SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
29. jūnijā, 2015
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Labklājība
1
1
1
1

Sociālās drošības likumā noteiks minimālā ienākuma līmeni katram iedzīvotājam

Minimālā ienākuma līmeņa noteikšanas mērķis ir sakārtot sistēmu, nosakot sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu, pamatotu un valstī vienotu summu, kas būtu atskaites punkts, kuram atbilstoši paredzēts pilnveidot sociālās palīdzības, sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēmas.

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Likumā „Par sociālo drošību” paredzēts iekļaut normu par valsts noteiktu vienotu minimālā ienākuma līmeni iedzīvotājiem, ko rēķinātu, pamatojoties uz ikgadējiem statistikas datiem par mājsaimniecību ienākumiem. Noteiktā summa būs atkarīga no valsts sociālekonomiskās situācijas un iedzīvotāju ienākumiem, un šo ienākumu līmeni aprēķinās statistiķi atbilstoši starptautiskai metodoloģijai. Piemēram, šogad minimālā ienākuma līmeņa summa būtu 139 eiro. Minimālā ienākuma līmeni paredzēts ieviest 2017.gadā, savukārt līdz 2020.gadam pakāpeniski pilnveidot visu ar to saistīto sociālās palīdzības, valsts sociālo pabalstu un sociālās apdrošināšanas paketi.
īsumā
Minimālā ienākuma līmenis (MIL):

  • 40% no mājsaimniecības ienākumu mediānas (viduspunkta);
  • 100% pirmajai personai;
  • 70%  katram no pārējiem mājsaimniecības locekļiem.

Piemēram, ja MIL noteiktu 2015.gadam, tas būtu:

  • 139 EUR mēnesī pirmajam vai vienīgajam pieaugušajam;
  • 97 EUR – pārējiem.

Valsts sekretāru sanāksmē 11.jūnijā izsludinātie grozījumi likumā paredz, ka minimālā ienākuma līmeni nosaka 40 procentu apmērā no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas (jeb ienākumu viduspunkta) vienam ekvivalentajam patērētājam.

Formulējumā sarežģītie statistikas termini – mediāna un ekvivalentais patērētājs – tiek izmantoti, lai likumā precīzi pateiktu, kā ienākumi tiks rēķināti, jo mediānas un vidējo ienākumu aprēķināšana atšķiras. Nosakot ienākumu mediānu, tiek atmesti galējie skaitļi – visaugstākie un viszemākie ienākumi.

Minimālā ienākuma līmeņa aprēķināšanā tiks piemērotas atšķirīgas vērtības (jeb ekvivalences skalas) katrai personai mājsaimniecībā: pirmajam vai vienīgajam pieaugušajam mājsaimniecībā noteikta vērtība 1 jeb 100% no minimālā ienākuma līmeņa, pārējām personām mājsaimniecībā neatkarīgi no vecuma - 0,7 jeb 70% no minimālā ienākuma līmeņa. Atbilstoši aktuālajiem statistikas datiem minimālā ienākuma līmeņa apmērs 2015.gadā pirmajam pieaugušajam veido 139 eiro mēnesī, bet pārējiem mājsaimniecībā dzīvojošajiem - 97 eiro mēnesī. Pagājušogad, kad valdība apstiprināja koncepciju par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, tika rēķināts, ka šī summa ir 129 eiro, bet šogad tā ir palielinājusies par 10 eiro, jo pieauguši iedzīvotāju ienākumi.

Mājsaimniecību vajadzības palielinās, un tēriņi pieaug līdz ar katru nākamo mājsaimniecības locekli, taču patēriņš nepieaug proporcionāli cilvēku skaitam – vajadzības pēc mājokļa platības, elektrības u.c. nepalielinās trīs reizes vairāk, ja mājsaimniecībā dzīvo trīs cilvēki. Tāpēc tiek izmantots proporcionalitātes princips.

Labklājības ministrijas (LM) Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā eksperte Evija Kūla atšķirīgās vērtības pamatojumam min piemēru: ja mājsaimniecībā dzīvo četri cilvēki, tad, kaut arī viņi visi četri patērē elektrību, patēriņš nav četras reizes lielāks. Tāpēc šīs vērtības tiek piemērotas, jo tās ļauj salīdzināt mājsaimniecību ienākumu un patēriņa līmeni, ņemot vērā mājsaimniecības lielumu.

"Likumā nosakot minimālā ienākuma līmeni, tiks paredzēts atbalsts tiem iedzīvotājiem, kas šādus ienākumus sev, saviem ģimenes locekļiem nespēj nodrošināt. "

Minimālā ienākuma līmeņa noteikšanai 40% no ienākumu mediānas izraudzīti, analizējot citu valstu pieredzi. Materiālo atbalstu valstis parasti sniedz  30-40% apmērā no jau minētās ienākuma mediānas. LM priekšlikums noteikt 40% daļēji izriet no Latvijā trūcīgā statusa iegūšanai noteiktā ienākumu līmeņa, kas ir 128,06 eiro mēnesī. Ja izraudzītos zemāku procentu, aprēķinot jauno minimālā ienākuma līmeni, tā summa būtu mazāka.

Likumā nosakot minimālā ienākuma līmeni, attiecīgi paredzēts arī atbalsts tiem iedzīvotājiem, kas šādus ienākumus sev, saviem ģimenes locekļiem nespēj nodrošināt. Atbalstu plānots novirzīt tām iedzīvotāju grupām, kurām ir visaugstākais nabadzības risks - pensijas vecuma cilvēkiem, īpaši tiem, kuri dzīvo vieni, ģimenēm ar bērniem, īpaši daudzbērnu un nepilnajām ģimenēm u.c. Pašreizējā situācija liecina, ka minimālā ienākuma līmeņa piemērošana attiektos uz aptuveni 8,1% iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir zemāki par noteikto minimālā ienākuma līmeni.

Kā skaidro LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta  direktore Elīna Celmiņa: starptautisko organizāciju pētījumi liecina, ka arī Eiropas Komisija kā nabadzības riska robežu noteikusi ienākumiem, kas ir 60 procenti no mediānas. Savukārt, kā jau teikts, materiālais atbalsts tiek sniegts, ja ienākumi ir pie 30-40% no noteiktās mediānas.

Līdz šim atbalsts trūcīgajiem, piemēram, garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta apmēra noteikšanā un kam tas piešķirams, bija politiska vienošanās atkarībā no pašvaldību budžeta iespējām. Šogad GMI līmenis vienam cilvēkam ir 49,80 eiro mēnesī. Savukārt, nosakot minimālā ienākuma līmeni likumā, tā būs pamatota summa, kas balstīta uz statistiskiem aprēķiniem, ņemot vērā iedzīvotāju ienākumus.

Vērtēs sociālo palīdzību, valsts sociālos pabalstus un sociālo apdrošināšanu

Likuma grozījumu mērķis ir noteikt metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni, kas būtu atskaites punkts sociālās drošības sistēmas jomu (valsts sociālie pabalsti, sociālā apdrošināšana, sociālā palīdzība) ietvaros noteikto atbalsta pasākumu pilnveidošanai, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma noteikšanai minimālā ienākuma līmeņa apmērā.

Valstī vienota minimālā ienākuma līmeņa noteikšana nenozīmē, ka jebkuram iedzīvotājam un viņa ģimenes locekļiem pašvaldība un/vai valsts no kādas īpašas "kabatas" izmaksās šos 139 eiro un katram no ģimenes locekļiem 97 eiro vai līdz šai summai trūkstošos līdzekļus.

Nosakot minimālo ienākuma līmeni, četras darba grupas pašreiz analizē četras sociālās drošības sistēmas jomas – sociālo palīdzību, ko sniedz pašvaldības; valsts sociālos pabalstus; divas ar sociālo apdrošināšanu saistītas jomas – minimālo pensiju un bezdarbnieku pabalstu un bezdarbnieku aktivizācijas pasākumus. Speciālisti un eksperti vērtē pabalstu un pensiju apmērus attiecībā pret minimālā ienākuma līmeni ar mērķi šo maksājumu apmērus pilnveidot, vai nu palielinot, vai pārstrukturizējot. Jo galvenais ir panākt situāciju, lai iedzīvotāju ienākumi nav zemāki par valsts noteikto minimālā ienākuma līmeni, uzsver E.Kūla.

Katrā grupā ir problemātiski jautājumi, un par tiem ir dažādi viedokļi.

Atbalstīt, saglabājot motivāciju strādāt

Sociālā palīdzība ir pašvaldību autonomā funkcija. Pašreiz katrā no 119 pašvaldībām ir ļoti atšķirīgs sociālās palīdzības grozs. Piemēram, dzīvokļa pabalstu ir tiesīgas saņemt trūcīgas un maznodrošinātas personas. Trūcīgā statusa iegūšanas kritēriji valstī ir vienādi, taču maznodrošinātā statusam noteiktais ienākumu līmenis atšķiras gandrīz trīs reizes – no 128 eiro Daugavpils novadā līdz 360 eiro Salaspils novadā. Nosakot vienotu minimālā ienākuma līmeni ar likumu, valstij jārēķinās ar pašvaldību prasību pēc līdzfinansējuma.

Valsts no savas puses piešķir universālus sociālos pabalstus noteiktām iedzīvotāju grupām, piemēram, personām ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem u.c. Diskusijās ar ekspertiem tiek meklēti risinājumi, kā valsts atbalstu padarīt mērķētāku attiecībā uz tām iedzīvotāju grupām, kurām ir paaugstināti nabadzības riski, piemēram, viena vecāka un daudzbērnu ģimenēm.

E.Celmiņa norāda, ka nav bijušas diskusijas par nepieciešamību  atteikties no kāda no valsts sociālajiem pabalstiem, taču speciālisti vērtē šo pabalstu mērķi, izlietojuma efektivitāti un lietderību, lai, virzoties uz nabadzības mazināšanu, atbalsts tiktu novirzīts tiem, kuriem ir viszemākie ienākumi.

Analizējot sociālās drošības un sociālās palīdzības normatīvo regulējumu kopsakarā, tiek vērtēti arī riski, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku motivāciju strādāt un vispirms pašiem rūpēties par sevi un ģimeni. Ir svarīgi, lai cilvēkiem atmaksātos strādāt, un gadījumā, ja strādājošā ienākumi ir zemi no algota darba, tomēr tiktu saglabāta iespēja saņemt nepieciešamo palīdzību, tādējādi motivējot cilvēku turpināt būt nodarbinātam. Tāpēc vienlaikus tiek vērtēta atbalsta gradācija, lai saglabātu motivāciju strādāt, tātad vienlaikus runa ir par papildu atbalstu cilvēkiem, kas ir tikai relatīvi labākā situācijā.

Bezdarbnieka pabalsts ir maksājums, kas atkarīgs no konkrētā cilvēka sociālajām iemaksām un apdrošināšanas stāža. Savukārt minimālo vecuma pensiju nodrošina cilvēkiem, kuriem no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātā vecuma pensija ir zema. Minimālā vecuma pensija ir atkarīga no cilvēka kopējā apdrošināšanas stāža. Ja cilvēkam nav tiesību uz vecuma pensiju (nav pietiekams apdrošināšanas stāžs), tiek piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (64,03 eiro mēnesī).

Vērtējot iespēju palielināt minimālo pensiju līdz 139 eiro, daudzi eksperti saskata sociālo iemaksu nemaksāšanas risku, jo – kāda interese to darīt no mazas algas, ja kaut kad tiks nodrošināta valsts garantēta pensija minimālā ienākuma līmenī. Tas arī var veicināt ēnu ekonomiku.

LM speciālistes teic: daudzos jautājumos vēl ir jāmeklē kompromisi.

Paredzēts, ka grozījumiem likumā jāstājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Līdz tam vēl tiks veikti detalizēti aprēķini, kā arī gatavoti grozījumi citos normatīvajos aktos. Ar minimālā ienākuma līmeni saistīto visu sociālās palīdzības, valsts sociālo pabalstu un sociālās apdrošināšanas paketi paredzēts pilnveidot pakāpeniski līdz 2020.gadam.

Plānots, ka minimālā ienākuma līmeņa aprēķināšanu ik gadu veiks Centrālā statistikas pārvalde. Likumprojektā paredzēts, ka minimālā ienākuma līmeņa piemērošana atsevišķu sociālo tiesību īstenošanā būs noteikta nozaru speciālajos likumos, bet šī līmeņa aprēķināšanu un piemērošanu noteiks Ministru kabinets.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU