AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
15. jūlijā, 2014
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Nodokļi
5
5

No 1.jūlija lauksaimniecības zemes pārdevējiem nav jāmaksā ienākuma nodoklis, pārdodot zemi lauksaimniekiem

No 2014.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 1.jūlijam, ja lauksaimniecības zemi pirks lauksaimnieks, zemes pārdevējam no ienākuma nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

No šā gada 1.jūlija lauksaimniecības zemes pārdošanā ir atvieglotas iedzīvotāju ienākuma nodokļa prasības zemes pārdevējam. Likuma grozījumi atviegloto režīmu paredz uz diviem gadiem. Kapitāla nodoklis nav jāmaksā arī tad, ja tiek pārdots vienīgais īpašums.
īsumā

Lauksaimniecības zemes pārdošanas ienākumu neapliek ar IIN:

  • ja zemi iegādājas lauksaimnieks,
  • ja pārdod vienīgo īpašumu.

Ja lauksaimniecības zemi pirks lauksaimnieks, zemes pārdevējam no ienākuma par zemes pārdošanu nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka ienākumam no nekustamā īpašuma pārdošanas tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa 15% likme. Ar nodokli ir apliekams ienākums no kapitāla pieauguma. Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas nosaka, no pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtību nekustamā īpašuma turēšanas laikā. Ir virkne gadījumu, kad nodoklis nav jāmaksā.

Likuma 11.7pants nosaka īpašus noteikumus ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes atsavināšanas, kā arī kritērijus, kuriem izpildoties, pārdodot lauksaimniecības zemi, nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis no gūtā ienākuma. Šā panta 3.daļa paredz, ka ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, un ir izpildīti visi turpmākie nosacījumi:

  1. īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība vai Valsts ieņēmumu dienestā - kā saimnieciskās darbības veicēja;
  2. vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no šīs panta daļas 1.punktā minētās personas saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet ne mazāk kā 2845,74 eiro gadā veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības, vai arī šī persona saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks;
  3. lauksaimniecības zemes pārdevējs - maksātājs atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
  1. ir persona, kura veic lauksaimniecisko darbību un atbilst šīs panta daļas 2.punktā noteiktajiem kritērijiem,
  2. ir persona, kura pirms lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanas, sasniedzot pensionēšanās vecumu, nodarbojusies ar lauksaimniecisko darbību un pirms pensionēšanās atbildusi šīs panta daļas 2.punktā noteiktajiem kritērijiem,
  3. ir persona, kurai kā bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekam saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, kas pēc tās lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme,
  4. ir persona, kura nekustamo īpašumu, kas pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, saņēmusi mantojumā no šā punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minētajām personām,
  5. ir persona, kura nekustamo īpašumu, kas pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, saņēmusi uz dāvinājuma līguma pamata no šā punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunktā minētās fiziskās personas, kuru ar dāvinājuma saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.

2013.gada 6.novembrī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā no šā gada 1.janvāra šajā pantā ieviesa vairākas korekcijas, tostarp zemes pircējam un pārdevējam noteica saimnieciskās darbības ieņēmumu summu – ne mazāku kā 2845,74 eiro gadā.

Vienlaikus likuma pārejas noteikumu 108.punkts nosaka, ka likuma 11.7panta trešās daļas 3.punktā noteiktos kritērijus nepiemēro no 2014.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 1.jūlijam.

Tas nozīmē, ka no 2014.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 1.jūlijam pārdevējs var neatbilst noteiktajiem kritērijiem, lai ienākumu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes neapliktu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Vienīgo īpašumu var pārdot bez nosacījumiem pircējam

No šā gada 1.janvāra likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir jauna norma - 9.panta pirmās daļas 33.1punkts nosaka: ja nekustamais īpašums nodokļa maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis nodokļa maksātāja vienīgais nekustamais īpašums, ienākums no minētā nekustamā īpašuma pārdošanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikts.

"Lauksaimniecības zemes pārdevējiem atvieglotais nodokļa režīms noteikts uz diviem gadiem."

Tātad lauksaimniecības zemes darījumiem ir īpašs regulējums, un ienākuma nodokļa divu gadu brīvdienas no 1.jūlija paredzētas jebkuram šādas zemes pārdevējam, taču prasības, kādam jābūt pircējam, saglabājas (ja tās neizpildīsies, tad kapitāla pieauguma nodoklis no lauksaimniecības zemes pārdošanas būs jāmaksā).

Līdz ar to zemes pārdevējiem varētu būt jautājums par situāciju, vai būs jāmaksā ienākuma nodoklis, ja persona pārdos savu vienīgo īpašumu (kas ir lauksaimniecības zeme), ja 11.7panta 3.daļas kritēriji (1. un 2.punkts - pircējam noteiktie) neizpildīsies?

Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Evita Teice-Mamaja izklāstīja:

"Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja izpildās likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.7panta trešajā daļā noteiktie kritēriji. No 2014.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 1.jūlijam netiek vērtēts, vai zemes pārdevējs atbilst noteiktajiem kritērijiem.

Ar nodokli netiek aplikts arī ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas, ja nekustamais īpašums, tai skaitā arī lauksaimniecības zeme, ir nodokļa maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis nodokļa maksātāja vienīgais nekustamais īpašums.

Tādējādi, ja lauksaimniecības zeme ir personas vienīgais zemesgrāmatā reģistrētais īpašums pēdējo 60 mēnešu laikā, tad, pārdodot šo zemi, ienākumu neapliek ar nodokli neatkarīgi no tā, vai zemes pircējs atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem vai neatbilst."

Saeimas plenārsēdē 2013.gada 6.novembrī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns, raksturojot ierosinātos grozījumus, atzīmēja divas galvenās prioritātes: nepieļaut to, ka mūsu galvenie resursi, kas ir zeme un meži, nonāk ārzemnieku rokās, tātad lai tos paturētu vietējo cilvēku rokās, kā arī atbalstu ražošanai - tiem lauksaimniekiem, kuri kaut ko ražo. Ministrijas pārstāvis uzsvēra jaunā regulējuma būtību: no 2014.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 1.jūlijam jebkurš lauksaimniecības zemes pārdevējs varēs saņemt atbrīvojumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tad, ja viņš pārdos šo zemi lauksaimniekam, kurš to izmantos mērķtiecīgi, iesaistot lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS