Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likuma grozījumi noteiks tiesības saņemt noteiktajam aprūpes līmenim atbilstošu pakalpojumu, neatkarīgi no tā, vai cilvēks saņem aprūpi institūcijā vai alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu.
FOTO: SXC
Likuma grozījumi paredz pilnveidot sociālos pakalpojumus:
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka sociālā darba, karitatīvā sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas un saņemšanas principus, cilvēku loku, kuriem ir tiesības saņemt šos pakalpojumus un palīdzību, kā arī sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas un finansēšanas principus.
Grozījumi likumā (pirmajā lasījumā pieņemti šī gada19.februārī) paredzēti, lai aktualizētu tā regulējumu saistībā ar Sociālo pakalpojumu pamatnostādnēm, norāda Labklājības ministrija. Šīs pamatnostādnes paredz sociālās aprūpes pakāpenisku deinstitucionalizāciju un sabiedrībā balstītu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu plašāku attīstību, pilnveidojot jau esošos (aprūpe mājās, grupu mājas, dienas aprūpes centri) un veidojot jaunas aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu formas.
Tātad tiks veicināta gan personu ar vieglākas pakāpes funkcionālajiem traucējumiem pāreja no aprūpes institūcijām uz patstāvīgu dzīvi, saņemot nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu pašvaldībā, gan pasākumi nepieciešamo pakalpojumu kompleksa izveidei pašvaldībās.
Par galvenajiem soļiem ceļā uz to LV portāls jau rakstīja publikācijā "Sabiedrībai jāgatavojas savā vidē uzņemt cilvēkus no sociālās aprūpes institūcijām".
Grozījumu projekts paredz normas, lai noteiktu, ka no 2016.gada 1. janvāra valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus piešķir tikai personām ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem.
Ar grozījumiem paredzēts gan precizēt, gan paplašināt virkni terminu, kā arī ieviest jaunas aprūpi nosakošas normas. Piemēram, pašreiz likums definē: grupu māja (dzīvoklis) ir atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā. Ar grozījumiem paredzēts šo normu izteikt šādā redakcijā: grupu māja (dzīvoklis) ir māja vai atsevišķs dzīvoklis, kurā personai ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina mājokli, individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā un, ja nepieciešams, aprūpi.
Likumā paredzēts iekļaut un paskaidrot vairākus jaunus jēdzienus saistībā ar sociālajiem pakalpojumiem: psihosociālā rehabilitācija, profesionālās piemērotības noteikšana, sociālā rehabilitācija. Definēs arī, kas šajā likumā ir apgādnieks. Jo likums nosaka apgādnieka pienākumu samaksāt par klienta saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Pirmā lasījuma redakcija paredz, ka apgādnieks ir persona, kurai saskaņā ar Civillikumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem vai vecākiem. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums otrajam lasījumam ir noteikt, ka apgādnieks ir persona, kurai saskaņā ar likumu vai ar tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem vai vecākiem.
"Cilvēkiem ar vieglākas pakāpes funkcionālajiem traucējumiem pavērsies iespējas no aprūpes institūcijām pāriet uz patstāvīgu dzīvi."
Likumā noteiks, kas ir klienta aprūpes līmenis (personas pašaprūpes spēju iztrūkuma pakāpi raksturojoša, skaitliski izteikta vērtība, kuru nosaka multidisciplināra speciālistu komanda, pamatojoties uz personas funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes, vajadzību, kā arī sociālās aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai veicamo darbību un piesaistāmo resursu apjoma novērtējumu). Līdz ar to jāprecizē vairākas citas normas, lai klientam būtu tiesības saņemt noteiktajam aprūpes līmenim atbilstošu pakalpojumu, neatkarīgi no tā, vai viņš saņem aprūpi institūcijā vai institūcijai alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu. Kā saprotams, arī šis regulējums ir vērsts deinstitucionalizācijas virzienā, respektīvi, lai šiem cilvēkiem attīstītu sabiedrībā balstītus pakalpojumus.
Var atzīt, ka ļoti daudzi formulējumi likumprojektā ir smagnēji un grūti izprotami, taču tie ir svarīgi cilvēkiem, kurus piemeklējusi situācija, kad ģimenē ir cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem vai arī citu iemeslu dēļ nepieciešami sociālās aprūpes pakalpojumi.
Saeimas komisijā par katru no iesniegtajiem jaunajiem priekšlikumiem raisījās diskusijas. Piemēram, komisijā strādājošie deputāti ārsti ieteica svītrot no jaunā regulējuma projekta formulējumus, kas attiecas uz ārstniecību, un medicīnas terminus. Piemēram, depresijas, psihofizioloģiskās īpašības u.c., jo tas sarežģītu darbu ne tikai sociālā darba speciālistiem, kuri ir šī likuma galvenie piemērotāji, bet vispār apgrūtinātu likuma izpratni. Cilvēki, kas nav mediķi, saprotamā kārtā nezina, ko šādi formulējumi nozīmē.
No likumprojekta 2.lasījumam iesniegtajiem 140 priekšlikumiem Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 21.aprīļa sēdē, izskatīja 25 priekšlikumus. Par lielāko daļu no tiem Labklājības ministrijai kopā ar priekšlikumu iniciatoriem ir jāsagatavo precizēti piedāvāto normu formulējumi, ko izskatīs 12.maija komisijas sēdē, turpinot darbu pie pārējiem daudzajiem priekšlikumiem.
Uz jautājumu, kāpēc likumprojektā ir tik daudz priekšlikumu, turklāt no sākumā izskatītajiem vairums tālāk bez korekcijām tā arī netika, komisijas priekšsēdētāja Aija Barča skaidro:
"Sociālo un darba lietu komisija sadarbojas ar sadarbības partneriem. Šajā gadījumā tā ir Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, tās ir arī nevalsts organizācijas, mūsu sadarbības partneris ir arī tiesībsargs un citi.
Sociālā joma nav vienkārša. Būtu neloģiski izskatīt šādus likumprojektus bez sadarbības partneriem. Jo mums ir nevalsts organizācijas, kas šo praktisko darbu dara šodien, ir organizācijas, kuras ir gatavas strādāt, uzņemties atbildību par cilvēkiem un jau no 2016., 2017., 2018.gada uzsākt šo cilvēku rehabilitāciju. Tātad ir jāuzklausa visi. Es domāju, ka citādi nevar, jo ātri pieņemt likumu, kura normas pēc tam nestrādās un nebūs precīzas, neieklausoties cilvēkos, kuri to dara ikdienā, nav pareizi."
A.Barča jau komisijas sēdē pauda bažas, ka uz otro lasījumu tik daudzus – 16 priekšlikumus - ir iesniegusi likumprojekta izstrādātāja Labklājības ministrija. Komisijas vadītāja vērtē, ka šie priekšlikumi jau ir kā nākošais likumprojekts. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir nepieciešami arī saistībā ar Eiropas finansējumu, kas paredzēts darbinieku apmācībai, infrastruktūras izveidei, taču uz to pretendēt varēs tikai tad, ja līdz 1.jūlijam ir skaidri pamata spēles noteikumi, sakārtoti atbilstošie normatīvie akti. Ar Labklājības ministriju tas jau ir pārrunāts, un jau šonedēļ ministrijas speciālistiem pašreizējais likumprojekts ir jāizanalizē un jāpasaka, kuras normas, viņuprāt, aizkavē Eiropas finansējuma saņemšanu. Un ja tā ir, tādā gadījumā no likumprojekta ir jāņem šīs normas ārā, komisijas vārdā jāuzraksta īss, skaidrs likumprojekts, lai, ja nepieciešams, nosakot steidzamību, Saeimā to varētu pieņemt līdz 1.jūlijam.
