Sociālās drošības sistēmu koordinēšana
Kaut arī katrā ES/EEZ dalībvalstī pastāv sociālās drošības sistēma ar tādiem elementiem kā sociālās apdrošināšanas iemaksas, pensijas un pabalsti, šīs sistēmas pēc iemaksu likmju apmēra un pakalpojumu klāsta var ievērojami atšķirties, skaidro Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta pārstāve Liene Ramane. Lai šādas atšķirības neradītu šķēršļus brīvai personu kustībai, sociālās drošības sistēmas tiek koordinētas ar Regulas (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu noteikumiem.
Šādam koordinācijas mehānismam ir vairāki pamatprincipi:
- Vienlīdzīga attieksme – dalībvalstu pilsoņiem tiek garantētas tādas pašas tiesības un viņam ir tādi paši pienākumi kā attiecīgās valsts pilsoņiem;
- Vienlaicīgi cilvēkam piemēro vienas dalībvalsts tiesību aktus – tas nozīmē, ka cilvēkam sociālās apdrošināšanas iemaksas attiecīgajā laika periodā jāmaksā tikai vienā valstī;
- Pabalstu un pensiju eksports – pakalpojumi, kas iegūti saskaņā ar dalībvalsts noteikumiem, tiek maksāti saņēmējam arī tad, ja cilvēks vai viņa ģimenes locekļi dzīvo citā ES/EEZ dalībvalstī;
- Periodu summēšana – lai iegūtu tiesības uz kādu pabalstu vai pensiju, nereti dalībvalstīs ir noteikts kvalifikācijas periods, tādēļ koordinācijas noteikumi ļauj ņemt vērā apdrošināšanas vai nodarbinātības periodus, kas uzkrāti citā ES/EEZ dalībvalstī.
Darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām parasti tiek piemēroti tās dalībvalsts tiesību akti, kurā cilvēks veic savu darbu. L.Ramane atgādina, ka brīdī, kad cilvēks uzsāk strādāt kādā no ES/EEZ dalībvalstīm, viņam ir tiesības un pienākums iesaistīties šīs valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, t.i., veikt šajā valstī noteiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Lai atbilstu dažādu pakalpojumu sniegšanas veidu un nodarbinātības formu (ietverot vairākas dalībvalstis vienlaicīgi) mūsdienu prasībām, koordinācijas noteikumi paredz arī īpašas situācijas, kad cilvēkiem piemērojami citi nosacījumi. Šādas situācijas ietver darba ņēmēju nosūtīšanu uz noteiktu laiku darbam uz citām dalībvalstīm vai gadījumus, kad cilvēks vienlaikus paralēli ir nodarbināts vismaz divās dalībvalstīs. Šādos gadījumos ļoti svarīgi ir noteikt arī cilvēka dzīvesvietu.
Darbinieka nosūtīšana
Praksē pastāv gadījumi, kad darba devējam ir nepieciešamība īslaicīgi (uz laiku līdz diviem gadiem) nosūtīt savu darbinieku kāda noteikta darba veikšanai citā dalībvalstī. Lai darba ņēmējiem un šādiem pakalpojumu sniedzējiem nodrošinātu pēc iespējas lielāku pārvietošanās brīvību un izvairītos no nevajadzīgiem un dārgiem administratīvajiem vai kādiem citiem sarežģījumiem, koordinācijas nosacījumi pieļauj saglabāt darba ņēmēja piesaisti tās dalībvalsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, no kuras darba ņēmējs ir nosūtīts. Tādā gadījumā darba ņēmējs nosūtīšanas perioda laikā ir atbrīvots no sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas valstī, uz kuru viņš ir nosūtīts, un var turpināt veikt iemaksas valstī, kurā iemaksas veiktas pirms nosūtīšanas.
"Uzsākot strādāt kādā no ES/EEZ dalībvalstīm, ir tiesības un pienākums iesaistīties šīs valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā."
Tā kā nosūtīšanas situācijas ir izņēmums no vispārīgajiem koordinācijas noteikumiem, nosūtošajam darba devējam ir jāizpilda vairāki nosacījumi. Vispirms darba devējam ir jāvēršas kompetentajā iestādē (Latvijā – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā - VSAA) ar iesniegumu dokumenta A1 iegūšanai. Tad VSAA pēc iesnieguma saņemšanas un uzņēmuma situācijas izvērtējuma izsniegs A1 dokumentu par katru darba ņēmēju, kuru plānots nosūtīt. Galvenie kritēriji, uz kā pamata VSAA izvērtē uzņēmuma situācijas atbilstību, ir šī uzņēmuma darbība Latvijā. Uzņēmumam būtiska savas saimnieciskās darbības daļa ir jāveic Latvijā. Turklāt gan pirms darba ņēmēja nosūtīšanas, gan visā nosūtīšanas laikā starp darba devēju un darba ņēmēju ir jāpastāv tiešām darba attiecībām.
PIEMĒRS. Uzņēmums A, kas atrodas dalībvalstī X, uz noteiktu laiku nosūta darbinieku darbam citā dalībvalstī Y, lai viņš veiktu darba pienākumus uzņēmumā B. Darbiniekam ir līgums ar uzņēmumu A, un viņš ir tiesīgs pieprasīt atalgojumu tikai no šī uzņēmuma. Tātad uzņēmums A ir nosūtītā darbinieka darba devējs, darbinieks saņem atalgojumu tikai no uzņēmuma A. Tas tā ir pat tad, ja uzņēmums B pilnībā vai daļēji atlīdzina (atalgojuma) samaksu par darbinieku uzņēmumam A, atrēķinot to kā darbības izmaksas no dalībvalsts Y nodokļu summas. Rezultātā, piemērojot izņēmuma gadījumu, sociālās apdrošināšanas iemaksas joprojām tiek veiktas dalībvalstī X par visu periodu, kamēr darbinieks strādā dalībvalstī Y uzņēmuma B labā.
Darbs vienlaikus divās dažādās dalībvalstīs
Arī uz cilvēkiem, kuri paralēli strādā divās vai vairāk dalībvalstīs, attiecas īpaši noteikumi. Tie nosaka, kuras dalībvalsts tiesību akti cilvēkam piemērojami, t.i., kurā no šīm dalībvalstīm ir veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Gadījumā ja cilvēks strādā divās dalībvalstīs paralēli, piemēram, pie darba devēja Latvijā un Lietuvā, viņam ir jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un jālūdz noteikt to dalībvalsti, kuras tiesību akti piemērojami un kur veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas no ienākumiem, kas gūti gan Latvijā, gan Lietuvā. Arī šajā gadījumā VSAA izvērtēs attiecīgā cilvēka situāciju saskaņā ar koordinācijas noteikumos paredzētajiem kritērijiem un, vienojoties ar Lietuvas kompetento iestādi, noteiks, kurā valstī veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Kad vienošanās ar kompetento iestādi būs panākta, cilvēkam VSAA izsniegs dokumentu A1, kur norādīta dalībvalsts, kuras tiesību akti piemērojami.
PIEMĒRS. Jānis Bērziņš dzīvo un strādā Latvijā pie Latvijā reģistrēta darba devēja 4 dienas nedēļā. Vienlaikus Jānis Bērziņš saņem piedāvājumu strādāt 1 dienu nedēļā Lietuvā uzņēmumā, kas reģistrēts Lietuvā. Brīdī, kad Jānis Bērziņš uzsāk strādāt arī Lietuvā, viņš vēršas VSAA, lai iestāde izvērtē, kurā no valstīm veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas. VSAA, sazinoties ar Lietuvas kompetento iestādi, nosaka, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas veicamas Latvijā, kā rezultātā Jānis Bērziņš par atalgojumu, ko saņem Latvijā un Lietuvā, veic iemaksas Latvijā. Brīdī, kad iestājas sociālās apdrošināšanas risks (bezdarbs, maternitāte vai sasniegts pensionēšanās vecums), Latvija piešķir attiecīgo pakalpojumu atbilstoši veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
"Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem parasti tiek piemēroti tās dalībvalsts tiesību akti, kurā cilvēks strādā."
Saskaņā ar koordinācijas noteikumiem darba devējam, kura juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir ārpus kompetentās dalībvalsts, jāpilda pienākumi, kas noteikti viņa darbiniekiem piemērojamos tiesību aktos, īpaši pienākums maksāt minētajos tiesību aktos paredzētās iemaksas, it kā juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta būtu kompetentajā dalībvalstī.
LM pārstāve atgādina, ka koordinācijas noteikumi paredz pabalstu un pensiju nepārklāšanos. Līdz ar to cilvēkam nav izdevīgi veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas divās dalībvalstīs paralēli, jo pakalpojumu cilvēks par attiecīgo periodu varēs saņemt tikai no vienas dalībvalsts.
Nodarbinātības dalībvalsts maiņa
Vispārīgā gadījumā, ja cilvēks parasti ir nodarbināts vienā dalībvalsti, tad ir piemērojami tās tiesību akti un šajā valstī veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Brīdī, kad cilvēks pārtrauc strādāt šajā dalībvalstī un uzsāk strādāt citā dalībvalstī, mainās viņam piemērojamie tiesību akti un mainās dalībvalsts, kurā minētās iemaksas veicamas. Jāatceras, ka veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas paliks šajā dalībvalstī. Taču, pateicoties koordinācijas nosacījumiem, veiktās iemaksas citā dalībvalstī nepazūd, bet, piemēram, pensionēšanās brīdī cilvēkam būs tiesības saņemt vecuma pensiju proporcionāli no visām dalībvalstīm, kurās sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas. Šādā gadījumā cilvēkam būs jāvēršas VSAA, norādot, kurās dalībvalstīs viņš ir strādājis, savukārt VSAA, sazinoties ar šīs dalībvalsts kompetentajām iestādēm, koordinēs vecuma pensijas piešķiršanu.
Bez tiesībām uz vecuma pensiju koordinācijas noteikumi attiecas arī uz slimības pabalstiem (tostarp veselības aprūpi), maternitātes un paternitātes pabalstiem, invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju, atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, apbedīšanas pabalstiem, bezdarbnieka pabalstiem un ģimenes pabalstiem.
Noteikumi par sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu tikai vienā no valstīm ir ietverti arī divpusējos līgumos sociālās drošības jomā. Šobrīd Latvija ir noslēgusi divpusējos līgumus ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju. Izstrādes stadijā atrodas līguma projekts ar Moldovu, bet uzsāktas sarunas par līguma sociālās drošības jomā noslēgšanu ar Gērnsiju un ASV.
