SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
23. februārī, 2015
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
2
2

Pašvaldību sociālo pabalstu piešķiršanas kļūdas un labā pieredze Valsts kontroles skatījumā (II)

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika

Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojums par sociālo dienestu pabalstu piešķiršanas kārtību pēc publikācijām medijos radījis plašu rezonansi. Revīzijā pārbaude veikta 10 pašvaldībās, taču ir analizēti visu 119 pašvaldību saistošie noteikumi, jo tajos ir noteikta pabalstu piešķiršanas kārtība, kritēriji ienākumu vērtēšanā, pabalstu veidi. VK atzinums norāda ne vien uz pārkāpumiem, bet arī uz atšķirīgu pieeju dažādu pabalstu piešķiršanā. Tāpat atšķirīga ir pašvaldību prakse sociālās palīdzības organizēšanai, izmantojot Sociālās palīdzības administrēšanas lietojumprogrammu un pieprasot datus no valsts institūcijām, kas patiesībā dienestam SOPA programmā ir pieejami.
īsumā

Sociālās palīdzības administrēšanas programma (SOPA) paredzēta:

  • Sociālā dienesta klientu uzskaitei,

  • Klientu materiālās situācijas izvērtēšanai nepieciešamo datu uzskaitei,

  • Klientu iztikas līdzekļu deklarāciju veidošanai un uzskaitei,

  • Pašvaldības pabalstu aprēķinam,

  • Izsniegto/atteikto pabalstu uzskaitei,

  • Pārskatu veidošanai, t.sk., Labklājības ministrijai -valsts statistikas pārskatu sagatavošanai.

Revīzijā 10 pašvaldībās veiktas pārbaudes par trūcīgas un/vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa un piešķirto pabalstu tiesiskumu. Revīzijā atklāts: lai gan pašvaldības var iegūt informāciju par ģimeņu materiālo stāvokli, tā netiek pilnībā izmantota vai arī netiek ņemta vērā, piešķirot sociālo palīdzību.

Informācijas avoti

Tikšanās laikā Valsts kontroles vecākā valsts revidente Aiga Villa, kura vadīja šo revīziju, sociālajiem  dienestiem skaidroja, kur ir pieejama informācija par iedzīvotāju ienākumiem un īpašumiem, kas nepieciešama, lai novērtētu klienta materiālos resursus un lemjot par sociālās palīdzības piešķiršanu.

Sociālās palīdzības organizēšanai pašvaldības izmanto Sociālās palīdzības administrēšanas lietojumprogrammu (SOPA). Visiem ir zināmas tās galvenās funkcijas, tātad – kam tā domāta:

  • sociālā dienesta klientu uzskaitei;
  • klientu materiālās situācijas izvērtēšanai nepieciešamo datu uzskaitei;
  • klientu iztikas līdzekļu deklarāciju veidošanai un uzskaitei;
  • pašvaldības pabalstu aprēķinam;
  • izsniegto/atteikto pabalstu uzskaitei;
  • arī pārskatu veidošanai, tajā skaitā Labklājības ministrijai iesniedzamo valsts statistikas pārskatu sagatavošanai.

SOPA nodrošina datu saņemšanu no dažādām valsts informācijas sistēmām un reģistriem. Automātiski tiek nodrošināta datu saņemšana no Uzturlīdzekļu garantiju fonda  iesniedzēju un parādnieku reģistra un no nekustamo īpašumu kadastra  informācijas sistēmas par pašvaldības teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Tātad pašvaldībām patlaban ir pieejama tikai tā informācija, kas tiek izmantota nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai, taču tas neliedz pašvaldībām rast risinājumus, lai iegūtu kadastra informāciju par visas Latvijas teritorijā esošajiem īpašumiem, norāda A.Villa.

SOPA, noslēdzot līgumus ar pašvaldībām, ir pieejama arī cita informācija:

  • no vienotās datorizētās zemesgrāmatas,
  • Iedzīvotāju reģistra,
  • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informācijas sistēmas,
  • CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra,
  • Nodarbinātības valsts aģentūras Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas,
  • Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas,
  • kopš 2014.gada jūlija – arī informācija no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).

A.Villa norāda: ar reģistra turētājiem ir jāslēdz līgums par informācijas izmantošanu. Un diez vai būs iespējams nodrošināt pilnīgi visu iespējamo valsts reģistru informācijas automātisku iegūšanu, kā to šobrīd vēlas Latvijas Pašvaldību savienība. Diemžēl, visticamāk, līguma slēgšana ar katru no reģistra turētājiem būs priekšnosacījums šo datu izmantošanai.

SOPA Rīgai pašreiz nodrošina arī valsts izglītības informācijas sistēmas informācijas iegūšanu un informāciju no invaliditātes informatīvās sistēmas.

A.Villa informēja, ka minēto sistēmu turētāji vēlas izstrādāt vienotus standartlīgumus, lai arī citām pašvaldībām nodrošinātu šo datu nodošanu.

"Ja normatīvais akts uzliek pienākumu pārbaudīt personas sniegto informāciju, tā nav tikai personas, bet arī sociālā dienesta atbildība."

Saskaņā ar SIA "ZZ Dats", kas ir SOPA izstrādātājs, informāciju, SOPA nodrošina arī regulāru datu kontroli, kas paziņojuma veidā informē lietotāju par izmaiņām klientu datos, piemēram, par deklarētās dzīvesvietas maiņu. Šādu datu kontroli revīzijā ir ieviesušas četras pašvaldības: Rīga, Ventspils, Liepāja un Salaspils novada pašvaldība.

Par iespējām noteikt šādas kontroles, arī katrai pašvaldībai specifiskas kontroles, kas ir nepieciešamas atbilstoši to saistošo noteikumu regulējumam, jāinteresējas pie sistēmas izstrādātājiem.

"Saprotam, ka dažādi uzlabojumi sistēmā, tāpat arī kontroļu definēšana, visticamāk, ir maksas pakalpojumi. Tomēr mēs aicinām visas pašvaldības izvērtēt iespējamos ieguvumus, kas būs no sistēmas uzlabojuma, teiksim, darbinieka laika ekonomija pārbaužu veikšanai. Automātiskas kontroles nosakot, tiks samazināts kļūdu rašanās risks un administratīvie izdevumi, piemēram, vēstuļu sūtīšanai," piebilst A.Villa.

Kā rodas kļūdas

Sektora vadītāja Ieva Pīpiķe min dažādus iemeslus, kāpēc ir radušās kļūdas. Ne visas pārbaudītās pašvaldības bija noslēgušas līgumu ar Zemesgrāmatu un Uzņēmumu reģistru. Taču tas ir priekšnosacījums reģistra izmantošanai. Tāpēc pašvaldībām ir jāseko līdzi, ar kādām informācijas sistēmām SOPA var apmainīties, un jāparūpējas, lai šo informāciju iegūtu, tā ievērojami atslogojot arī savu darbinieku darbu klientu ienākumu izvērtēšanā.

Valsts pārvaldes darba organizatoriskie pamatprincipi ir saistoši arī pašvaldībām.  Valsts un pašvaldības iestādēm nav tiesību no personām pieprasīt to informāciju, ko iestādes var iegūt pašas. Sociālie darbinieki ne vienmēr bija izmantojuši informāciju no visiem SOPA pieejamajiem reģistriem. Piemēram, Zemesgrāmatas, CSDD vai VSAA.

Pārbaudē arī novērots, ka daudzos gadījumos šī informācija bija iegūta, bet nebija ņemta vērā. "Iespējams, neizprotot arī, ko ar to darīt, piemēram, par personām piederošām kapitāldaļām," piebilst I.Pīpiķe. Informāciju par kapitāldaļām neiegūst lielākā daļa no pašvaldībām, kaut gan MK noteikumi Nr.299 aizliedz piešķirt trūcīgas ģimenes (personas)  statusu personām, kurām pieder kapitāldaļas aktīvos uzņēmumos.

I.Pīpiķe arī uzsver, ka neiztur kritiku medijos dzirdētā taisnošanās, ka Valsts kontroles sociālajiem dienestiem norādītie reģistri, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta datubāze, nemaz nav pieejami, tāpēc informāciju nebija iespējams pārbaudīt. Ja normatīvais akts uzliek pienākumu pārbaudīt personas sniegto informāciju, tā nav tikai personas, bet arī sociālā dienesta atbildība. Turklāt klientu lietās pievienotas dažādas izziņas, kas klientam ir pieprasītas, klientam tās bija jāiesniedz, bet nereti sociālais darbinieks nemaz nebija sapratis, ko ar šo informāciju darīt un uz kuru institūciju klientu labāk sūtīt. Uzskatāms piemērs: bieži vien klientu lietās ir izziņas no VSAA, lai gan šī informācija ir pieejama sociālajam dienestam to izmantotajās sistēmās.

Šajā gadījumā, ja bija nepieciešama papildu informācija, klients bija jāsūta nevis uz VSAA, bet uz VID, kur ir pieejama daudz plašāka informācija par klienta ienākumiem, kuru pārbaudīja arī Valsts kontrole. Piemēram, ienākumi no darba algas, valsts sociālās apdrošināšanas pensijas un pabalsti, ienākumi no uzņēmuma līgumiem, saimnieciskās darbības, Lauku atbalsta dienesta saņemtie maksājumi, ienākumi no metāllūžņu pārdošanas, kā arī sākumdeklarēšanas deklarācijā norādītie uzkrājumi un īpašumi.

No sociālajiem dienestiem pieejamās informācijas, to izprotot, bija iespējams iegūt informāciju par dažādiem materiālā stāvokļa kritērijiem, vērtē I.Pīpiķe. Piemēram, ja klients kā uzņēmuma vadītājs ir parakstījis izziņu par savu darba algu, šajā gadījumā uzreiz vajadzēja pārbaudīt, vai klients nav arī šī uzņēmuma īpašnieks, tā gūstot informāciju, vai viņam nepieder kapitāldaļas šajā uzņēmumā. Un attiecīgi pārbaudot, vai uzņēmums ir aktīvs.

Dažos gadījumos revidenti konstatēja, ka VID bija reģistrēta pavisam cita darba alga klientam, salīdzot ar to, kādu viņš norādījis iztikas līdzekļu deklarācijā. Sociālajam dienestam vispār nebija radušās šaubas, vai klients nav norādījis mazākus ienākumus.

Informāciju par to, vai klients reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, var pārbaudīt VID mājaslapā. Tā ir publiski pieejama. Un šajā gadījumā var uzreiz lūgt klientu iesniegt saimnieciskās darbības žurnālu vai pieprasīt izziņu no VID.

Klientu lietās bijuši dažāda veida gada pārskati, tātad tie tika izmantoti, mēģinot rast informāciju par klienta ienākumiem, taču neiedomājoties par to, vai nav nepieciešams pārbaudīt, vai klients nav kapitāldaļu turētājs.

Novērots arī, ka sociālajiem darbiniekiem ir dažāda pieeja saņemtās informācijas izmantošanā. Piemēram, vienā sociālajā dienestā visās klientu lietās bija klienta bankas kontu izdrukas. Viens sociālais  darbinieks tās ir rūpīgi izanalizējis, apskatījis visus ieskaitījumos kontā, lai aprēķinātu ienākumus. Bet cits šīs izdrukas ir tikai ievietojis lietā un vispār nav pievērsis uzmanību, ka tajās parādās regulāri ieskaitījumi kontā. Kaut vai mēģinot noskaidrot, kas tie par ienākumiem, pieprasot paskaidrojumus par to regularitāti un izcelsmi.

VK saskata, ka viens no kļūdu iemesliem ir tas, ka dažos gadījumos nevis klients ir sagatavojis deklarāciju, bet sociālais darbinieks ir izdrukājis deklarāciju no SOPA. Bet tajā ir tikai SOPA pieejamā informācija. Klients tad arī parakstījis, kas iedots. "Gribam uzsvērt, ka, saņemot deklarāciju, klients nemaz nevar iedomāties, ka SOPA nav visi iespējamie ienākumi un mantas veidi, kas viņam būtu jāiesniedz sociālajam darbiniekam. Sociālajam darbiniekam normatīvais akts uzliek pienākumu par klientu iegūt daudz plašāku informāciju. Klients to nevar iedomāties," skaidro I.Pīpiķe.

Labā prakse: plašāka deklarācija, saimnieciskās darbības ienākumu pārbaude

Vairums pašvaldību izmanto MK noteikumos Nr.299 1.pielikumā norādīto iztikas līdzekļu deklarāciju. Tā ir vispārīga un neparedz visus ienākumu un īpašumu veidus, kas pēc tam sociālajam darbiniekam ir jāpārbauda atbilstoši šiem noteikumiem.

I.Pīpiķe vērsa uzmanību, ka sociālajam dienestam ir tiesības uzlabot šo veidlapu. Un kā pozitīvu piemēru minēja Liepājas pašvaldību, kura ir izstrādājusi ļoti detalizētu veidlapu ienākumiem. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Liepājā nav kļūdu. Jo klients, sniedzot informāciju, pie katra ienākuma veida ir spiests padomāt, vai viņam nav šādu ienākumu. Un ar savu parakstu apliecināt, ka šādu ienākumu veidu nav. Tas liek klientam padomāt arī par niansēm, par visiem ienākumiem, ko sociālajam dienestam uzliek noskaidrot MK noteikumi.

VK ir ieteikusi Labklājības ministrijai izskatīt iespēju pilnveidot šo deklarācijas veidlapu un apstiprināt ar MK noteikumiem. Negaidot, kad tas tiks izdarīts, jau tagad paši dienesti var padomāt, kā pilnveidot deklarācijas veidlapu, līdzīgi liepājniekiem, lai klients maksimāli sniegtu detalizētu  informāciju.

No 10 pašvaldībās redzētā I.Pīpiķe kā labu piemēru uzteic arī Daugavpils pilsētu, kas pārbauda, vai persona ir saimnieciskās darbības veicējs, un šim nolūkam izmanto VID mājaslapā publiski pieejamo informāciju. Ja klients ir saimnieciskās darbības veicējs, viņam pieprasa iesniegt detalizētu informāciju par ienākumiem no saimnieciskās darbības.

"Iestādēm nav tiesību no personām pieprasīt to informāciju, ko iestādes var iegūt pašas."

Rēzeknes novada sociālais dienests, ja ģimenei ir lauksaimniecības zeme, ko var redzēt kadastrā, pieprasa informāciju no Lauku atbalsta dienesta (LAD). Šo LAD informāciju ir iespējams redzēt arī VID.

I.Pīpiķe iesaka sociālajiem dienestiem pārliecināties, cik plaša ir informācija VID datubāzē, ko var izmantot darbā, lai gūtu apliecinājumu par klienta ienākumiem.

Būtu vērts pārņemt Liepājas pieredzi arī tādā ziņā, ka pašvaldība ir izstrādājusi vadlīnijas ienākumu no saimnieciskās vai profesionālās darbības novērtēšanai.

MK noteikumu Nr.299 10.1punkts paredz: ja ģimenes ienākumi (128,06 eiro uz cilvēku mēnesī) atbilst trūcīgas statusam, taču kāds no citiem kritērijiem to piešķirt liedz, trūcīgā statusu var noteikt uz vienu mēnesi. Tas ir laiks, kad var sakārtot lietas, piemēram, vecas automašīnas noņemšanu no uzskaites, likvidācijas procesa uzsākšanu klientam piederošā uzņēmumā.

I.Pīpiķe piebilst, ka šī norma ir piemērota ļoti reti. Tāpēc pašvaldības tiek aicinātas to piemērot brīdī, kad sociālā palīdzība ir jāsniedz uzreiz, taču ir šāds kritērijs, kura dēļ klients neatbilst trūcīgā statusam.

Ja rasts pamatojums, piešķīrums nav uzskatīts par kļūdu

Revidenti skaidroja, kā viņi ir pārbaudījuši informāciju, vērtējot ģimenes materiālo stāvokli: tika ņemti vērā pašu pašvaldību izdotie saistošie noteikumi, tajos noteiktie kritēriji trūcīgā statusa un pabalstu piešķiršanai, no dažādiem reģistriem iegūtie dati tika salīdzināti ar klienta lietā esošo informāciju.

Ņemts vērā arī sociālā dienesta norādītais pamatojums, piemēram, ja ģimene ir pārdevusi īpašumu, lietā atrodas informācija, ka ir saņemti līdzekļi, un lietā ir informācija, ka tie ir ieguldīti mājvietas iegādei vai remontam, šāds gadījums nav uzskatīts par kļūdu ienākumu noteikšanā.

"Valsts kontrole labi izprot, kas ir īpašums, ka nekustamais īpašums var sastāvēt gan no vairākām zemes vienībām, gan arī no vairākām ēkām - dzīvojamās mājas, šķūnīša, pirts un pagraba, kā arī ir iespējami gadījumi, kad zemesgrāmatā zeme un ēka ir ierakstīti atsevišķi, mēs šajā gadījumā neesam uzskatījuši, ka tie ir divi dažādi īpašumi, bet esam uzskatījuši to par vienotu īpašumu," kā atbildot uz skepsi par revidentu zināšanām piebilst I.Pīpiķe. Tātad ir vērtēts, vai tie ir savstarpēji nesaistīti īpašumi. Dažos gadījumos revidenti izmantojuši Google Maps, jo pārliecinājās arī, kā izskatās īpašums dabā, analizējot, kāpēc sociālais dienests šo kritēriju varētu būt ignorējis.

Savukārt, aprēķinot nepamatoti piešķirto pabalsta summu, gadījumā, ja ģimene nebija tiesīga kādu pabalstu saņemt kā trūcīga ģimene, VK skatījās, vai šo pabalstu ģimene nebija tiesīga saņemt pēc citiem kritērijiem - ar augstāku ienākumu līmeni. Un šī summu tika koriģēta un tādā gadījumā nav uzskatīta par kļūdu.

Kā informē Valsts kontrole, pēc sanāksmes VK, Labklājības ministrijas un sociālo dienestu pārstāvji vienojās, ka pamatā kļūdu rašanās iemesli ir skaidri, tāpēc, lai rastu risinājumus situācijas uzlabošanai, ir nepieciešams organizēt seminārus, pieaicinot arī VID pārstāvjus, kas varētu atbildēt uz sociālo dienestu darbinieku jautājumiem par VID informācijas sistēmas datu izmantošanu. Ņemot vērā sociālo dienestu izrādīto interesi, ministrija šādas tikšanās martā organizēs visos plānošanas reģionos.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU