Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Atšķirības saistošajos noteikumos:
Valsts kontrole revīzijas "Pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības tiesiskums un efektivitāte" rezultātus publicēja 2015.gada sākumā. Mediju informācijā no tiem, protams, atspoguļojās kolorītākie fakti, kā, piemēram, par to, ka trūcīgā pieticīgos labumus saņem cilvēki ar pusduci nekustamo īpašumu, kontiem bankās ar desmitiem tūkstošiem uzkrājumu nebaltai dienai, taču trūcīgā statuss kādai ģimenei atteikts nelaimīgā traktora dēļ, kaut gan tehnikas vienība strādā piemājas saimniecībā ģimenē, kas pūlas sevi paēdināt arī pati, ne tikai paļauties uz pieticīgo pabalstu grozu.
Tikšanās reizē ar pašvaldību un sociālo dienestu darbiniekiem VK revidenti skaidroja arī, kā viņi ir pārbaudījuši informāciju un kur tā ir pieejama. Par medijos izskanējušiem pārmetumiem par VK formālo pieeju pārbaužu veikšanā sektora vadītāja Ieva Pīpiķe uzsvēra: vērtējot ģimenes materiālo stāvokli, tika ņemti vērā pašu pašvaldību izdotie saistošie noteikumi, tajos noteiktie kritēriji trūcīgā statusa un pabalstu piešķiršanai, no reģistriem iegūtie dati tika salīdzināti ar klienta lietā esošo informāciju. Revidenti detalizēti iepazinās gan ar iztikas līdzekļu deklarācijām, gan ar apsekošanas aktiem, gan ar sagatavotajiem sarunu protokoliem ar klientu, mēģinot saprast, kāpēc kāds no kritērijiem nav ņemts vērā, palīdzību piešķirot.
Revidentes arī detalizēti skaidroja, kur daudzie nepieciešamie dati klientu sniegto ziņu pārbaudei ir pieejami.
Jāpiebilst, arī LV portāls ikdienā e-konsultāciju sadaļā saņem daudz jautājumu par sociālo palīdzību, un biežāk ir vaicāts par trūcīgā statusa atteikuma iemesliem, ērcīgi norādot uz sociālā dienesta interesi par bankas kontu, nelegālā darba ienākumiem. Bieži vien jautājumi liecina par to, ka cilvēkiem nereti ir vēlme saņemt pabalstus, aizmirstot par pienākumiem: pirmais – deklarēt visus ienākumus un īpašumus; otrais - līdzdarboties savas situācijas uzlabošanai, ja cilvēks ir darbspējas vecumā.
Valsts kontrole revīziju (par laiku no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.aprīlim) veica Labklājības ministrijā, kas ir atbildīga par valsts politikas veidošanu sociālās palīdzības jomā, un 10 pašvaldībās: Daugavpilī, Jelgavā, Kandavas novadā, Kuldīgas novadā, Liepājā, Ludzas novadā, Siguldas novadā, Rēzeknes novadā un Rēzeknē, Rundāles novadā. Pārbaudāmo izlasē iekļautās pašvaldības izvēlētas, analizējot visu 119 pašvaldību saistošos noteikumus, kā arī iesniegtos datus par piešķirto trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu un piešķirtajiem sociālajiem pabalstiem.
No desmit pārbaudītajām tikai vienā – Liepājas pilsētas pašvaldībā - kļūdu pabalstu piešķiršanā nav bijis.
Revīzijā konstatēto nepilnību novēršanai Valsts kontrole ir sniegusi 13 ieteikumus Labklājības ministrijai un 96 ieteikumus 10 izlasē iekļautajām pašvaldībām, Publisko izdevumu un revīzijas komisiju informēja VK padomes locekle, Trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava.
Labklājības ministrijai, piemēram, ir norādīts, ka tā nav spējusi nodrošināt, ka pašvaldībām ir vienota izpratne par sociālās palīdzības pamatprincipiem un sniedzamiem atbalsta veidiem, par normatīvajos aktos paredzētās rīcības brīvības izmantošanu trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršanai, kā arī par nepieciešamību ieviest maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu. Minēto nepilnību dēļ ģimenēm (personām) ar līdzvērtīgu ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni nav iespēja saņemt ne tikai līdzvērtīgu pašvaldību sniegto sociālo atbalstu, bet nav tiesību saņemt arī valsts noteiktos tiesiskos labumus, kas ir noteikti dažādos normatīvajos aktos.
Valsts kontrole ir aicinājusi Labklājības ministriju veicināt, ka pašvaldībām ir vienota izpratne par trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu un sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipiem, kā arī ir aicinājusi pilnveidot tiesisko regulējumu trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanai un sociālās palīdzības sniegšanai, tajā skaitā dzīvokļa pabalsta un vienreizējā pabalsta ārkārtas situācijā piešķiršanai.
Izpratne par trūkumā nonākušā īpašumu un kustamās mantas daudzumu atšķirīga
Ministru kabineta noteikumi Nr.299 nosaka trūcīgas ģimenes ienākumu un materiālā stāvokļa kritērijus, vienlaikus paredzot pašvaldībām rīcības brīvību – noteikt, cik un kādi nekustamie īpašumi var piederēt ģimenei, kura pretendē uz šādu statusu, cik un kādi kustamie īpašumi var piederēt, tas ir, vieglā automašīna, traktors, laiva, motocikls vai mopēds, vai un kādā apmērā aprēķinos ģimenes ienākumi tiek samazināti par kredītmaksājumu.
"Lai novērtētu situāciju valstī kopumā, Valsts kontrole izanalizēja visus 119 pašvaldību saistošos noteikumus, kā arī 10 izlasē iekļauto pašvaldību praktisko darbību, piemērojot šos saistošos noteikumus trūcīgas ģimenes statusa piešķiršanai. Redzējām, ka pašvaldības šo piešķirto rīcības brīvību piemēroja ļoti atšķirīgi," sociālajiem darbiniekiem klāstīja I.Pīpiķe, minot arī piemērus. Dažas pašvaldības ir noteikušas, ka trūcīgai ģimenei var piederēt līdz pat sešiem nekustamiem īpašumiem, kas nav ģimenes vienīgais mājoklis, un līdz pat deviņiem kustamiem īpašumiem. Taču ir pašvaldības, kur ģimene nav tiesīga iegūt trūcīgas statusu pat tad, ja tai pieder automašīna vai traktors, kas tiek izmantots piemājas saimniecības uzturēšanai.
"37 pašvaldības nebija ieviesušas maznodrošinātā statusu, kas dod tiesības saņemt ne tikai pašvaldības sociālo palīdzību, bet arī valsts paredzētos atvieglojumus."
Pašvaldībām ir tiesības noteikt kritērijus, taču revīzijā novērots, ka tie dažreiz ir pārāk strikti un ierobežojoši un ka pašvaldībai ir lielas grūtības pēc tam šos kritērijus ievērot. "Mūsuprāt, tas liecina par to, ka, izstrādājot saistošos noteikumus, pašvaldības nav pietiekami izvērtējušas un domājušas, kādiem būtu jābūt šiem kritērijiem. Vai tie atbilst iedzīvotāju sociālajai situācijai un vai tie būtu piemērojami attiecīgajā pašvaldībā. Lai tiešām beigās neierobežotu sociālās palīdzības sniegšanu tieši tām personām, kurām tas patiešām ir nepieciešams. Jo jāņem vērā arī tas aspekts, ka, iespējams, ir ģimenes, kas, izlasot šos kritērijus, uzreiz saprot, ka viņām nemaz nav tiesību iegūt trūcīgas personas statusu un sociālajā dienestā nevēršas. Kaut gan tām nav pietiekamu līdzekļu pamatvajadzību nodrošināšanai," skaidro I.Pīpiķe.
Tāpēc revīzijā dažas pašvaldības aicinātas noteikt papildu kritērijus arī kustamai mantai, kas būtu līdzvērtīgi arī, salīdzinot ar citām pašvaldībām, un lai nerastos situācija, ka kaimiņu pašvaldībai ir daudz izdevīgāki noteikumi trūcīgas ģimenes statusa piešķiršanai.
Trūcīgi ir, maznodrošinātu nav
Lai gan likums paredz maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu, 37 pašvaldības nebija ieviesušas maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu, kas piešķir tiesības saņemt ne tikai pašvaldības sociālo palīdzību, bet arī saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, kā arī dažādus valsts noteiktos tiesiskos labumus, kuriem ir paredzēts valsts budžeta finansējums, piemēram, no šā gada 1.janvāra – tiesības maksāt par elektrību samazinātu tarifa cenu (par pirmajām 100 kWh mēnesī), valsts nodrošinātu juridisko palīdzību u.c., tā liedzot noteiktai personu grupai, kuru ienākumu un materiālais stāvoklis ir lielāks par trūcīgas ģimenes (personas) ienākumu un materiālo stāvokli, bet arvien nav pietiekams pamatvajadzību nodrošināšanai, saņemt minētos atbalsta veidus. Lai neierobežotu ģimeņu (personu) tiesības saņemt normatīvajos aktos maznodrošinātām ģimenēm (personām) paredzētos tiesiskos labumus, revīzijā četrām pašvaldībām ir sniegts ieteikums izvērtēt iespēju noteikt maznodrošinātas ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni.
Pašvaldību obligātie sociālie pabalsti divi – GMI un dzīvokļa pabalsts
Vērtējot saistošajos noteikumos paredzētos pabalstus un to piešķiršanas kritērijus, ir konstatēts, ka pašvaldībās pastāv dažāda izpratne par to, kam ir sniedzama sociālā palīdzība, kā arī par sociālās palīdzības veidiem – dažās pašvaldībās sociālā palīdzība, tajā skaitā dzīvokļa pabalsts, tiek piešķirts tikai trūcīgām ģimenēm (personām) vai pat tikai trūcīgām ģimenēm ar bērniem, bet citās ir paredzēti dažādi sociālās palīdzības pabalstu veidi arī ģimenēm (personām) ar ienākumiem līdz pat 320 eiro uz vienu ģimenes locekli mēnesī.
Turklāt lielākā daļa no tām pašvaldībām, kas nav ieviesušas maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu, piešķirot dzīvokļa pabalstu un citus sociālās palīdzības pabalstu veidus, vērtē tikai ģimenes (personas) ienākumus, nevis to materiālo stāvokli, tā neievērojot likumā paredzētos sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipus "ģimenēm (personām) krīzes situācijā, lai apmierinātu to pamatvajadzības". Piemēram, Rēzeknes pilsētas pašvaldībā dzīvokļa pabalsts ir piešķirts piecām ģimenēm, kurām saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēto Fiziskās personas mantisko deklarāciju ir uzkrājumi virs 6000 eiro, no tām vienai ģimenei ir uzkrājumi 49 721 eiro un 10 000 ASV dolāru apmērā, bet astoņām ģimenēm pieder vairāk nekā trīs nekustamie īpašumi, norāda revidenti.
I.Pīpiķe atgādina, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz, ka pašvaldībai pirmām kārtām ir jānodrošina garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) pabalsts un dzīvokļa pabalsts. Un tikai pēc tam pašvaldība ir tiesīga lemt par citu palīdzības veidu noteikšanu.
Deklarēšanās termiņa prasība ir prettiesiska
Revīzijā ir konstatēts, ka dažas pašvaldības ir noteikušas prettiesiskus ierobežojumus sociālās palīdzības pabalstu, tajā skaitā dzīvokļa pabalsta, piešķiršanai, piemēram, paredzot, ka ģimenes (personas) dzīvesvietai pašvaldībā ir jābūt deklarētai vismaz sešus vai 12 mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas, ka dzīvokļa pabalstu nevar saņemt sociālo dzīvokļu īrnieki vai arī ģimene nav tiesīga saņemt citus sociālās palīdzības pabalstu veidus, ja tā saņem GMI un dzīvokļa pabalstu. Likums neparedz pašvaldības tiesības noteikt ierobežojumus sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanai, tāpēc Valsts kontrole ir aicinājusi pašvaldības izdarīt grozījumus saistošajos noteikumos, svītrojot revidentu konstatētos ierobežojumus.
I.Pīpiķe uzsver, ka runa ir tieši par sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu. Par to spriests ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Labklājības ministriju, kuras jau ir vērsušas pašvaldību uzmanību uz to, ka šādi ierobežojumi ir prettiesiski un ka tie ir jāsvītro no saistošajiem noteikumiem.
"Deklarēšanas termiņu ierobežojumi ir prettiesiski."
Pašvaldību ierobežojumus argumentējušas ar to, ka vēlējušās novērst atsevišķu personu apzinātu rīcību, kuras speciāli deklarējas pašvaldībā, lai saņemtu noteiktus pabalstus.
Savukārt VK vērtē, ka dažu personu negodprātīga rīcība nevar būt par attaisnojumu tam, lai ierobežotu tiesības saņemt noteiktus pabalstus cilvēkiem, kuri tiešām ir mainījuši dzīvesvietu un kuriem ir nepieciešams sociālais atbalsts pamatvajadzību nodrošināšanai, paskaidro I.Pīpiķe.
Revīzijas ziņojumā minēti divu veidu ierobežojumi - deklarēšanas laiks sociālās palīdzības pabalstam, kas ir prettiesiski, un ierobežojumi pārējiem pašvaldību pabalstiem, ko pašvaldība noteikusi brīvprātīgi. I.Pīpiķe norāda, ka attiecībā uz pašvaldību brīvprātīgi noteiktajiem pabalstiem Valsts kontrole nav teikusi, ka šādi ierobežojumi tiem ir prettiesiski. Tomēr pašvaldības ir aicinātas izvērtēt to pamatotību, vai tiešām ir nepieciešams ierobežojums, piemēram, bērna piedzimšanas pabalstam. Tās ne vienmēr ir ģimenes, kurām nav nekādu ienākumu, bet, mainot dzīvesvietu, šīs ģimenes arī kļūst par jūsu pašvaldības ienākuma nodokļa maksātājiem. Taču, piedzimstot bērnam, ģimene tiek ierobežota.
I.Pīpiķe sociālos darbiniekus informēja, ka dažas pilsētas jau ir izvērtējušas šos ierobežojumus un daļu atcēlušas. Kā ziņo mediji, piemēram, Rēzeknes pilsēta ir pieņēmusi lēmumu no saistošajiem noteikumiem svītrot ierobežojumu bērnu piedzimšanas pabalsta saņemšanai.
Vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā
Pašvaldība, neizvērtējot ienākumus, var piešķirt vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, ja ģimene nespēj apmierināt savas pamatvajadzības stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ.
Revīzijā konstatēts, ka dažas pašvaldības šo rīcības brīvību izmanto, lai novērstu nepilnības pašu izveidotajā sociālo pabalstu sistēmā, vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā, piemēram, Rēzeknes novadā, Ludzas novadā ir piešķirts tādu vajadzību nodrošināšanai, kurām būtu nepieciešams noteikt atsevišķu pabalsta veidu – personas apbedīšanai, veselības aprūpes izdevumu segšanai u.c.
Valsts kontrole ir aicinājusi minētās pašvaldības izvērtēt, vai šādām vajadzībām nav nepieciešams veidot atsevišķus pabalstus.
Turpmāk vēl.
