SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
28. oktobrī, 2013
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
1
25
1
25

Darba stāža pierādīšana, ja nozaudēti dokumenti

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lai pierādītu apdrošināšanas periodu, cilvēkam jādodas uz VSAA un jāiesniedz savi dokumenti: darba grāmatiņa, darba līgumi un to izpildi apliecinoši dokumenti, darba devēja vai arhīva izziņas, mācību iestāžu izsniegti dokumenti, karaklausības apliecība u.c.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), piešķirot bezdarbnieka pabalstu vai pensiju, ņem vērā informāciju par cilvēka darba stāžu. Svarīgākais dokuments, kas to pierāda par agrākajiem laikiem, ir darba grāmatiņa, kas dažiem jau noklīdusi. Kā rīkoties, lai bijušās darba attiecības pierādītu?
īsumā
  • Kopējais apdrošināšanas stāžs ir svarīgs, lai noteiktu tiesības uz pensiju.
  • Stāžs ietekmē pensijas un bezdarbnieka pabalsta apmēru.
  • Informācija par darba stāžu no 1996.gada valstij ir pieejama un to nav nepieciešams pierādīt.
  • Trūkstošie dokumenti darba stāža apliecināšanai līdz 1996.gadam meklējami arhīvā, iesniedzot pieprasījumu.

Kopējo apdrošināšanas stāžu jeb darba stāžu VSAA izmanto, lai noteiktu tiesības uz pensiju, tāpat arī apdrošināšanas stāža gadi līdz 1996.gadam var būtiski ietekmēt pensijas un bezdarbnieka pabalsta apmēru. Tāpēc katram cilvēkam ir svarīgi pierādīt visus apdrošināšanas periodus līdz 1996.gadam, sameklējot veco darba grāmatiņu, augstskolas diplomu un citus dokumentus.

Par laika periodu no 1996.gada cilvēkiem vairs nav jāuztraucas, jo par šo periodu visa informācija glabājas VSAA informācijas sistēmā. Taču līdz 1996.gadam uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi ir jāapliecina ar dokumentiem cilvēkam pašam.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra oktobrī informēja, ka tās rīcībā nav informācijas par apdrošināšanas jeb darba stāžu aptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju, kuri ir vecumā no 31 līdz 62 gadiem.

Iespējams, ka cilvēks nemaz nezina, kāda informācija par viņu ir VSAA. Tādā gadījumā var doties uz kādu no VSAA klientu apkalpošanas vietām un pats personīgi pavaicāt vai arī šo informāciju iegūt internetā. Internetbankas lietotāji un e-paraksta īpašnieki ziņas par VSAA rīcībā esošo informāciju par personas darba stāžu var pieprasīt, izmantojot e-pakalpojumu "Informācija par reģistrēto darba stāžu (līdz 1996.gadam)" portālā www.latvija.lv.

Drošāk ikvienam būtu, ja visi dokumenti jau laikus tiktu savākti, informācija ievadīta VSAA informācijas sistēmā, kur arī glabātos. Diemžēl ir gadījumi, kad cilvēki izmet darba grāmatiņu vai citus padomju laika dokumentus, neapzinoties, ka tie var būt vienīgais pierādījums tā laika darba stāžam..

Stāža pierādīšana ar papīra dokumentiem

VSAA norāda, ka ir divi periodi, par kuriem lielākoties tikai papīra dokumenti var pierādīt darba stāžu. Viens no tiem ir laika posms līdz 1990.gada 31.decembrim. Šajā periodā apdrošināšanas stāžu veido Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi. Tie ir darbs kolhozā no 16 gadu vecuma, obligātais militārais dienests, virsdienests, dienests iekšlietu iestādēs, izņemot VDK, mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas, laiks, kad kopts 1.grupas invalīds vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam un citi periodi, par kuriem vairāk var uzzināt VSAA mājaslapā.

Darba stāžā iekļaujamajos periodos ietilpst arī politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā  un izsūtījumā pavadītais laiks, kas tiek rēķināts trīskāršā apmērā, bet Galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātajos rajonos – pieckārtīgā apmērā.

Lai pierādītu apdrošināšanas periodu, cilvēkam jādodas uz VSAA un jāiesniedz savi dokumenti: darba grāmatiņa, darba līgumi un to izpildi apliecinoši dokumenti, darba devēja vai arhīva izziņas, mācību iestāžu izsniegti dokumenti, karaklausības apliecība u.c. Prasības dokumentiem ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos "Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība" (MK noteikumi Nr.165).

"Darba grāmatiņa vai citi padomju laika dokumenti var būt vienīgais pierādījums tā laika darba stāžam."

Otrs laika posms, par kuru katram pašam nākas pierādīt apdrošināšanas stāžu, ir no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim. Apdrošināšanas stāžu veido darba un tam pielīdzinātie periodi Latvijā. Detalizēta informācija par šiem periodiem arī atrodama VSAA mājaslapā.

Ja cilvēka rīcībā ir visi dokumenti, tad nav nekādu problēmu – visi dokumenti jāsavāc un jādodas uz kādu no VSAA klientu apkalpošanas vietām, kur tajos redzamo informāciju ievadīs datubāzē. Ja kāds dokuments pazaudēts, tad jārēķinās gan ar finanšu izdevumiem, kas būs jāmaksā par arhīva izziņām, gan nepieciešamo laiku. Piemēram, ja gadās palikt bez darba no 1.janvāra, tad var izrādīties, ka mēnesi vai pat ilgāk būs vajadzīgs, lai sameklētu darba stāžu pierādošos dokumentus. Bezdarba gadījumā arī pabalsta apmērs ir atkarīgs no darba stāža.

Personāla dokumentiem atsevišķs arhīvs

Viens no svarīgākajiem arhīviem, kurā glabājas Rīgas un Jūrmalas likvidēto un reorganizēto valsts, pašvaldību un privāto institūciju personāla dokumenti, ir Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) Personāla dokumentu valsts arhīvs (PDVA), kurā atrodas dokumenti no 1944.gada. Tajā ir dažādi personāla dokumenti, kas var apliecināt darba stāžu līdz 1996. gadam. Piemēram, personu lietas, kurās atrodas personāla daļu rakstītās personu kartītes, pavēles par iecelšanu darbā un atbrīvošanu no tā, grāmatvedības dokumenti ar algu kartītēm un sarakstiem un citi, kas pierāda, ka cilvēks strādājis konkrētajā darbavietā.

Personāla dokumentu valsts arhīva direktore Gita Gorbunova norāda, ka arhīvs var sniegt informāciju klientiem tikai par tām darbavietām, kuru dokumenti ir nodoti arhīvam glabāšanā. "Problēmas var rasties tiem, kuri ir strādājuši kādā kooperatīvā vai citā privātā uzņēmumā pēc neatkarības atgūšanas līdz 1996.gadam. Saskaņā ar tā laika normatīvajiem aktiem daudzas šīs institūcijas nav nodevušas dokumentus valsts arhīvam, un cilvēkiem nav iespējams palīdzēt."

Arhīva sniegto publisko pakalpojumu maksa ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr.887 "Noteikumi par valsts nodevu par Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas sagatavošanu un izsniegšanu". Valsts nodevas apmērs par arhīva izziņas sagatavošanu un izsniegšanu likumā noteiktajā termiņā ir 10 lati (14,23 eiro), ja arhīva izziņā ir iekļauti 1 vai 2 fakti, divreiz dārgāk – 20 lati (28,46 eiro), ja arhīva izziņā ir iekļauti no 3 līdz 7 faktiem. Jo vairāk faktu, jo lielāka samaksa. Samaksa ir augstāka arī tad, ja izziņa vajadzīga paātrināti, bet parastais termiņš, kurā arhīvs izsniedz izziņu, ir mēneša laikā.

Dažām personu grupām valsts nodeva ir samazināta. Par sociāli tiesiskas izziņas sagatavošanu un izsniegšanu valsts nodeva tikai 50% apmērā jāmaksā politiski represētām personām, 1. vai 2.grupas invalīdiem un par trūcīgām atzītām personām, uzrādot attiecīgu statusu apliecinoša dokumenta oriģinālu.

Precīzs pakalpojumu cenrādis atrodas Personāla dokumentu valsts arhīva tīmekļa vietnē.

Turpat arī atrodama pieprasījuma veidlapa izziņas saņemšanai, kuru paredzēts iesniegt arhīvā. Pieprasījumu var rakstīt arī ar roku, bet tajā noteikti jānorāda darbavieta un amats, par kuru vēlas saņemt informāciju; laika periods, kad tajā strādāts. Klientam nepieciešams arī atstāt informāciju par sevi, lai arhīva darbinieki nepieciešamības gadījumā varētu sazināties. Pieprasījumus var iesniegt jebkurā Latvijas Nacionālā arhīva nodaļā, un tie tiks nosūtīti arhīvam pēc piederības. Rīgā pieprasījumu var iesniegt: LNA PDVA Ata ielā 1; LNA administrācijā Šķūņu ielā 11; LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvā (LVVA) Slokas ielā 16; LNA Latvijas Valsts arhīvā (LVA) Bezdelīgu ielā 1.

Savukārt cilvēki, kuri dzīvo Latvijas reģionos, neatkarīgi no tā, vai viņiem izziņa nepieciešama par darbavietu Rīgā vai Latvijas citā pilsētā, pieprasījumu var iesniegt jebkurā no 11 zonālajiem valsts arhīviem. No 2011.gada 1.janvāra zonālie valsts arhīvi ir Latvijas Nacionālā arhīva teritoriālās struktūrvienības, kas nodrošina Nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļaujamo dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu Latvijas pašvaldību teritorijās.

Piemēram, ja cilvēks ir strādājis Valmieras rajona kolhoza "1.Maijs" mehāniskajās darbnīcās un pazaudējis kolhoznieka grāmatiņu, pēc tam kādā rūpnīcā Rīgā, bet pazaudējis darba grāmatiņu, tad viņš raksta pieprasījumu, kuru iesniedz vienā vietā, piemēram, tuvākajā zonālajā valsts arhīvā Valmierā, uzrādot visu nepieciešamo informāciju. Pieprasījumu var sūtīt arī pa faksu, pa pastu vai pa e-pastu. Izziņu par visām darbavietām iespējams saņemt Valmieras zonālajā arhīvā vai pa pastu.

Izziņas par studijām un militāro dienestu

Izziņa par mācībām augstskolā pieprasāma savas augstskolas arhīvā. Ja augstskolas vairs nav, tad informāciju var meklēt Personāla dokumentu valsts arhīvā.

Kā iegūt izziņas no bijušās PSRS teritorijas? VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Zita Laviceviča skaidro, ka tajos gadījumos, kad ir runa par militāro dienestu bijušās PSRS bruņotajos spēkos, persona var pieprasīt izziņu par obligātā militārā dienesta teritoriju (vietu, kurā dienēts), kā arī citu informāciju saistībā ar dienestu šādos arhīvos:

Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas Centrālais arhīvs (142100, Maskavas apgabals, Podoļska, Kirova iela 74) vai Jūras–Kara spēku Centrālais arhīvs (188350, Sanktpēterburgas apgabals, Gatčina, Krasnoarmejskij pr.2). Šie arhīvi var sniegt informāciju arī tad, ja dienesta vieta bijusi Vācija, Polija, Čehija vai citas toreizējās sociālistiskās valstis, jo turp nosūtīja kāda bijušās PSRS armijas daļa.

"Informāciju par reģistrēto darba stāžu (līdz 1996.gadam) var atrast portālā www.latvija.lv."

"Ir arī cita iespēja, nevis rakstīt uz Krievijas arhīviem, bet izprasīt dokumentus no citu valstu arhīviem ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta vai konkrētās valsts diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā palīdzību," skaidro VSAA pārstāve Z.Laviceviča. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments atrodas Rīgā, Elizabetes ielā 57.

Krievijas vai citu valstu pilsoņi, ja vien Latvijā ir konkrētās valsts diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, var doties uz savas valsts vēstniecību vai konsulātu.

Izprasot dokumentus par darba stāžu vai dienestu, personai ir:

  • jāaizpilda iesniegums;
  • jāaizpilda dokumentu izprasīšanas anketa 3 eksemplāros, no kuriem viens jāaizpilda latviešu valodā un divi attiecīgi tās valsts valodā, no kuras dokuments tiks izprasīts. Ja informācija tiek izprasīta no Krievijas, tad minētie divi anketas eksemplāri ar Konsulārā departamenta starpniecību tiek nosūtīti Krievijas Federācijas kompetentajām iestādēm attiecīgo dokumentu saņemšanai;
  • jāuzrāda personu apliecinošs dokuments;
  • jāuzrāda radniecību apliecinoši dokumenti, ja tiek izprasīti radinieku dokumenti. Ja dokumenti tiek izprasīti personai, kas nav radinieks, piemēram, palīdzat kaimiņam vai draugam, tad jāuzrāda notariāli apliecināta pilnvara.

Aizpildot dokumentu izprasīšanas anketu, informācija jāsniedz iespējami izsmeļoša un precīza. Anketas var aizpildīt elektroniski vai iesniegt aizpildītas salasāmā rokrakstā. Jāaizpilda un jāparaksta visi 3 anketas eksemplāri, jo anketas kopijas netiek pieņemtas. Anketās ir jānorāda precīza informācija un anketas ir jāparaksta (arī elektroniskās). No tā, cik precīzi tiks aizpildītas dokumentu izprasīšanas anketas, bieži atkarīgs, cik ātra un izsmeļoša būs atbilde.

Izprasot izziņu par dienestu padomju armijā, jāiesniedz kara klausības apliecības kopija (ja ir saglabājusies) un par katru karaspēka daļu jāaizpilda atsevišķs pieprasījums, kur jānorāda:

  • karaspēka veids,
  • karaspēka daļas numurs,
  • pilns karaspēka daļas nosaukums, pakļautība, atrašanās vieta (republika, novads, apgabals, rajons, pilsēta, apdzīvota vieta),
  • dienestā pavadītais laiks (mēnesis, gads),
  • militārā pakāpe un ieņemamais amats,
  • kad un kāds kara komisariāts iesaucis dienestā.

Par dokumentu izprasīšanu ir jāmaksā konsulārā nodeva, kas patlaban ir 20 lati (28,46 eiro) par vienu dokumentu. Konsulārais departaments interneta vietnē norāda, ka atbildes saņemšanu no ārvalsts iestādes nevar garantēt, kā arī paātrināt izprasīšanas kārtību un laiku no ārvalstu arhīviem. Detalizēta informācija par dokumentu izprasīšanas kārtību, kā arī aizpildāmās iesnieguma un anketu formas atrodamas Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta mājaslapā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu VSAA nodaļas pieņemto lēmumu par pensiju vai pabalstu var apstrīdēt VSAA direktorei, savukārt VSAA direktores pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. "Ja trūkst dokumentu apdrošināšanas stāža pierādīšanai, pastāv iespēja, ka tiesa, novērtējot esošos pierādījumus, uzklausot pieteicēja paskaidrojumus un liecinieku liecības, konstatē darba vai tam pielīdzināto periodu, kuru var ieskaitīt apdrošināšanas stāžā," norāda Z.Laviceviča.
Labs saturs
25
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU