SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
18. aprīlī, 2014
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība

Sācies ugunsnedrošais periods - īpašs režīms mežos

Meža ugunsgrēku galvenais iemesls ir neuzmanīga, nepārdomāta vai pavirša rīcība ar uguni. Tāpēc ik gadu, sākoties siltam un sausam laikam, visā valstī tiek ierobežota rīcība ar uguni un tehnikas klātbūtne mežos.

FOTO: Lita Krone/ LETA

No 17.aprīļa Latvijā izsludināts ugunsnedrošais periods, paredzot virkni drošības nosacījumu, kas šajā laikā jāievēro gan meža īpašniekiem, gan jebkuram meža apmeklētājam.
īsumā
  • Ugunsnedrošais periods ir īpašs ugunsdrošības režīms mežos.
  • Pašvaldībām ir tiesības veikt pasākumus, kas samazina ugunsgrēku izcelšanās iespējas mežā.
  • Ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos.

Ugunsnedrošo periodu ik gadu saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem nosaka Valsts meža dienests (VMD), izvērtējot laika apstākļus un mitruma koncentrāciju mežos. Pašvaldības pēc saskaņošanas ar VMD savā administratīvajā teritorijā var noteikt un izsludināt citu meža ugunsnedrošo laikposmu, taču ne vēlāk, kā tas izsludināts visā valstī. Ugunsnedrošajā periodā, kas Latvijā parasti ilgst no aprīļa līdz septembra beigām vai oktobra sākumam, mežos tiek ierobežota saimnieciskā darbība, rīcība ar uguni un transportlīdzekļu pārvietošanās. Šogad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši jau 99 meža ugunsgrēkus.

Lai arī pavasaris un vasara ir aktīvās atpūtas sezona, kad uzturēšanos pie dabas bieži vien mēdz nesaraujami saistīt ar atklātas uguns lietošanu ēdiena pagatavošanai, siltumam un gaismai, der zināt, ka ne vienmēr un ne visur to var darīt. Ugunsnedrošajā periodā iedzīvotājiem ir aizliegts:

  • Kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos. Lai arī noteikumi precīzi nenosaka, kas uzskatāmas par šādām vietām, ar to būtu jāsaprot pašvaldības oficiāli noteiktas vai privātīpašnieka īpaši ierīkotas ugunskuru vietas, piemēram, tūrisma vai atpūtas objektos, skaidro ilggadējais VMD Ugunsapsardzības daļas priekšnieks Arnis Gertners. Pieļaujama ir arī grila lietošana, ja to izmanto atbilstoši paredzētajam mērķim – cepšanai bez atklātas uguns - un pēc tam rūpīgi apdzēš. 
  • Atstāt ugunskurus bez uzraudzības. Ugunskura vietu atstāj, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies. 
  • Nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus.  Līdzšinējā pieredze liecina, ka gandrīz visu meža ugunsgrēku izcelšanās galvenais iemesls ir neuzmanīga, nepārdomāta vai pavirša rīcība ar uguni.
  • Veikt mežā un purvos spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot atbilstoši ierīkotas vietas. 
  • Braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos un meža apsaimniekošanai. 
  • Ekspluatēt mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu. 
  • Bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta mežniecību veikt jebkuru dedzināšanu, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērošanas darba veicējus. Tas attiecas arī uz šomēnes paredzēto Lielo talku, kas visā valstī notiks 26.aprīlī. Taču jāatceras: talkas rīkošana neatceļ ugunsnedrošajā periodā noteiktos aizliegumus. Turklāt saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem atkritumu dedzināšana mežā gan ugunsnedrošajā periodā, gan vispār ir aizliegta. Tātad talkā savākto atkritumu dedzināšana jāveic ārpus meža teritorijas. Tās jādara organizēti, ievērojot piesardzību, dedzināšanas vietu un laiku iepriekš saskaņojot ar VMD, lai nemaldinātu ugunsnovērošanas torņu darbiniekus par izcēlušos ugunsgrēku, skaidro VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Edijs Leišavnieks. Ugunsnedrošajā periodā bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo VMD struktūrvienību nevajadzētu veikt nekādus dedzināšanas darbus, kas rada lielus dūmus, lai tie nekļūtu par iemeslu viltus trauksmei.
  • Sevišķas ugunsbīstamības apstākļos pašvaldībām ir tiesības veikt pasākumus, kas samazina ugunsgrēku izcelšanās iespējamību mežā. Piemēram, liela sausuma gadījumā tās var slēgt meža ceļus, liegt apmeklētājiem pieeju noteiktām teritorijām, lai ierobežotu cilvēku koncentrāciju ugunsnedrošajās vietās.

Meža izstrādātājiem jāatceras: ugunsnedrošajā laikposmā cirsmās dedzināt mežizstrādes atlikumus atļauts tikai ar VMD mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

"Par īpaši ierīkotām ugunskura vietām būtu uzskatāmas pašvaldības oficiāli noteiktas vai privātīpašnieka īpaši ierīkotas ugunskuru vietas."

Meža īpašniekiem (valdītājiem) jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, kas ugunsgrēka gadījumā liegtu ugunsdzēsības tehnikai brīvi pārvietoties. Meža īpašnieku pienākums ir veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā, lai novērstu ugunsgrēka atkārtotu izcelšanos.

Ja meža īpašnieks (valdītājs) apsaim­nieko meža platības, kas ir lielākas par 10000 hektāriem, viņa pienākums ir izstrādāt un katru gadu līdz 1.aprīlim aktualizēt meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu plānu, kuru apstiprina VMD.

Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu plānā iekļauj:

  • par uguns apsardzību atbildīgo personu sarakstu un tālruņu numu­rus;
  • ugunsdzēsības vajadzībām izmantojamās tehnikas un inventāra sarakstu;
  • plānā attēlotu meža īpašuma shēmu elektroniskā formātā. Shēmā atspoguļo šādus objektus: meža kvartālu tīklu; ceļus, ūdensteces un meliorācijas grāvju tīklu ar tiltiem, ūdens ņemšanas vietas un ūdenskrātuves, mineralizētās joslas, atpūtas vietas.

Pirmo meža ugunsgrēku iemesls ik gadu visbiežāk ir vecās zāles dedzināšana mežam piegulošajos laukos un pļavās. Uz lauksaimniecības un citām zemēm ugunsnedrošā perioda noteikumi tieši neattiecas, taču šo zemju īpašniekiem, apsaimniekotājiem, kā arī ik katram jārēķinās, ka kūlas dedzināšana ir kategoriski aizliegta gan minētajā periodā, gan jebkurā citā laikā, atgādina E.Leišavnieks. Ja no ugunskura vai kūlas ugunsgrēka citā teritorijā aizdegas mežs, atbildība par to gulstas uz ugunsnelaimes vaininieka pleciem.

Par kūlas dedzināšanu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu fiziskajām personām ir piemērojams naudas sods no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro. Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu mežā sods fiziskajām personām ir no trīsdesmit līdz trīssimt piecdesmit eiro, bet juridiskajām - no septiņdesmit līdz septiņsimt eiro. Savukārt par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu kopumā fiziskajām personām paredzēts naudas sods no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro. Ja ugunsnelaime izraisījusi smagas sekas vai tā bijusi ļaunprātīga, vainīgajam var tik piemērota kriminālatbildība.    

"Talkas rīkošana neatceļ ugunsnedrošajā periodā noteiktos aizliegumus."

Ja meža ugunsgrēks izceļas ugunskura kurināšanas rezultātā, VUGD atgādina: uzreiz mēģiniet to nodzēst, sitot liesmas ar zariem, segu vai kādu citu pieejamu priekšmetu. Uguns jādzēš slīpiem sitieniem izdegušā laukuma virzienā. Ja uguni nodzēst nav iespējams, nekavējoties brīdiniet apkārtējos un ejiet prom no vietas, kur ir uguns, un paglābieties uz ceļa, meža stigas, lauka vai ūdenskrātuves krastā. Dodoties prom no ugunsgrēka vietas, jāvirzās perpendikulāri uguns izplatīšanās virzienam, sekojot iespējamām vēja virziena izmaiņām.

Pamanot, ka mežā izcēlies ugunsgrēks, nekavējoties zvaniet pa tālruni 112! Jo ātrāk notikuma vietā ieradīsies ugunsdzēsēji un uzsāks dzēšanu, jo ātrāk tas tiks likvidēts un degšanas nodarītais postījums būs mazāks.

Ugunsdrošības noteikumi paredz: ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Ja izcēlies ugunsgrēks, personai par to ir jāziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, nosaucot ugunsgrēka izcelšanās vietu, ziņotāja vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru, kā arī pieprasīto papildu informāciju par ugunsgrēku.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU