Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Šodien, 23. jūnijā, stājas spēkā Saeimas 16. jūnijā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Politisko partiju likumā, kas nostiprina aizliegumu partijām savā darbībā vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas Republikas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu.
Jau līdz šim bija noteikts, ka politisko partiju brīvība var tikt ierobežota to veidošanas procesa stadijā, jo atbilstoši Politisko partiju likuma 20. panta ceturtās daļas 1. punktam politisko partiju nereģistrē, ja statūtos noteiktais mērķis ir pretrunā Satversmei, likumiem vai Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem. Likuma grozījumos iekļauto biedrošanās brīvības ierobežojumu leģitīmais mērķis ir valsts neatkarības, konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes aizsardzība, kā arī iespējamo valsts un sabiedrības drošības apdraudējumu preventīva novēršana. “Demokrātiskai valstij nebūt nav jānogaida, kamēr attiecīgās darbības, kas vērstas uz demokrātiskas valsts iekārtas likvidēšanu, būtu sasniegušas tādu līmeni, ka tās jau konkrēti destabilizētu un apdraudētu šo iekārtu,” vēstīts Tieslietu ministrijas priekšlikumos likuma grozījumiem.
Tāpat likumā noteikts, ka politiskajām partijām aizliegts aicināt nepildīt likumus, ja to nepildīšana apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību, sludināt vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus.
Grozījumi arī paredz aizliegumu partijām savā darbībā sniegt atbalstu, tai skaitā informatīvu (propagandas), personām vai valstīm, kuras grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.
Ja prokuratūra vai valsts drošības iestāde konstatēs pazīmes, kas liecina par partijas prettiesiskas darbības iespējamību, tās varēs brīdināt partiju. Atbilstoši konstatētā pārkāpuma būtībai iestāde, kura konstatējusi pārkāpumu, varēs noteikt termiņu pārkāpuma novēršanai vai uzdot normatīvajiem aktiem neatbilstošo rīcību nekavējoties pārtraukt.
Ja partijas darbība būs pretrunā noteiktajam aizliegumam, to varēs izbeigt, pamatojoties uz tiesas nolēmumu. Pēc prokurora, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vai Valsts ieņēmumu dienesta motivēta pieteikuma tiesa varēs aizliegt partijai līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā veikt publisko darbību.
Latvijas valsts drošības iestādes secinājušas, ka apdraudējums, kuru Latvijai rada Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, prasa stingrāku vēršanos pret partijām, kuras apdraud Latvijas valsti.
