Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ar grozījumiem Politisko partiju likumā ir noteikts, ka politiskās partijas dibināšanas sapulcē būs jāpiedalās arī zvērinātam notāram un jāprotokolē tās norise.
FOTO: Edgars Priedītis/ LETA
Grozījumi Politisko partiju likumā:
Priekšlikumi grozījumiem Politisko partiju likumā Saeimā tika iesniegti vēl 10.Saeimas laikā 2011.gada 2.novembrī, bet grozījumus pēc ilgām debatēm un ar pārtraukumiem divu gadu laikā 11.Saeima pieņēma vien šā gada 31.oktobrī.
"Pieņemtie grozījumi ir vairāk tehniski un simboliski salīdzinājumā ar tiem priekšlikumiem, kas šajā likumā varēja būt un kas tika apspriesti Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs. Proti, bija ideja pārskatīt partiju biedru skaitu, paraudzīties, vai tikai partijas var kandidēt vēlēšanās. Rezultātā pieņemtie grozījumi ir tas, kas palicis pāri no šī garā procesa," atzīst Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka.
Vērtējot esošo politisko partiju dibināšanas regulējumu, viņa norāda: "Šobrīd esošais politisko partiju regulējums ir samērā labs un tam nav lielu defektu. Vienīgā problēma ir sasaiste starp politiskajām partijām un dalību vēlēšanās – personai ir nepieciešama politiskā partija, lai piedalītos vēlēšanās. Tas ir ļoti neraksturīgi Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij."
Pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra datiem, Latvijā šobrīd ir reģistrētas 65 politiskās partijas un 7 politisko partiju apvienības. Uzņēmumu reģistra Funkciju izpildes departamenta Rīgas reģiona nevalstisko organizāciju un masu informācijas līdzekļu reģistrācijas nodaļas vadītāja Lilita Strode informē, ka šogad vien politisko partiju reģistrā ir reģistrētas 6 politiskās partijas. 2012.gadā – 10 politiskās partijas, 2011.gadā, kad notika 11.Saeimas vēlēšanas, – 4, 2010.gadā, kad norisinājās 10.Saeimas vēlēšanas, - 9, bet 2009.gadā reģistrētas 6 politiskās partijas.
Partijas jēdzienā iekļauj demokrātijas principu
Viens no grozījumiem, kas ir izdarīts Politisko partiju likuma 2.pantā, – ir papildināts politisko partiju jēdziens. Papildus jau noteiktajam, ka "partija ir organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju (padomju), Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē" ir pateikts, ka "partijas veic politiskās aktivitātes un veido savu iekšējo organizāciju saskaņā ar demokrātijas, atklātības un biedru vienlīdzības principu".
"Pieņemtie grozījumi ir vairāk tehniski un simboliski salīdzinājumā ar tiem priekšlikumiem, kas šajā likumā varēja būt un kas tika apspriesti Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs."
I.Kažoka uzskata, ka šī iekļautā norma ir laba, lai gan vairāk simboliska, un norāda, ka partijām ir jābūt ne tikai varas mašīnām, bet arī iekšēji demokrātiski veidotām organizācijām.
Partijas dibināšanā jāpiedalās zvērinātam notāram
Lai varētu nodibināt politisko partiju, pirmkārt, ir jāpastāv diviem nosacījumiem, kas noteikti Politisko partiju likuma 12.pantā: "Par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi. Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200."
Lēmumam par partijas dibināšanu ir jānotiek saskaņā ar likuma 13.pantu: "Lai dibinātu partiju, personas, kas apvienojas partijā, dibinātāju sapulcē pieņem lēmumu par partijas dibināšanu, apstiprina partijas programmu un statūtus, ievēlē valdi un saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūciju."
Lēmumā par partijas dibināšanu, kas ietverts dibinātāju sapulces norises protokolā, norāda:
Ar grozījumiem Politisko partiju likuma 13.pantā pants ir papildināts ar 1.1daļu. Tajā noteikts, ka dibinātāju sapulces norisi apliecina zvērināts notārs Notariāta likumā noteiktajā kārtībā. Apliecinot sapulces norisi, papildus Notariāta likumā noteiktajai informācijai zvērināts notārs protokolā norāda:
Savukārt no Politisko partiju likuma tiek svītrots 13.panta ceturtās daļas regulējums. Likumprojekta anotācijā ir skaidrots, ka no likuma ir svītrots regulējums attiecībā uz dibinātāju sapulces protokola sagatavošanu un tā parakstītājiem. Tādējādi līdzšinējais dibinātāju sapulces protokols, kurā tostarp tiek ierakstīts dibinātāju sapulces lēmums par partijas dibināšanu un kuru paraksta dibinātāju sapulces vadītājs un protokolētājs, tiek aizstāts ar zvērināta notāra sastādītu dibinātāju sapulces norises protokolu, kurā ieraksta dibinātāju sapulces lēmumu par partijas dibināšanu un kuru paraksta sapulces priekšsēdētājs un zvērināts notārs.
Viens no zvērināta notāra pienākumiem ir sastādīt politiskās partijas dibinātāju sapulces norises protokolu. Sīkāk skaidrojot, Uzņēmumu reģistra speciāliste norāda: "Zvērinātam notāram protokolā jānorāda dibinātāju sapulcē piedalījušās personas, par partiju dibināšanu nobalsojušo personu skaits, sapulcē pieņemtie lēmumi un citas ziņas. Turklāt zvērinātam notāram katra dibinātāja paraksts ir jāapliecina, pārbaudot dibinātāja rīcībspēju. Tāpat kā līdz šim, dibināšanas protokolā jāietver arī lēmums par partijas dibināšanu (lēmumā jābūt partijas nosaukumam, darbības mērķim un citām likumā noteiktajām ziņām), kas ir iesniedzams Uzņēmumu reģistrā līdz ar citiem dokumentiem."
Vērtējot grozījumus politiskās partijas dibināšanas norisē, I.Kažoka atzīst, ka grozījumi neko būtiski nemaina, vienīgi nedaudz apgrūtina iespēju nodibināt jaunu partiju, jo notāram būs jāgarantē, ka 200 dibinātāji tiešām ir reālas personas.
"Zvērinātam notāram katra dibinātāja paraksts ir jāapliecina, pārbaudot dibinātāja rīcībspēju."
Savukārt likumprojekta anotācijā ir atzīts, ka ieviestais regulējums palielina partijas dibināšanas izmaksas. Papildus jau pašlaik esošajai maksai par partijas dibinātāju parakstu apliecināšanu, būs jāapmaksā arī zvērināta notāra pakalpojums.
Bet attiecībā uz politiskās partijas reģistrēšanu L.Strode skaidro: "Grozījumi Politisko partiju likumā būtiski nemaina līdzšinējo partiju reģistrācijas procedūru Uzņēmumu reģistrā. Izvērtējot dokumentus, Uzņēmumu reģistrs pārbaudīs, vai dibināšanas protokols ietver visas likumā paredzētās ziņas un dibinātāju sapulces norisi apliecinājis zvērināts notārs."
Biedru uzskaite
Grozījumi Politisko partiju likuma 27.pantā par partijas biedru reģistru paredz papildināt 27.pantu ar 4.1daļu, nosakot: "Partijas, izņemot partiju apvienības, katru gadu līdz 1.martam iesniedz partiju reģistra iestādei partijas biedru reģistru."
Uzņēmumu reģistra speciāliste informē, ka politiskajai partijai līdz katra gada 1.martam Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz partijas biedru reģistrs (līdz grozījumiem likuma 19.panta trešā daļa noteica, ka ir iesniedzamas ziņas par partijas biedru skaitu un pilsonību). Partijas biedru reģistrā saskaņā ar likuma 27.panta pirmo daļu ieraksta partijas biedru vārdu, uzvārdu, personas kodu, pilsonību un deklarētās dzīvesvietas adresi. Viņa uzsver, ka norādītā informācija, izņemot partijas biedra vārdu un uzvārdu, ir ierobežotas pieejamības informācija un ar to iepazīties ir tiesīgas tikai likumā noteiktās personas.
Likumprojekta anotācijā ir skaidrots, ka partijas biedru reģistra iesniegšana Uzņēmumu reģistram nav vērtējams kā nesamērīga sloga noteikšana partijām, jo jau pašlaik Politisko partiju likums uzliek pienākumu uzturēt partijas biedru reģistru. Līdz ar to partijām jau pašlaik ir jābūt aktuālam partijas biedru reģistram.
