SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
27. jūlijā, 2015
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
1
8
1
8

Trūcīgā statuss un maznodrošinātā statuss (I)

LV portāla infografika

Ne tikai trūcīgām, bet arī maznodrošinātām personām ir paredzēta sociālā palīdzība un dažādu maksājumu atvieglojumi. Šī atbalsta „grozs” ir atšķirīgs. Trūcīgā statusa piešķiršanas kritēriji valstī ir vienādi, taču maznodrošinātā statusam ienākumu līmeni nosaka pašvaldība, un tas dažādās pašvaldībās atšķiras gandrīz trīs reizes.
īsumā
  • Ģimene (persona) ir trūcīga, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro.
  • Trūcīgā statusa piešķiršanai vairs netiek ņemts vērā naudas uzkrājums, ja tas ģimenei (personai) nepārsniedz 128,06 eiro.
  • Trūcīgajiem jāpiešķir GMI pabalsts un dzīvokļa pabalsts.
  • Izvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, pašvaldība ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus (veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, obligātajai izglītībai u.c.), ja ir apmierināts pamatots pašvaldības iedzīvotāju pieprasījums pēc GMI un dzīvokļa pabalsta. 

Trūcīgā statusu pašvaldība nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumiem Nr.299 par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu. Tajos paredzēts, ka ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro un ja izpildās vēl virkne citu nosacījumu (piemēram, attiecībā uz īpašumiem), kas tiek ņemti vērā, novērtējot materiālo situāciju.

Ar šajos noteikumos veiktajiem grozījumiem, kas stājās spēkā šā gada 15.maijā, paredzēts, ka trūcīgā statusa piešķiršanai vairs netiek ņemti vērā naudas uzkrājumi noteiktā apmērā - 128,06 eiro ģimenei (personai). Tas nozīmē, ka šāda summa netiek vērtēta ģimenei kopumā - neatkarīgi no tā, vai tajā ir divi vai vairāk cilvēku.

Labklājības ministrija (LM) noteikumu anotācijā paskaidrojusi: šāds naudas līdzekļu uzkrājums paredzēts, lai mājsaimniecībai būtu iespēja segt kādus neparedzētus izdevumus, piemēram, sadzīves tehnikas remontam/ nomaiņai, neparedzētiem veselības aprūpes izdevumiem, apģērba, apavu iegādei u.c. mājsaimniecības ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Tās ir lietas, kuras nav nepieciešams iegādāties katram mājsaimniecības loceklim, bet ir vai nu koplietošanas manta, vai izdevumi, kurus nesedz visiem mājsaimniecības locekļiem vienlaikus.

LM arī norāda: par naudas līdzekļu uzkrājumu uzskatāms personas naudas uzkrājums vai noguldījums kredītiestādes kontā un skaidrās naudas uzkrājumi. Šī norma paredzēta labticīgiem sociālās palīdzības saņēmējiem, kuri godprātīgi iztikas līdzekļu deklarācijā uzrādīs skaidrās naudas līdzekļu uzkrājuma apmēru. Tas nenozīmē, ka sociālajam dienestam jāveic kādas papildu darbības, lai pārliecinātos par skaidrās naudas līdzekļu uzkrājumiem klienta mājsaimniecībā, tai pašā laikā tas neatbrīvo sociālo dienestu no pienākuma vispusīgi izvērtēt klienta sociālo un materiālo situāciju. Ja pašvaldības sociālais dienests analizē klienta bankas konta izrakstu, tad katrā konkrētajā gadījumā nepieciešams izvērtēt, kuras no konta izrakstā norādītajām naudas summām uzskatāmas par ienākumiem un iekļaujamas iztikas līdzekļu deklarācijā un kuras par uzkrājumiem.

Citi nosacījumi trūcīgā statusa noteikšanai un attiecīgi palīdzības saņemšanai nav mainīti.

Tiesības uz pabalstiem

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.pantā noteiktajam pašvaldība no pamatbudžeta izmaksā vairākus sociālās palīdzības pabalstus.

  • Pabalsts garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai tiek aprēķināts un piešķirts par trūcīgām atzītām ģimenēm (personām) par periodu, uz kuru noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam. 

Trūcīgas ģimenes (personas) statusu nosaka uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem. 

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumos Nr.550 "Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību" noteiktajam GMI pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta vai pašvaldības noteikto GMI līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem, izmantojot šādu formulu: P = GMI x n – I, kur P – pabalsta summa; GMI – Ministru kabineta vai pašvaldības noteiktais garantētais minimālais ienākumu līmenis; n – ģimenes locekļu skaits; I – ģimenes (personas) vidējie mēneša ienākumi, kas novērtēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu.

"Pabalstu veidus, apmēru un nosacījumus to saņemšanai nosaka pašvaldība saistošajos noteikumos."

No 2013.gada 1.janvāra Ministru kabineta noteiktais GMI līmenis ir 49,80 eiro cilvēkam mēnesī. Pašvaldības dome saistošajos noteikumos var noteikt augstāku GMI līmeni dažādām iedzīvotāju grupām, īpaši visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām – bērniem, vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem. Piemēram, Rīgā ir trīs GMI līmeņi: darbspējīgām personām – 56,91 eiro mēnesī; nepilngadīgiem bērniem – 64,03 eiro mēnesī; vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam – 128,06 eiro mēnesī.

  • Dzīvokļa pabalstu pašvaldība piešķir par trūcīgām un/ vai maznodrošinātām atzītām ģimenēm (personām). Tā apmēru, izmaksas kārtību un kritērijus, saskaņā ar kuriem iedzīvotāji ir tiesīgi saņemt šo pabalstu, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos.

Neizvērtējot ienākumus, pašvaldība var piešķirt vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, ja persona nonākusi šādā situācijā iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ un nespēj nodrošināt savas un ģimenes locekļu pamatvajadzības.

Izvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, pašvaldība ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus (veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, obligātajai izglītībai u.c.), ja ir apmierināts pamatots pašvaldības iedzīvotāju pieprasījums pēc GMI un dzīvokļa pabalsta.

Pabalstu veidus, apmēru un nosacījumus to saņemšanai nosaka pašvaldība saistošajos noteikumos.

Lai ģimene uzlabotu savu sociālo situāciju un risinātu sociālās problēmas, ģimenei ir jābūt gatavai līdzdarboties savas situācijas uzlabošanā.

Valsts noteikti atvieglojumi

Vairākos likumos ir noteikts, uz kādiem atvieglojumiem ir tiesības trūcīgajiem iedzīvotājiem.

Likums "Par nekustamā īpašuma nodokli" paredz, ka pašvaldība piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu trūcīgām personām 90% apmērā.

Elektroenerģijas tirgus likumā ir noteikts atbalsts trūcīgajiem, tas ir, maksājot samazinātu cenu par pirmajām 100 kWh elektroenerģijas mēnesī.

Trūcīgas personas ir atbrīvotas no pacienta iemaksas.

Noteiktās situācijās bez maksas ir valsts nodrošināta juridiskā palīdzība. Par to lasiet LV portāla skaidrojumā "Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība – kam un kādos gadījumos tā pienākas".

Trūcīgo skaits samazinās

Pašvaldību sniegtā informācija par sociālo palīdzību un LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta aprēķini liecina, ka šogad jūnijā trūcīgas personas statuss bija spēkā 55 597 cilvēkiem, kas ir 2,81% no visiem iedzīvotājiem. Salīdzināšanai – pagājušā gada jūnijā trūcīgā statuss bija 69 933 iedzīvotājiem (3,5%). Tātad trūcīgā statusā šogad jūnijā bijuši par 14,3 tūkstošiem mazāk iedzīvotāju.

Tiesa – gada laikā sarucis arī iedzīvotāju skaits: pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn jūnijā Latvijā bija 1 996 500, šogad jūnijā – 1 979 400 iedzīvotāju, tātad jau atkal par 17,1 tūkstoti mazāk.

GMI pabalstos šogad jūnijā izmaksāti 625 tūkstoši eiro (tos saņēmuši 17 tūkstoši cilvēku), kas ir piektā daļa no visiem sociālajai palīdzībai izlietotajiem līdzekļiem. Arī GMI pabalsta saņēmēju skaits ir ievērojami mazāks nekā pērn un arī šogad tas ar katru mēnesi ir samazinājies. Šo pabalstu jūnijā saņēma nepilns procents iedzīvotāju.

Vairāk līdzekļu tiek izlietots dzīvokļa pabalstiem, jūnijā – 1,3 miljoni eiro, un tos saņēmuši 22 tūkstoši personu.

Būtiski trūcīgo personu skaits ir samazinājies lielākajā pašvaldībā. Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice informē, ka 2015.gada jūnijā (trūcīgo personu skaits 9608) salīdzinājumā ar 2015.gada maiju (trūcīgo personu skaits 10 249) trūcīgo personu skaits samazinājies par 6%, savukārt, salīdzinot 2015.gada pirmos sešus mēnešus (trūcīgo personu skaits 13 788) ar 2014.gada pirmajiem sešiem mēnešiem (trūcīgo personu skaits 17 391), trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 21%.

2014.gada jūnijā garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalstu saņēma 7834 rīdzinieki, bet 2015.gada jūnijā - 5664. Dzīvokļa pabalstu 2014.gada jūnijā saņēma 14 569 rīdzinieki, bet 2015.gada jūnijā pabalstu izmaksāja 9753 rīdziniekiem.

Liepājas sociālā dienesta informācija liecina, ka no šā gada sākuma trūcīgas personas/ ģimenes statuss vismaz uz vienu dienu ir bijis noteikts 1789 personām, kas ir par 108  personām mazāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā.

Turpmāk vēl.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU