk laika būs nepieciešams, kontaktējoties ar ārstniecības iestādēm. Ārsti ietaupīs laiku, jo varēs operatīvi piekļūt pacienta veselības datiem, netērējot laiku papīra darbiem, un ministrijai būs pieejama visa nepieciešamā informācija. Paredzēts, ka e-portālā tiks popularizēts arī veselīgs dzīvesveids.
Valsts kontrole atzīst, ka e-veselība Latvijā ir solis pareizajā virzienā, taču projekta realizāciju par veiksmīgu diemžēl nosaukt nevar. Turklāt Latvija e-veselības ieviešanā atpaliek no vairākām citām ES valstīm.
Tam, pēc VK atklātā, ir vairāki iemesli: e-veselības ieviešanas process ir pārāk lēns. Veselības ministrijas pirmā darba grupa šim projektam izveidota jau 2003.gadā. Sākotnēji e-veselību bija plānots ieviest līdz 2010.gadam, tad termiņu pagarināja līdz 2012. un 2013.gadam, vēlāk solīts, ka visi pakalpojumi būs pieejami 2014.gadā. Šovasar VM apgalvojusi, ka 2015.gada nogalē būs pieejama e-recepte un elektroniskās darbnespējas lapas, taču pašreiz atkal tiek runāts par termiņa pagarināšanu.
VK secinājusi, ka projekta neveiksmju pamatā ir organizatoriskas dabas jautājumi, neprasmīga projekta plānošana un pārvaldība, kā arī atbildīgo amatpersonu kontroles un intereses trūkums. Uzsākot izstrādi, Veselības ministrija nenovērtēja IT izmantošanas un pieejamības līmeni valstī. VM nav pienācīgi veikusi projekta uzraudzību, jo uzraudzības sanāksmes ir notikušas retumis un bijušas formālas.
Par projektu nav informēta sabiedrība. VK veiktās aptaujas rezultāti atklāj: apmēram 17% ārstu nav pieejams dators ar interneta pieslēgumu. Vairāk nekā trešdaļa ārstu savas datora un interneta lietošanas prasmes vērtē kā viduvējas vai vājas. Par projekta ieviešanu pietiekami informēti tikai 11% no ārstniecības personām un farmaceitiem. Tikpat neinformēti par e-veselības ieguvumiem ir arī iedzīvotāji. Tikai 47% no aptaujātajiem dzirdējuši par šo projektu, lai gan tas tiek ieviests jau deviņus gadus.
Risks valsts budžetam, ja zaudē Eiropas naudu
E-veselības projekta izstrādē piesaistīts Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums - 11,3 miljoni eiro. VK saskata risku, ka ERAF finansējums var tikt atzīts par neatbilstoši izlietotu, kā sekas tam – valstij būs šie līdzekļi jāatmaksā no nodokļu maksātāju naudas.
Arī Finanšu ministrijas speciālisti deputātiem atzina, ka to vērtē kā ļoti augsta riska projektu, gan izsakot cerību, ka projektu varētu pabeigt laikā, ja Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests turpmāk ievēros solīto darbu termiņus.
Ieilgušajā procesā par nelietderīgi iztērētiem VK uzskata 760 tūkstošus eiro, piemēram, samaksājot par novecojušiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, nauda tērēta e-veselības lietotāju apmācībām laikā, kad projekts nedarbojās pat testa režīmā.
Informācijas drošības riski
Tā kā sistēmā paredzēts uzkrāt sensitīvu informāciju, VK pievērsusi uzmanību ieviestajiem drošības pasākumiem. VK saskata, ka izstrādātajā sistēmā nav nodrošināta datu drošība un fizisko personu datu aizsardzība. Nav veikts informācijas drošības audits, ir veikts daļējs audits atsevišķiem izstrādātajiem blokiem un modeļiem, nav apstiprināti visi nepieciešamie iekšējie normatīvie akti, kas būtu saistīti ar IT vides pārvaldību.
Nav arī veikta e-veselības sistēmas fizisko personu datu apstrādes reģistrācija Datu valsts inspekcijā. Tādējādi ir bažas, ka reģistrācijas pārbaudes laikā varētu atklāties nepilnības, kuru novēršana varētu prasīt papildu līdzekļus.
VK uzskata, ka nav pietiekami kontroles mehānismi, lai novērstu fizisko personu datu prettiesisku izmantošanu, kā arī izteikusi šaubas par e-veselības sistēmā paredzēto risinājumu, ka visu pacientu veselības dati ir brīvi pieejami visām ārstniecības personām. Savukārt pašam pacientam ir jāveic darbības sistēmā, lai šo pieeju liegtu. Tātad nav paredzēta iespēja, ka pats pacients varētu atļaut pieeju saviem datiem, piemēram, tikai un vienīgi ģimenes ārstam. Turklāt nav paredzēts arī kontroles mehānisms, lai konstatētu, vai kāds ārsts ir meklējis informāciju par personu, par pacientu ārpus ārstniecības epizodes. Līdz ar to pašam pacientam jāseko līdzi savai pacienta kartiņai un pierakstiem.
"Diagnoze e-veselības projektam: neprasmīga projekta plānošana un pārvaldība, atbildīgo amatpersonu kontroles un intereses trūkums."
Arī deputāti pauda satraukumu par revīzijā atklātajiem drošības "caurumiem". Aleksejs Loskutovs ir pārsteigts par projekta īstenotāju pasivitāti personas datu aizsardzībā. Savukārt Inguna Sudraba norādīja, ka lielākā daļa pacientu ir cienījamos gados, kuri, dodoties pie ārsta, par tādām lietām kā savu datu aizsardzība pat neiedomājas. Turklāt, ja paredzēts, ka cilvēka dati būs pieejami jebkurai ārstniecības personai, lai kur tā atrastos un ar ko nodarbotos, tā ir tik augsta riska zona, ka pēc tam jebkurš gadījums ar informācijas noplūdi par kāda cilvēka slimību vai par to, ka viņš ir ārstējies, būs kā sistēmā iebūvēta atombumba.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Daina Mūrmane-Umbraško gan nepiekrīt pārmetumam, ka dienests ir pasīvs datu aizsardzībā, jo NVD jau tagad uztur lielas sistēmas un izturas ar ārkārtīgu pietāti un uzmanību pret personas datu aizsardzību. Turklāt pirms vairākiem mēnešiem jau ir uzsākta reģistrācija Datu valsts inspekcijā, un šis darbs ir procesā.
Savukārt kas attiecas uz izraudzīto pieeju pašam pacientam dot izvēles tiesības liegt pieeju viņa datiem, tā neesot unikāla. Kaimiņos Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Lielbritānijā ir šādas pašas sistēmas. Savukārt valstīs, kurās ir otrs risinājums, kad pacients atļauj pieeju saviem datiem, e-veselības ieviešana notiek smagnēji.
Turklāt, kā skaidro NVD vadītāja, princips nav tik vienkāršots, nav tā, ka datu lietošana netiks kontrolēta. Jo sistēmā ir izstrādāti mehānismi, kas paredz aizdomīgu darbību fiksēšanu un ziņošanu par tām. Piemēram, pirms ārstniecības persona uzsāk darbību, tai jāakceptē īpašā paziņojumā izteikts jautājums – vai tiešām viņa vēlas uzsākt personas datu apstrādi konkrētai personai? Turklāt ārstniecības personām ir strikti noteikts laiks, kurās tās var veikt personas datu apstrādi, un, ja to dara ārpus šī ietvara, tad arī tas ir izsekojams.
Kavēšanās – nevēlēšanās vai pretdarbība
Ziņojumā VK ir norādījusi arī uz pozitīvām tendencēm. Šā gada sākumā ministrija izveidoja e-veselības projekta ieviešanas uzraudzības komiteju, kuras sēdes notiek regulāri. Noteikti konkrēti aktivitāšu ieviešanas termini, tiesa, VM atkal nav izdevies šos termiņus ievērot.
Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa informēja, ka ministrija un NVD šobrīd dara visu, lai šo projektu realizētu. Ministrija ir sagatavojusi normatīvajos aktos grozījumus ar piedāvājumu, ka no nākamā gada 1.janvāra e-recepte un darbnespējas lapas būs elektroniskajā vidē. Tā būs pakāpeniska sākuma stadija, bet oficiāli šie produkti varētu sākt darboties no nākamā gada 1.jūlija.
Pēc D.Mūrmanes-Umbraško sacītā, projekta gala termiņš ir šā gada 28.novembris. Prioritārie produkti ir elektroniskā darbnespējas lapa un elektroniskā recepte, kurus plānots izlikt produkcijas vidē decembrī, lai tās ārstniecības iestādes, kas ir gatavas lietot šos e-veselības produktus, tos varētu sākt testēt. Un ir gan slimnīcas, gan ārstniecības personas, kas jau ir gatavas ar šiem produktiem strādāt.
Viņa gan piebilda, ka "NVD šajā spēlē nav viens, pretī ir izpildītāji, reālie cilvēki, kas veic šo darbu, programmē šos produktus. Un daudz kas atkarīgs no viņiem".
"Vissatraucošākais, ko ieraudzīju Valsts kontroles prezentācijā, ka ļoti daudzas ārstniecības personas neko nezina un ļoti daudzas ārstniecības personas pat neko negrib zināt par e-veselību. Turklāt, ja jau ir bijušas apmācības, kaut gan projekts nav gatavs, tērētas solīdas summas, kas tad ir apmācīts?" neizpratni pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
NVD E-veselības un starptautiskās sadarbības departamenta direktors Mārtiņš Smilga informēja, ka par e-veselību ir bijušas publikācijas, par to stāstīts semināros, šogad speciālisti bijuši vairāk nekā pie 500 ģimenes ārstiem, ārstu konferencē, ģimenes ārstu asociācijā, farmaceitiem ir stāstīts gan par to, kā e-veselība darbosies un kādas darbības būs jāveic, gan par normatīvajiem aktiem.
Savukārt deputāts Andrejs Klementjevs, atgādinot, ka par e-veselības projektu Sociālo un darba lietu komisijā jau ir ticis spriests arī iepriekš, Valsts kontrolei lūdza novērtēt visu šo procesu no šāda skatpunkta: vai tā ir sabotāža, vai korupcija, piebilstot, ka netic, ka šis projekts ir iestrēdzis tāpēc, ka nav politiskās gribas. Jautājums ir par to, kur īsti meklējami šķēršļi - ārstu vidē, ministrijā, varbūt IT produktu izstrādātājiem ir izdevīgi pelnīt lielu naudu par stundām un tad jau rezultāts kopumā neinteresē.
"Mums nav pierādījumu, ka tā ir klaja sabotāža. Tas atspoguļo problēmas, kas valstī ir kopīgas. Tā ir orientācija uz procesu – mēs darām un darām, bet nav ieinteresētības sasniegt rezultātu, nav arī atbildības par to, ka šis rezultāts netiek sasniegts. Un vēl viena problēma, ka arī rezultāts sākotnēji bija tik izplūdis, ka nebija skaidrs, ko tad vajag sasniegt. Un šādi tas rezultējies," paskaidroja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Deputāts Imants Parādnieks liek padomāt par e-veselības mērķi: tas noteikti ir efektīva, caurskatāma pārvaldība un uzskaite. Viņaprāt, ir acīmredzami, ka daļa šajā jomā strādājošo ir ieinteresēti, lai projekts kavētos, bet, notiekošo raksturojot, izteicās: "Es nezinu, mēs varam spēlēt spēlītes, meklēt dažādus argumentus. Gribētos zināt, kurš ir atbildīgs par iespējamiem zaudējumiem."
Skatot nākamā gada budžetu, finanšu ministrs ir informējis, ka Labklājības ministrija nākusi ar papildu pieprasījumu - 69 miljoniem eiro - darbnespējas lapu apmaksai, jo atsevišķas personas shēmo, saņemot slimības lapas, piemēram, uz "Positivus" festivāla laiku vai kā citādi. To nevar izkontrolēt, tikai konstatēt pēc tam. Ja būtu ieviesta e-veselība, tā būtu pavisam cita situācija, uzskata deputāts. Nupat valdībā veselības nozarei papildus piešķirti 5,7 miljoni eiro no Eiropas prezidentūras ietaupītajiem līdzekļiem. "Varbūt vienreiz vajadzētu pieņemt lēmumu – nekādu papildus naudu, kamēr nav e-veselības," rosina I.Parādnieks.
Deputāts Romualds Ražuks atgādināja valdības protokollēmumu par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas sākšanu no 2017.gada. Viņaprāt, bez nopietniem soļiem, progresa e-veselības jomā tā paliks tikai deklarācija, jo obligātās veselības apdrošināšanas viens no stūrakmeņiem ir uzskaitīt līdzekļu izlietojumu un pārliecināties, vai tie tiek izlietoti taupīgi un ar mērķi.
Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam jau līdz 2016.gada 15.februārim jāinformē Publisko izdevumu un revīzijas komisija par to Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas gaitu, kuriem noteiktais termiņš ir nākamā gada 1.februāris.
Ar apjomīgo revīzijas ziņojumu Vai projekts "E-veselība Latvijā" ir solis pareizajā virzienā? var iepazīties Valsts kontroles mājaslapā.
