Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
No 2015.gada janvāra spēkā stājas jauna kārtība, kādā vēlētāji var īstenot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības, kā arī rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Pamatā bažām, vai tautas rosinātas likumdošanas iniciatīvas un demokrātiskās līdzdalības iespējas turpmāk netiek ievērojami ierobežotas, ir krasi palielinātais parakstu skaits, kas jāsavāc iniciatīvas atbalstītājiem pašu spēkiem. Daudzuprāt, tas šobrīd praktiski nav iespējams. LV portāla skaidrojumā par vēlētāju iespējām rosināt un atbalstīt referenduma iniciatīvas.
Latvijas Republikas Satversmes 78.pants nosaka - ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likumprojektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima tautas iniciatīvu neatbalsta, tā ir nododama tautas nobalsošanai.
2012.gada 8.novembrī, neskatoties uz enerģiskiem sabiedrības aktīvistu un daļas politiķu protestiem, Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" (turpmāk – Tautas nobalsošanas likums), kas būtiski mainīja kārtību, kādā vēlētāji var iesniegt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, un paredz atteikties no līdzšinējās divpakāpju sistēmas parakstu vākšanā.
Līdz šim, lai ierosinātu likumprojektu vai grozījumus Satversmē, vēlētāju parakstus vāca divās kārtās. Ne agrāk kā 12 mēnešus pirms pilnīgi izstrādāta likumprojekta iesniegšanas Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) bija jāsavāc vismaz 10 000 (noteiktajā pārejas periodā līdz 2015.gada 1.janvārim – 30 000) vēlētāju notariāli apliecinātu parakstu. Ja tas izdevās, turpmāko parakstu vākšanas procesu uzņēmās CVK, kas iedzīvotājiem nodrošināja iespēju iniciatīvu atbalstīt pašvaldību noteiktās parakstu vākšanas vietās, kā arī Latvijas Republikas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos bez maksas.
Desmitā daļa vēlētāju parakstu jāsavāc pašiem
Turpmāk likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta ierosināšanai Satversmes 78.pantā noteiktā desmitā daļa jeb apmēram 154 tūkstoši apliecinātu vēlētāju parakstu vēlētājiem būs jāsavāc pašu spēkiem bez valsts iesaistīšanās un atbalsta.
Tautas nobalsošanas likuma 23.panta pirmā daļa paredz, ka parakstu vākšanai par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu izveido iniciatīvas grupu, kas var būt politiska partija vai politisko partiju apvienība, kā arī ne mazāk kā 10 vēlētāju reģistrēta biedrība. CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa skaidro, ka rosināt parakstu vākšanu var jebkura biedrība, kas atbilst nosacījumiem. "Tā var būt biedrība, kas jau darbojas, vai arī biedrība, kas izveidota speciāli šim mērķim."
"Nepieciešamo parakstu skaits, kas jāsavāc pašiem referenduma iniciatoriem jau pirmajā kārtā, tiek palielināts teju 15 reizes."
Iniciatīvas grupa pirms parakstu vākšanas procedūras uzsākšanas CVK iesniedz pilnībā izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. CVK 45 dienu laikā iesniegto projektu izvērtē un pieņem lēmumu par tā reģistrāciju vai termiņa noteikšanu konstatētu trūkumu novēršanai. Lemjot par iniciatīvas grupas iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, CVK var pieprasīt šā jautājuma izlemšanai vajadzīgās ziņas, paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pieaicināt ekspertus.
Gadījumā ja iniciatīvas grupa neatbilst likumā noteiktajām prasībām vai likumprojekts pēc formas vai satura pilnībā nav izstrādāts, Tautas nobalsošanas likuma 23.panta piektajā daļā noteiktas CVK tiesības likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju atteikt. Tāpat ir noteikta kārtība iniciatīvas grupas tiesībām šādu atteikumu pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.
Kas ir pilnībā izstrādāts likumprojekts?
Lai par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu varētu rīkot parakstu vākšanu, tam jābūt pilnībā izstrādātam pēc formas un satura. "Ar jēdzienu "pilnīgi izstrādāts likumprojekts" saprot tādu likumprojektu, kas izstrādāts, tostarp ievērojot juridiskās tehnikas nosacījumus," skaidro CVK Informācijas nodaļas vadītāja.
Jaunais regulējums, kas paredz likumprojektu iepriekš iesniegt CVK izvērtēšanai, ir raisījis plašas debates par jautājumu - kad likumprojekts ir uzskatāms par pilnīgu izstrādātu pēc satura? Vai apstāklis, ka pirms tautas rosināta likumprojekta virzīšanas tālāk tiks vērtēta tā atbilstība formālām prasībām, maz atbilst demokrātijas pamatprincipiem un Satversmes 1., 77. un 78.pantam, skatīts arī Satversmes tiesā.
CVK pārstāve K.Bērziņa skaidro, ka no Satversmes tiesas 2012.gada 19.decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2012-03-01 izriet, ka likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu no satura viedokļa, ja:
Vienas desmitās daļas vēlētāju tiesības īstenot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības nevar uzskatīt par neierobežotām un tās nedrīkst izmantot ļaunprātīgi, lai, piemēram, grautu valsts demokrātiskos pamatus, Satversmes tiesā viedokli pauda arī tiesībsargs.1 Kā iepriekš norādījusi CVK, uz vēlētāju likumdošanas iniciatīvu attiecināmās prasības nevar atšķirties no prasībām, kādas ir izvirzītas citiem likumdošanas iniciatīvu rosināt tiesīgajiem subjektiem, un likumprojektam ir jābūt izstrādātām atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām.2
Saeimas atsaukšanas ierosināšana
Līdzīga parakstu vākšanas kārtība no 1.janvāra noteikta arī vēlētāju iniciatīvai rosināt Saeimas atsaukšanu. Kā noteic Tautas nobalsošanas likuma 25.5pants, ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt CVK ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Tāpat kā iesniedzot jaunu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, lai rosinātu tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, jāizveido iniciatīvas grupa, taču, atšķirībā no parakstu vākšanas likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta ierosināšanai, iniciēt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanai var tikai tādā gadījumā, ja nav iestājies Satversmes 14.pantā noteiktais termiņš, kad tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu rosināt nevar.
Kopumā jaunā kārtība raisa bažas, vai tautas likumu rosināšanas iniciatīva un demokrātiskās līdzdalības iespējas netiek nopietni ierobežotas. Nepieciešamo parakstu skaits, kas jāsavāc pašiem vēlētājiem, tiek palielināts teju 15 reizes, tādēļ skaitliski nelielām iedzīvotāju aktīvistu grupām izredzes iespaidot demokrātiskos procesus bez ievērojamiem finanšu un administratīvo resursu ieguldījumiem ir apgrūtinātas.
"Banku autentifikācija pēc būtības nav eParaksts, jo tā nepievieno nekādus datus."
Likumdevējs gan šīs bažas atspēko. Latvijas Republikas Saeima, pamatojot vajadzību palielināt minimāli nepieciešamo iesniedzēju skaitu likumprojekta ierosināšanai, Satversmes tiesā norādīja, ka līdzšinējais iesniedzēju skaits pirmajā posmā bijis nesamērīgi zems.3 Desmit tūkstošus parakstu ir salīdzinoši viegli savākt, un tādējādi faktiski neīstenojami likumprojekti var tikt virzīti vienīgi tāpēc, lai parakstu vākšanas otro posmu izmantotu politiskiem mērķiem, tērējot valsts administratīvos resursus. Turklāt tas var tikt izmantots valsts un sabiedrības vērtības apdraudošu ideju virzīšanai.
Kā zināmu kompensācijas mehānismu vēlētāju parakstu "sliekšņa" paaugstināšanai, pieņemot grozījumus Tautas nobalsošanas likumā, Saeima ir paredzējusi parakstu vākšanas procedūru padarīt pieejamāku un efektīvāku.
Atvieglots parakstu vākšanas posms, izveidots jauns e-pakalpojums
Tautas nobalsošanas likuma 22.panta otrā daļa paredz - katram vēlētājam paraksts var būt apliecināts ne tikai pie zvērināta notāra, bet arī pašvaldībā, kuras teritorijā atrodas deklarētā dzīvesvieta, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, kā arī novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Apliecināti paraksti ir vācami uz CVK apstiprināta parauga veidlapas.
Savukārt ar 22.panta trešo daļu ir ierobežota maksa par paraksta apliecināšanu bāriņtiesā vai pašvaldības institūcijā, un tā nedrīkst būt lielāka par pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesā – tā nedrīkst pārsniegt 1,43 eiro.4 Savukārt paraksta īstuma apliecināšana pie zvērināta notāra uz dokumenta, kuram nav pastāvīgu saistību rakstura, maksā 2,35 eiro.5
Visbeidzot, likumā ir iekļauta iespēja parakstus vākt elektroniski, izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu Latvija.lv vai citu parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmu, ja tā atbilst drošības un tehniskajām prasībām, kas noteiktas Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumos Nr.471 "Parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmu drošības un tehniskās prasības".
Atbilstoši drošības prasībām un izmaiņām Tautas nobalsošanas likumā no 2015.gada 1.janvāra portālā Latvija.lv pieejams jauns e-pakalpojums "Parakstu vākšana par tautas nobalsošanas iniciatīvu". Lai piedalītos parakstu vākšanā par likumprojekta, Satversmes grozījumu projekta vai Saeimas atsaukšanas ierosināšanu, e-pakalpojuma izpildes laikā parakstu vākšanas veidlapu iespējams parakstīt tikai ar drošu elektronisko parakstu – eParakstu vai eID viedkarti.
Autentifikācija ar internetbanku nav eParaksts
No vienas puses, likumā noteiktās papildu parakstīšanās iespējas, tajā skaitā elektroniski, vēlētāju piedalīšanos tiem būtisku likumdošanas iniciatīvu virzīšanā pat varētu veicināt.
Zināma pieredze Latvijas pilsoniskajai sabiedrībai jau ir iegūta, izmantojot kolektīvā iesnieguma platformu ManaBalss.lv, kur tiek vākti kolektīvajiem iesniegumiem Saeimā nepieciešamie pilsoņu, kas iesnieguma dienā sasnieguši 16 gadu vecumu, elektroniskie paraksti. Šajā platformā iedzīvotāji piedalās pietiekami aktīvi, un, pēc portāla veidotāju sniegtās informācijas, kopējais parakstītāju skaits trīs gadu laikā sasniedzis 111 tūkstošus. Vidēji katrs parakstījis trīs kolektīvos iesniegumus, un Saeimas kārtības ruļļa 131.3panta pirmajā daļā noteiktais parakstu skaita slieksnis - desmit tūkstoši - ir sasniegts vairākkārt.
Iespējams, šī kolektīvā iesnieguma Saeimai popularitāte skaidrojuma ar to, ka parakstīties iespējams, izmantojot iedzīvotājiem viegli saprotamo un ērti lietojamo internetbanku. Vienlaikus jāsaprot, ka nozīmīguma ziņā kolektīvais iesniegums nav pielīdzināms parakstu vākšanai par referenduma ierosināšanu. "Tautas nobalsošana ir būtisks demokrātiskas valsts instruments, kura rezultātu apšaubīšana var nodarīt nopietnu kaitējumu visai sabiedrībai," augstāku drošības prasību nepieciešamību pamato Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) Informācijas sistēmu attīstības departamenta Informācijas sistēmu integrācijas nodaļas projektu vadītāja Irīna Meļņika.
"Augsto lēmumu pieņemšanas kvorumu dēļ tautas iniciēti referendumi ir daudz mazāk bīstami nekā protesti klātienē."
Atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam elektroniskais paraksts ir elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam vai loģiski saistīti ar šo dokumentu, nodrošina elektroniskā dokumenta autentiskumu un apstiprina parakstītāja identitāti. "Šai definīcijai atbilst tikai eParaksts," uzsver I.Meļņika.
Daudziem gan nav saprotams, kāpēc elektroniski nedrīkst parakstīties, autentificējoties ar internetbankas palīdzību. "Banku autentifikācija pēc būtības nav eParaksts, jo tā nepievieno nekādus datus," skaidro VRAA pārstāve. "Slēdzot civillīgumu, kas regulē attiecības starp banku un klientu un kura ietvaros klients pilnvaro banku veikt konkrētas darbības, ne visas bankas klātienē identificē savu klientu. Tāpēc banku veiktā autentifikācija ne vienmēr atbilst MK noteikumu Nr.471 prasībām. Tādējādi reģistrēšanās portālā Latvija.lv ar internetbankas starpniecību negarantē nedz apstiprinātu parakstu, nedz tā sniedzēja identitāti. To spēj garantēt tikai autentifikācija ar eParakstu, kas veikta ar eParaksta (eMe) vai eID karti." Turklāt līgums starp banku un klientu nemaz neparedz bankas tiesības klienta vārdā kaut ko parakstīt.
Tautas rosināts referendums - šobrīd teju neiespējams
Neskatoties uz vairāku gadu pūliņiem, drošu elektronisko parakstu joprojām izmanto neliels iedzīvotāju skaits. Tas ļauj secināt, ka šobrīd tautas rosināta referenduma liktenis Latvijā lielā mērā atkarīgs no tehniskām niansēm un apstākļiem, kā turpmāk veiksies ar droša elektroniskā paraksta popularizēšanu iedzīvotāju vidū.
Pēc sabiedriskā politikas centra "Providus" pētnieces Ivetas Kažokas domām, šāds tehniskais risinājums pēc iedzīvotāju iniciatīvas sasauktus referendumus Latvijā uz ilgu laiku padara teju neiespējamus.
Pēc iedzīvotāju iniciatīvas sasauktu referendumu ierobežošana, domnīcas "Providus" pētnieces skatījumā, vērtējama kā apzināta, bet politiski netālredzīga rīcība. "Referendumi ir vieni no nedaudzajiem instrumentiem, kas ir iedzīvotāju rīcībā situācijā, ja pie varas nāk politiski spēki, kas sāk demontēt demokrātijas institūcijas. Latvijas referendumu sistēma bija tik labi sabalansēta, ka iedzīvotāju iniciēti referendumi labi kalpoja kā "tvaika nolaišanas" funkcijas pildītāji: augsto lēmumu pieņemšanas kvorumu dēļ tautas iniciēti referendumi ir daudz mazāk bīstami nekā, piemēram, protesti klātienē, kuru destruktīvās iezīmes redzējām 2009.gada 13.janvārī."
Iespējams, pat daudz kritizētais divu valodu referendums novērsa destruktīvu protestu risku. Biežo referendumu pieredze, I.Kažokas vērtējumā, bija svarīgākais faktors tam, ka pieauga Latvijas iedzīvotāju ticība savas balss nozīmīgumam.
Cerams, ka tuvāko desmit gadu perspektīvā situācija mainīsies un elektronisko parakstu daudz ērtākā formā lietos arvien vairāk cilvēku. Bet 2015.gadā tas noteikti vēl nenotiks, secina I.Kažoka.
1 Satversmes tiesas 2012. gada 19.decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2012-03-01 6.punkts.
2 Turpat, 7.punkts.
3 2014.gada 12.februārī Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2013-05-01 3.2.punkts.
4 Bāriņtiesas likuma 79.panta "Valsts nodevas" septītā daļa.
5 2013.gada 3.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.737 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību" 16.punkts.
