SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
17. decembrī, 2013
Lasīšanai: 15 minūtes
11
11

Notariālā akta kārtībā taisītus līgumus var piedzīt tiesas spriedumu izpildes kārtībā

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ja notariālam aktam ir piespiedu izpildes spēks, parāda piedzinējam vairs nav jāvēršas tiesā, lai no parādnieka varētu piedzīt nepieciešamo naudas summu, bet gan pie zvērināta notāra un pie zvērināta tiesu izpildītāja.

LV portāla kolāža

Šā gada 1.novembrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā un Notariāta likumā. Šie grozījumi paredz, ka tiesas spriedumu izpildei var nodot noteiktus notariālā akta formā taisītus līgumus. LV portāls sīkāk skaidro, ko paredz grozījumi, kas mainās notāru darbā un kāda ir procedūra notariāla akta piespiedu izpildei.
īsumā

Tiesas spriedumu izpildes kārtībā izpildāmi notariālā akta formā taisīti līgumi:

  • terminēti līgumi par naudas samaksu vai par kustamās mantas vai dokumentu atdošanu;
  • terminēti nomas vai patapinājuma līgumi, kas paredz nomnieka vai patapinājuma ņēmēja pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto vai patapināto īpašumu;
  • vienošanās par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem.

Zvērināta notāra atbildība

"Notariālais akts ir pamats zvērinātam notāram pildīt savu misiju sabiedrībā: garantēt publisku drošību personu privāttiesiskās attiecībās, sniedzot kompetentu palīdzību attiecību noformēšanā, lai tās atbilst tiesībām un pušu interesēm. Tieši pie notariālā akta sastādīšanas zvērināts notārs pilnībā var izmantot savu juridisko kompetenci, garantēt pušu tiesību aizsardzību, gan taisot notariālo aktu, gan ar savu atbildību. Taisot notariālos aktus, iesaistīto pušu griba tiek skaidrota sasaistē ar iespējamām darījuma sekām, kuras persona bez juridiskās loģikas un tiesību normu zināšanām patstāvīgi paredzēt nav spējīga," stāsta Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Vasiļjeva.

Viņa arī norāda, ka zvērināts notārs ir atbildīgs par abu pušu interešu aizstāvēšanu. Vienalga, vai akta dalībnieki iesniedz zvērinātam notāram gatavu projektu vai griežas ar lūgumu pie zvērināta notāra, lai viņš to sastāda, viņš izvērtē abu pušu riskus un iespējamās tiesiskās sekas.

Ar grozījumiem Civilprocesa likumā un Notariāta likumā noteiktiem notariāliem aktiem (līgumiem) ir piešķirts izpildu spēks. Notariāta institūta direktors Gatis Litvins atklāj: "Notariālā akta ar izpildu spēku mērķis ir nodrošināt, ka nākotnē tiesas izlemšanai tiks nodotas strīdīgās lietas, un tādēļ piedāvāt efektīvu un arī izmaksu ziņā izdevīgu piespiedu izpildi, ko pārbaudīt tiesā nav ieinteresēts ne kreditors, ne parādnieks."

Praksē tas nozīmē, ka līgumam, kas ir taisīts kā notariāls akts, un ja līgumā uzņemtās saistības netiek pildītas, ir likumā noteikts bezstrīdu piespiedu izpildes spēks, izmantojot notāra pakalpojumus. Šāds līgums dod tiesības kreditoram nevērsties tiesā, lai no parādnieka varētu piedzīt nepieciešamo naudas summu, bet gan doties pie zvērināta notāra, lai tas kopā ar zvērinātu tiesu izpildītāju uzsāktu līguma saistību piespiedu izpildi.

"Notariālā akta ar izpildu spēku mērķis ir nodrošināt, ka nākotnē tiesas izlemšanai tiks nodotas strīdīgās lietas, un tādēļ piedāvāt efektīvu un izmaksu ziņā izdevīgu piespiedu izpildi."

Ar grozījumiem Notariāta likumā mainās arī zvērinātu notāru ikdienas darbs. G.Litvins norāda: "Paaugstinās zvērināta notāra atbildības līmenis. Taisot notariālos aktus, kas izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā, zvērinātam notāram būs ne tikai pienākums šaubas par darījuma atsevišķu noteikumu spēku un atbilstību likumam, patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem vai dalībnieku patiesajai gribai darīt zināmu notariālā akta dalībniekiem un norādīt notariālajā aktā, bet garantēt, lai šāds notariālais akts atbilstu likumā noteiktajām prasībām."

Pamatojot grozījumu nepieciešamību, G.Litvins norāda uz Latvijas iedzīvotāju aptaujas "Attieksme pret tiesām un tiesu modernizāciju" datiem: "Dati uzrāda, ka 35% respondentu pilnībā vai daļēji uzticas tiesu darbam, taču tikai 12% respondentu apmierināti ar procesa ilgumu.1 Latvijā aptuveni 70% civillietu izskatīšana visās trīs instancēs vidēji ilgst 3-3,5 gadus.2 Uz 2013.gada jūniju pirmās instances tiesās kopējā neizskatīto civillietu prasību kopsumma ir 213 887 983,71 lati, turklāt 50-60% piedziņas prasību ir par summu, kas nepārsniedz 1500 latu."3

Pēc Notariāta institūta datiem, to uzskatāmi parāda dažādu procesu izmaksu salīdzinājums. Piemēram, ja personai aizdevuma summa ir 1000 Ls apmērā, valsts nodeva tiesā prasības izskatīšanai būs 150 Ls plus ar tiesvedību saistītie izdevumi, bezstrīdus prasības izskatīšanai - 20 Ls plus ar tiesvedību saistītie izdevumi, savukārt pie notāra kopējā samaksa sasniedz 16,50 latus.

Kādēļ nepieciešami grozījumi?

Kādēļ likumdevējs zvērinātiem notāriem piešķīra funkciju, ka notariālā akta kārtībā taisītus līgumus var piedzīt tiesas spriedumu izpildes kārtībā, Tieslietu ministrijas pārstāve skaidro: "Grozījumu un regulējuma ieviešanai notika plašas diskusijas. Rezultātā likumdevējs atzina, ka šāds ierosinājums pamatojams ar notariālā akta būtību, ar to, ka tā sagatavošana prasa augstu kompetenci. Citu notariālo darbību vidū tam ir augstākais juridiskais spēks, to taisot, noteikta augsta zvērināta notāra atbildība (tajā skaitā civiltiesiskās atbildības risks ir apdrošināms), kā arī tā taisīšana ir stingri reglamentēta likumā."

S.Vasiļjeva norāda: "Izstrādājot grozījumus, tika ņemts vērā Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu 2009.-2015.gadam 4.4.apakšpunkts. Tas noteic, ka tiesai neraksturīgas funkcijas veido papildu noslodzi un ierobežo tiesu resursu izmantošanu tiesas spriešanas funkcijas realizācijai. Ir secināts, ka  atsevišķas tiesu pašreizējās kompetences būtu jānodod citām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgām personām, piemēram, notāriem. Notariālais akts ir sociāli un tiesiski būtiskākā zvērināta notāra funkcija, jo tā dod maksimālu tiesisko drošību dalībniekiem."

"Notariālā akta formā taisītie līgumi nav nododami piespiedu izpildei, ja tā vērsta pret valsts vai pašvaldības īpašumu vai arī saistība ir dzēsta ar noilgumu."

Ar grozījumiem Civilprocesa likuma 50.nodaļas 400.pantā tagad ir paredzēts, ka saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana šī likuma kārtībā nav piemērojama Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā taisītiem notariāliem aktiem, tātad vairs nav tiesas kompetencē. Tādējādi viens no grozījumu mērķiem ir daļēji atslogot tiesas. Piešķirot notariālajiem aktiem izpildu dokumenta spēku, tiktu ne tikai daļēji atslogotas tiesas no tām neraksturīgo pienākumu pildīšanas, t.i., izskatot lietas Civilprocesa likuma 50.nodaļā noteiktajā kārtībā, nebūtu jāskata pieteikumi par saistībām, kas izriet no Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā taisītiem notariālajiem aktiem, bet arī būtu vienkāršots un paātrināts piedziņas process. Līdz ar to gadījumos, kad nebūtu strīdu par izpildāmo saistību un piedzenamajām summām, piedzinēji varētu vērsties pie zvērināta notāra un tad pie zvērināta tiesu izpildītāja, lai izpildītu attiecīgo saistību bez tiesas iesaistes, stāsta S.Vasiļjeva.

Notariālie akti, kas izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā

Grozījumi Civilprocesa likuma 539.panta otrās daļas 5.punktā paredz, ka "tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā izpildāmi Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā taisīti notariālie akti".

Savukārt ar grozījumiem Notariāta likumā ir ietverta jauna D1 sadaļa "Notariālie akti, kas izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā". Šā likuma 107.1panta pirmā daļa noteic: "Tiesas spriedumu izpildes kārtībā izpildāmi (nododami piespiedu izpildei) šādi notariālā akta formā taisīti līgumi:

  1. terminēti līgumi par naudas samaksu vai par kustamās mantas vai dokumentu atdošanu (piemēram, līgums par naudas aizdošanu);
  2. terminēti nomas vai patapinājuma līgumi, kas paredz nomnieka vai patapinājuma ņēmēja pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto vai patapināto īpašumu (piemēram, īres līgums);
  3. vienošanās par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem (piemēram, līgums par uzturlīdzekļu maksāšanu)."

Tas nozīmē, ka, ja iepriekš minētie līgumi būs sastādīti pie zvērināta notāra notariālā akta formā, tajos paredzēto saistību izpildīšanai vairs nebūs jāvēršas tiesā, bet pie zvērināta notāra un tiesu izpildītāja.

Šā panta otrajā daļā ir paredzēta arī atruna, kādus līgumus nav iespējams nodot piespiedu izpildei: "Pirmajā daļā norādītie notariālā akta formā taisītie līgumi nav nododami piespiedu izpildei, ja tā vērsta pret valsts vai pašvaldības īpašumu vai arī saistība ir dzēsta ar noilgumu, kura notecējums neapšaubāmi redzams no paša akta."

No minētā regulējuma izriet, ka ar notariālā akta formā taisītu līgumu nevar vērsties pie zvērināta notāra, lai piespiedu izpildei nodotu prasību pret valsts vai pašvaldības īpašumu un lai piespiedu izpildei nodotu saistību, kam jau ir iestājies noilgums.

Šāda kārtība stājās spēkā šā gada 1.novembrī, taču G.Litvins informē, ka līdz 2013.gada 31.oktobrim taisītos notariālos aktus var pārjaunot atbilstoši jaunajām likuma prasībām un tad tie būs nododami jaunajā piespiedu izpildes kārtībā.

Nodošana piespiedu izpildei

Notariāta likuma 107.3pants noteic: "Piespiedu izpildei var nodot Notariāta likuma 107.1pantā pirmajā daļā norādīto notariālo aktu, kas atbilst šādām prasībām:

  1. izpildei nododamie akta noteikumi atbilst patērētāju tiesību aizsardzībai noteiktajām prasībām;
  2. aktā skaidri noteikta izpildāmā saistība, tās pamatsumma, procenti, līgumsoda apmērs, kas noteikts atbilstoši likuma noteikumiem par līgumsoda apmēra noteikšanu un aprēķināšanu, saistības izpildīšanas termiņi, kārtība un nosacījumi;
  3. parādnieks aktā tieši un nepārprotami piekritis saistības piespiedu izpildei. Pilnvarnieks šādu piekrišanu parādnieka vārdā var dod vienīgi gadījumā, ja viņš tam ir speciāli pilnvarots;
  4. akta dalībnieki aktā norādījuši savas adreses, uz kurām nosūtītie paziņojumi uzskatāmi par saņemtiem."

Jāņem vērā, ka ne visos gadījumos zvērināts notārs var piekrist taisīt notariālu aktu ar piespiedu izpildes spēku. G.Litvins uzsver: "Darījuma dalībnieki nevarēs uzstāt uz notariālā akta, kas izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā, taisīšanu, ja zvērināts notārs uzskatīs, ka līguma noteikumi neatbilst no likuma izrietošajām prasībām. Vienlaikus zvērināta notāra atteikums neliedz pusēm līgumu noslēgt notariālā akta formā, kas nebūs nododams piespiedu izpildei atbilstoši Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā."

Procedūras norise

Kas būtu jāņem vērā un jādara, lai nākotnē iespējami nodrošinātos iespējai saistību bezstrīdus piedziņai, skaidro Notariāta institūta direktors: "Vispirms puses pie notāra slēdz notariālo aktu: terminētu līgumu par naudas samaksu vai par kustamās mantas vai dokumentu atdošanu; terminētu nomas vai patapinājuma līgumu, kas paredz nomnieka vai patapinājuma ņēmēja pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto vai patapināto īpašumu; vienošanos par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem, taisot tos saskaņā ar Notariāta likumā noteiktajām prasībām."

"Iestājoties saistību izpildes termiņam, kreditors notariālo aktu viena gada laikā var iesniegt tam konkrētajam zvērinātam notāram, kas taisījis piespiedu izpildei nododamo notariālo aktu, lai uzsāktu procesu - nodošanu piespiedu izpildei. Ja zvērināts notārs izsniedz notariālo izpildu aktu, līgumsoda un procentu pieaugums apstājas ar dienu, kad notariālais akts iesniegts zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei. Kreditors iesniegumā norāda, kādu saistību un pēc kāda akta lūdz nodot piespiedu izpildei (atstāt vai nodot nomāto vai patapināto īpašumu, konkrēto mantu, dokumentus vai piedzenamo summu), atsevišķi uzrādot pamatsummu, līgumsodu un procentus (nolīgtos vai likumā noteiktos), norādot to aprēķinu, laiku, par kādu līgumsods un procenti piedzenami, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa. Iesniegumam pievieno izpildei nododamo notariālo aktu, tā grozījumus un papildinājumus, ja tādi taisīti, un, ja nepieciešams, pierādījumus, kas apstiprina nosacījumu iestāšanos. Piedzenamā līgumsoda apmēru norāda, ievērojot likuma noteikumus par līgumsoda apmēra noteikšanu un aprēķināšanu," stāsta G.Litvins.

"Iestājoties saistību izpildes termiņam, kreditors notariālo aktu 1gada laikā var iesniegt notāram nodošanai piespiedu izpildei."

Viņš uzsver, ja zvērināts notārs konstatē, ka kreditora iesniegums neatbilst Notariāta likuma prasībām vai noteikumi notariālajā aktā, kuru kreditors lūdz nodot piespiedu izpildei, neatbilst likuma noteiktajām prasībām, viņš atsaka notariālā izpildu akta taisīšanu.

Ja iesniegums atbilst prasībām, tad Notariāta likuma 107.7pants paredz: "Notariālo izpildu aktu zvērināts notārs taisa kā notariālo aktu triju darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Notariālajā izpildu aktā norāda:

  1. akta taisīšanas gadu, dienu un mēnesi;
  2. kāda saistība un kādā apmērā ir izpildāma;
  3. kā labā tiek taisīts notariālais izpildu akts (vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu vai juridiskās personas nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru);
  4. personu, pret kuru vērsta piedziņa (vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu vai juridiskās personas nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru)."

G.Litvins skaidro: "Notariālo izpildu aktu izsniedz kreditoram, un tā izsniegšana nav pārsūdzama tiesā. Notariālā izpildu akta norakstu zvērināts notārs nosūta parādniekam uz izpildāmajā notariālajā aktā norādīto adresi un uz viņa deklarēto dzīvesvietu. Notariālā izpildu akta norakstu nosūta arī uz kreditora norādīto parādnieka adresi, ja tā atšķiras no iepriekš norādītajām. Ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums par saistību izpildi ir nepamatots, viņš var celt prasību Civilprocesa likuma 406.pantā noteiktajā kārtībā."

Neraugoties uz to, ka likumīgi šāda iespēja ir dota jau no 1.novembra, līdz šim vēl pakalpojums pie notāra nenokārtoto saistību bezstrīdus piedziņas procesa uzsākšana vēl nav uzsākts. Iespējams iemesls tam ir gluži loģisks - līgumi, kuru izpildē saistības netiek pildītas, nav slēgti kā notariālie akti. Tādējādi arī izpaliek iespēja paātrinātā kārtībā atgūt parādu. Minētais liek prognozēt, ka līgumi, kas taisīti notariālā akta formā, vēl ir līgumslēdzēju nākotnes izvēle.


1Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros no 2012.gada 9.septembra līdz 2012.gada 21.septembrim veiktas socioloģiskās aptaujas "Attieksme pret tiesām un tiesu modernizāciju. Latvijas iedzīvotāju aptauja" dati.

2Neapoles Universitātes profesori iepazīstas ar Latvijas tiesu sistēmu un Augstāko tiesu.

3Tieslietu ministrijas 2013.gada informatīvais ziņojums par pasākumiem ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto parādu problēmas risināšanai. Nepublicēts.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI