SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
PAZIŅOJUMS

Brexit norises gaitai un ar to saistītajām izmaiņām tiesību aktos seko jaunajā LV portāla satura sadaļā "Brexit": skaidrojumi; valsts iestāžu informācija; e-konsultācijas! Atvērt

TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
28. maijā, 2015
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: E-vide
1
25
1
25

Sīkpaka no ārzemēm – kad aprēķina PVN un muitu?

Ja sūtījums nāk no valstīm ārpus ES, par paciņām būs jāmaksā nodokļi, jo muitas kontrolei tiek pakļauti visi pasta sūtījumi – gan vēstules, gan sīkpakas, gan pakas. Nekomerciāliem sūtījumiem nodokli nepiemēro, ja tie ir lētāki par 45 EUR.

LV portāla infografika

Pasūtot preces internetā vai saņemot tās kā dāvanu, jāatceras, ka ir atšķirība, no kurienes paciņa tiek atsūtīta. Ja tā ir Eiropas Savienība, tad nekas papildus nav jāpiemaksā, bet, ja tā ir trešā valsts, tad būs jāmaksā PVN vai ievedmuita, kuru aprēķina no preces cenas.
īsumā

Kad jāmaksā muita?

  • Ja sūtījums nepārsniedz 22 EUR – nekas nav jāmaksā.
  • Ja pārsniedz 22 eiro – jāmaksā PVN.
  • Ja pārsniedz 150 eiro – jāmaksā ievedmuita un PVN.
  • Nekomerciāliem sūtījumiem nodokli nepiemēro, ja tie ir lētāki par 45 EUR.

Ik dienas Valsts ieņēmuma dienesta Muitas pārvaldē nonāk ap 4000 sīkpaku, kas sūtītas no Ķīnas, ASV, Krievijas un citām valstīm. Iepirkšanās internetā kļūst arvien populārākā, savukārt cenas, ko piedāvā dažādi Āzijas un Amerikas interneta veikali, maciņam ir ļoti draudzīgas. Tomēr jāatceras: ja sūtījums nāk no valstīm ārpus ES, par paciņām būs jāmaksā nodokļi, jo muitas kontrolei tiek pakļauti visi pasta sūtījumi – gan vēstules, gan sīkpakas, gan pakas.

No kuras summas rēķina PVN un nodokli?

Muitas aprēķinu veic atkarībā no tā, vai sīkpaka ir pirkums vai ne. Ja sūtījums ir pirkums, piemēram, iegādāts Ķīnas interneta veikalā, tad uz to atteicas šāds nodokļu piemērojums:

  • ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedz 22 eiro, sūtījums atbrīvojams gan no ievedmuitas nodokļa, gan no pievienotās vērtības nodokļa (PVN);
  • ja sūtījumā esošo preču vērtība pārsniedz 22 eiro, bet nepārsniedz 150 eiro, sūtījums atbrīvojams no ievedmuitas nodokļa, bet par to jāmaksā PVN no pilnas sūtījuma vērtības (nevis tikai no summas virs 22 eiro);
  • ja sūtījumā esošo preču vērtība pārsniedz 150 eiro, nodokļu atbrīvojumi nepienākas un par preču laišanu brīvā apgrozībā ir jāmaksā gan ievedmuitas nodoklis, kura likmi nosaka atbilstoši preces tarifa klasifikācijai, gan PVN.

Minētie nodokļu atbrīvojumi attiecas uz visām sūtījumā esošajām precēm, izņemot tabaku un tabakas izstrādājumus, alkohola izstrādājumus, smaržas un tualetes ūdeņus.

Savukārt sūtījumu, ko privātpersona no valsts, kas nav ES dalībvalsts, sūta citai privātpersonai ES valstī, atbrīvo no ievedmuitas nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro, ar nosacījumu, ka minētais sūtījums nav komerciāls. Par nekomerciālu sūtījumu uzskata tādu, kas nav regulārs, kurā ir preces tikai saņēmēja vai ģimenes personīgai lietošanai, un nekas neliecina par komerciāliem nodomiem un nosūtītājs saņēmējam to sūtījis bez maksas. Ja sūtījums sastāv no divām vai vairāk precēm, kuru kopējā vērtība pārsniedz 45 eiro, tad atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem piemēro vienai vai vairākām precēm, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, jo atsevišķas preces vērtība nav dalāma.

Nosakot to, vai nelielas vērtības sūtījumam ir piemērojams atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa un PVN, vērā ņem tikai paša sūtījuma vērtību, kas norādīta sūtījuma pavaddokumentos (rēķinā, pasta pavadzīmē vai citos dokumentos), bet neskaita klāt, piemēram, izmaksas par izsūtīšanu.

Piemēram, ja preces vērtība ir 20 eiro, bet par izsūtīšanu (shipping) samaksāts 10 eiro, muitu rēķinās no cenas, kas norādīta pavadzīmē, līdz ar to PVN nebūs jāmaksā.

Jāatgādina, ka PVN atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumam ir 21%. Savukārt, ja sūtījums pārsniedz 150 eiro, tad ievedmuitas nodokļa piemērošanu regulē Eiropas Savienības normatīvie akti, un tarifa likme ir atkarīga no konkrētās preces klasifikācijas jeb preces koda, kas noteikts saskaņā ar ES Kombinēto nomenklatūru. Dažādās Eiropas valstīs ievedmuitas nodokļa tarifa likmes var būt izteiktas:

  • procentos no preces muitas vērtības;
  • naudas vienībās no preces daudzuma (svara u.c. mērvienībām);
  • kombinējot abus iepriekš minētos rādītājus.  

Tomēr, kā skaidro VID, vispopulārākā ir tieši procentuālā ievedmuitas nodokļa tarifa likme. To veido sūtījumā esošās preces faktiskās darījuma vērtības un pasta piegādes izdevumu (transportēšana, apdrošināšana, pakošana u.tml.) kopsumma.

PVN tādā gadījumā tiek aprēķināts no sūtījumā esošo preču muitas vērtības un aprēķinātā ievedmuitas nodokļa kopsummas.

Pat ja sūtītājs slēpj, muita var noskaidrot patieso vērtību

Nereti interneta veikali slēpj preču īsteno vērtību, norāda to mazāku vai arī pavadzīmē noformē pirkumu kā dāvanu. Tomēr tas nenozīmē, ka muitā nevar uzzināt preces īsto vērtību.

VID skaidro: ja, veicot muitas kontroli, muitas amatpersonām rodas aizdomas, ka uzrādītā preces muitas vērtība ir samazināta, preces saņēmējam pieprasa informāciju par tās pirkšanas apstākļiem. Ja pēc saņemtās informācijas muitas amatpersonai joprojām ir šaubas par faktisko preču muitas vērtību un nevar tikt piemērota darījuma vērtības metode, muitas amatpersona preču vērtību novērtē pēc šādām metodēm:

  • vienādu preču darījuma vērtības metode;
  • līdzīgu preču darījuma vērtības metode;
  • vienas vienības vērtības metode;
  • izskaitļotās vērtības metode;
  • īpašo gadījumu novērtēšanas metode.

Visplašāk praksē tiek piemērota darījuma vērtības metode. To izmanto apmēram 99% gadījumu – atrodot šīs preces patieso cenu interneta veikalā.

Ja prece pasūtīta no Ķīnas, bet sūtījums nāk no Lietuvas

Gadās situācijas, kad, neraugoties uz to, ka pirkums izdarīts trešo valstu interneta veikalā, sūtījumā norādīts, ka tas izsūtīts no ES valsts. Vai tādā gadījumā arī jāmaksā muita? Jā. VID skaidro, ka atbilstoši Eiropas Komisijas Padomes Regulai Nr.2913/92 par Kopienu Muitas kodeksa izveidi: ja trešo valstu preces tiek pārvietotas no vienas Kopienas muitas teritorijas punkta uz otru pa pastu (ieskaitot pakas), nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienestam ir pienākums piestiprināt vai likt piestiprināt iepakojumam un pavaddokumentiem etiķeti, kas attēlota minētās Regulas 42.pielikumā.

Tādējādi, saņemot sūtījumu no Eiropas Savienības dalībvalsts, muitas iestādē tiek izvērtēta uz sūtījuma sīkpakas sniegtā informācija un gadījumos, ja uz tās  ir marķējums, kas atbilst  Regulas Nr.2454/93 42.pielikuma prasībām un uz kura norādīta informācija, ka sūtījumā esošās preces neatbilst nosacījumiem, sīkpaku pakļauj muitai.

Ja prece nonāk "Latvijas Pastā"

Ir divi veidi, kā var saņemt preces no interneta veikala, un atbilstoši tam arī mainās iespējas veikt muitas formalitātes – preci var saņemt VAS "Latvijas Pasts" filiālē vai preci var piegādāt kurjers.

Kad sūtījums nonāk "Latvijas Pastā", tad tas tiek nodots muitai, kas arī lemj par nodokļa apmēru vai par preču aizturēšanu. Pēc apskates muitā pakas ar pavadzīmi nodot atpakaļ "Latvijas Pastam", kas savukārt pavadzīmi nogādā saņēmējam ar aicinājumu vai nu ierasties pēc sūtījuma pasta nodaļā, vai doties uz muitu, lai veiktu nodokļu aprēķinu.

Nodokli, kas aprēķināts muitā, saņēmējs var apmaksāt bankā, internetbankā, pasta nodaļā vai muitā. Ja apmaksa tiek veikta internetbankā, dodoties saņemt sūtījumu uz pasta nodaļu, jāņem līdzi divos eksemplāros izdrukāts maksājuma uzdevums, kur maksājuma uzdevuma pamatojumā/maksājuma mērķī ir norādīts muitas pavadzīmes numurs, datums, pasta sūtījuma saņēmējs un sūtījuma numurs.

Attiecībā uz "Latvijas Pasta" pārraudzībā esošajiem pasta sūtījumiem sūtījuma saņēmējs var iesniegt muitai informāciju par sūtījumu elektroniski, nosūtot to uz e-pastu. Apstrādājot šo informāciju, muitas amatpersona sagatavo "Muitojamo starptautiskā pasta sūtījuma pavadzīmi", kurā tiek norādīti maksājamie nodokļi, un nosūta minēto dokumentu elektroniski uz saņēmēja e-pastu, pēc kā sūtījuma saņēmējs var veikt nodokļu nomaksu ar internetbankas starpniecību, pasta nodaļā vai portālā www.latvija.lv.

Apmaksājot nodokli pastā, atbilstoši pasta tarifu cenrādim vēl papildus jāsamaksā par pakalpojuma veikšanu.

Ja preci piegādā kurjers

Kurjerpastu starptautisko pasta sūtījumu piegādi Latvijā nodrošina vairāki ekspress piegādes un loģistikas uzņēmumi: SIA "TNT Latvia", SIA "DHL Latvia", SIA "EKL/LS" ("UPS" pilnvarotais pārstāvis Latvijā), "FedEx Express" ("Federal Express Corporation" filiāle Latvijā) u.c.

Pirmais variants – saņēmējs pats var vērsties muitā, izmantojot mutvārdu vai rakstveida deklarēšanu, noformēt muitas formalitātes. Muitas kontroles punkts atrodas Lidostas teritorijā (Rīga, Ziemeļu 16), netālu no "Latvijas Pasta" centrālās ēkas.

Ja precēm, kuras deklarē mutiski, tiek aprēķināti muitas maksājumi, tad muitas amatpersona izsniedz kvīti par normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā mutiski deklarētām precēm, bet maksājumus preces saņēmējs veic bankā. Muitas amatpersonas muitas kontroles punktos, kuros ir kredītiestādes, maksājumus skaidrā naudā pieņem tikai gadījumos, ja maksājumi par ievestajām precēm jāveic ārpus kredītiestādes darba laika.

Otrais variants – saņēmējs var pilnvarot kurjerpastu šo formalitāšu veikšanai. Gadījumā ja preču saņēmējs pilnvaros pārstāvi formalitāšu veikšanai, tad šīm personām savstarpēji jāvienojas par nepieciešamajiem dokumentiem (pases kopija, pilnvarojums u.c.) preču muitošanai. VID informē: saņemot sūtījumu ar kurjerpasta starpniecību, iespējams pilnvarot kurjerpasta kompāniju nokārtot muitas formalitātes saņēmēja vietā. Ja sūtījuma saņēmējs ir pilnvarojis kurjerpastu nokārtot muitas formalitātes, tad nodokļus var nomaksāt, nebraucot uz muitu, un atkarībā no līguma nosacījumiem prece tiek piegādāta sūtījuma saņēmējam. Jāatceras, ka kurjerpasts to var piegādāt  tikai pēc muitas formalitāšu nokārtošanas, t.sk. muitas maksājumu samaksas.

Tomēr jāņem vērā: līguma nosacījumus un cenas starp sūtījuma saņēmēju un kurjerpastu muita nekādā mērā neregulē. Jārēķinās, ka, piekrītot šādam kurjerpasta pakalpojumam, tas var prasīt pat summu diapazonā no 20 līdz 30 eiro, lai veiktu atmuitošanu. Līdz ar to neapskaužamā situācijā nonāk tie, kas, piemēram, nedzīvo Rīgā. Arī pasūtot preci internetā, ne vienmēr ir zināms, vai to vedīs kurjers vai sūtīs pa pastu, tāpēc būtu vēlams to noskaidrot, uzrakstot komersantam.

Kādas preces drīkst pasūtīt?

VID skaidro, ka tāda speciāla saraksta, kurā būtu norādītas preces, kuras nedrīkst pasūtīt, nav. Ir atsevišķas preces, uz kuru ievešanu ir attiecināmi ierobežojumi un aizliegumi – to ievešanai nepieciešams saņemt speciālu atļauju vai licenci, un, ja visi nosacījumi tiek izpildīti, preču saņemšana tiek atļauta. Vairāk par precēm, ko drīkst sūtīt pa pastu, izklāstīts LV portāla skaidrojumā "Ko drīkst un ko nedrīkst sūtīt pa pastu?".

Ir gadījumi, kad preces novirza pārbaudei Pārtikas veterinārajā dienestā. PVD Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde skaidro, ka pārtikas sūtījumus pārbauda tikai tad, ja paka ir smagāka par 1 kilogramu.

VID arī atgādina, ka, iepērkoties dažādos interneta veikalos, pastāv risks nopirkt pazīstamu zīmolu pakaļdarinājumus, pašam to neapzinoties. Tas galvenokārt attiecas uz mobilajiem tālruņiem un to aksesuāriem, rokassomiņām, apģērbiem, dažādām elektroprecēm, medikamentiem. Viltotas preces var atpazīt pēc lētās cenas un zemās kvalitātes, turklāt dažos gadījumos šādi pirkumi var apdraudēt patērētāju veselību un drošību.

Šādas preces muitas kontrolē aiztur, un paraugus nodod ekspertīzes veikšanai zīmolu īpašnieku pārstāvjiem vai oriģinālo preču ražotājiem. Ja preces izrādās viltotas, tās tiek konfiscētas un iznīcinātas par zīmolu īpašnieku līdzekļiem. Par šādu preču deklarēšanu  fiziskās personas var tikt administratīvi sodītas ar naudas sodu no 70 līdz 350 eiro, savukārt juridiskās personas – no 700 līdz 7100 eiro.

Lai sūtījumos identificētu preces, kuru pārvietošana ir aizliegta vai ierobežota, kā arī lai identificētu sūtījumus, kuru pavaddokumentos nosūtītāji uzrāda neatbilstošu (samazinātu) preču vērtību, VID izmanto muitas rīcībā esošos tehniskos līdzekļus, piesaistot pārbaudēs kinologus ar dienesta suņiem, balstoties uz noteiktiem riska indikatoriem (nosūtīšanas valsts, preču veids, nosūtītājs, saņēmējs, iepriekšējo pārbaužu rezultāti u.c.). Salīdzinājumam – no dienā kontrolējamajiem vidēji 4000 sūtījumiem padziļinātai muitas kontrolei tiek novirzīti 250 sūtījumi, no kuriem atvērti tiek aptuveni 50 sūtījumi.

Labs saturs
25
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU