Par arhīva sociāli tiesisko izziņu jāmaksā valsts nodeva

Personāla dokumentu valsts arhīva (PDVA) direktore Gita Gorbunova norāda, ka

valsts pārvaldes iestāžu, tostarp Latvijas Valsts arhīva un tā struktūrvienību, prioritāte nav maksas pakalpojumu sniegšana, tādēļ tika veiktas izmaiņas normatīvajos aktos un izstrādāti MK noteiktumi Nr.887, nosakot par sociāli tiesiskās izziņas sagatavošanu valsts nodevu. Tā attiecas tikai uz sociāli tiesisko izziņu sagatavošanu.

Sociāli tiesiskā izziņa ietver informāciju par darbu, mācībām, dienestu bruņotajos spēkos, īpašumu piederību, civilstāvokļa aktiem, atrašanos ārstniecības iestādēs, personu ievešanu Latvijā un izvešanu no Latvijas, tiesu spriedumiem un citiem jautājumiem. Tātad sociāli tiesiskās izziņas ir tās, ko sagatavo iesniegšanai kādā citā iestādē, lai pierādītu personas sociālās tiesības.

Pārējās ziņas, ko sniedz LNA, piemēram, ģeneoloģiskie pētījumi un dokumentu kopiju izgatavošana, tāpat kā līdz šim, būs maksas pakalpojums.

Vairāk faktu – vairāk jāmaksā

Valsts nodevas apmēru nosaka arhīva izziņā iekļauto faktu skaits. Katrs arhīva izziņā iekļautais fakts ir privātpersonas pieprasījumam atbilstoša ziņa no arhīva dokumenta un šīs ziņas pamatojums, piemēram, norāde par arhīva struktūrvienības nosaukumu, fonda, apraksta vai sērijas, lietas un lapu numuru.

G.Gorbunova skaidro, ka visus pieprasītos faktus arhīva darbinieki meklē, patērē darba laiku un arhīva resursus. Tāpēc iesniedzējam jāatceras, ka, aprēķinot nodevu, tiks ņemti vērā pilnīgi visi pieprasītie fakti; arī tad, ja pārbaudes rezultātā konstatēs, ka par kādu konkrētu faktu ziņu arhīvā nav, šis fakts tiks pieskaitīts un arī par to būs jāmaksā.

"Valsts nodevas apmēru nosaka arhīva izziņā iekļauto faktu skaits: jo vairāk faktu – jo lielāks nodevas apmērs."

Tātad - valsts nodevas apmērs par sociāli tiesiskās izziņas saņemšanu ir atkarīgs no izziņā iekļauto faktu skaita, kā arī izziņas sagatavošanas termiņa.

Saskaņā ar Arhīvu likuma 21.pantu Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskā izziņa tiek sagatavota uz visu LNA glabāto dokumentu pamata un izsniegta ne vēlāk kā mēneša laikā no attiecīgās privātpersonas pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ noteikto termiņu nav iespējams ievērot, ar LNA direktora lēmumu to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot pieprasījuma iesniedzējam.

Valsts nodevas apmērs par arhīva izziņas sagatavošanu un izsniegšanu Arhīvu likumā noteiktajā termiņā

Valsts nodevas apmērs par arhīva izziņas sagatavošanu un izsniegšanu 11 līdz 15 darbdienu laikā

Valsts nodevas apmērs par arhīva izziņas sagatavošanu un izsniegšanu 6 līdz 10 darbdienu laikā

Valsts nodevas apmērs par arhīva izziņas sagatavošanu un izsniegšanu 5 darbdienu laikā

G.Gorbunova norāda, ka, pieņemot pieprasījumus, arhīva darbinieki iesniedzējam pateiks, kāda būs aptuvenā nodevas summa. To var noskaidrot arī iepriekš, iepazīstoties ar MK noteikumiem Nr.887 vai apmeklējot PDVA mājaslapu.

Ja pieprasījuma iesniedzējam nav precīza informācija, piemēram, par darbavietu skaitu, nodevas apmēru pirms izziņas sagatavošanas noteikt ir neiespējami, jo – pieaugot darbavietu skaitam, pieaugs arī faktu skaits.

Kam pienākas samaksas atvieglojumi?

Noteiktām iedzīvotāju grupām ir paredzēti nodevas atvieglojumi. Saskaņā ar MK noteikumu 8.punktu valsts nodevas apmēru samazina par 50%:

• politiski represētai personai;
• pirmās vai otrās grupas invalīdam;
• personai, kas atbilst trūcīgas personas statusam, ja persona uzrāda attiecīgo statusu apliecinošu dokumentu vai pieprasījumam pievieno šāda dokumenta kopiju;
• pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas, ja pieprasītā informācija personai nepieciešama bērna tiesību un interešu aizsardzībai.

Kā nomaksāt valsts nodevu?

Arhīvu speciāliste uzsver, ka par izziņu būs jānorēķinās tad, kad tā tiks sagatavota. Personāla dokumentu valsts arhīva darbinieki izziņas prasītājam nosūta paziņojumu, kurā uzrādīts faktu skaits un nodevas apmērs. Kad šī summa ir nomaksāta, pieprasīto izziņu var saņemt, ierodoties arhīvā personīgi vai arī pa pastu, ja šāds izziņas saņemšanas veids ir norādīts pieprasījuma iesniegumā.

Valsts nodevas maksājumu veic, izmantojot šādus maksājuma pakalpojumu veidus:

• skaidrā naudā arhīva struktūrvienības kasē;
• ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kam ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē;
• izmantojot tiešsaistes maksājuma pakalpojumu, ja arhīvs vai starpniekinstitūcija to tehniski nodrošina;
• arhīvā ar VISA, VISA Electron, MasterCard, Maestro vai American Express maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, ja arhīvs vai starpniekinstitūcija to tehniski nodrošina.

Ja valsts nodevas maksājumu veic ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, piemēram, bankā, arhīvs izziņu izsniedz tikai pēc valsts nodevas maksājuma summas saņemšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē.

Norēķinoties ar maksājumu karti, arhīva izziņu izsniedz pēc maksājumu karšu darījuma apstiprināšanas.

Ja izziņas pieprasītājs dzīvo ārzemēs

Arī ārzemēs dzīvojošie no Personāla dokumentu valsts arhīva var saņemt pieprasītās izziņas. G.Gorbunova atzīst, kā šādu iesniegumu ir ļoti daudz. Izziņas saņemšanas kārtība ir līdzīga. Pēc iesnieguma saņemšanas pa pastu vai elektroniski arhīvā sagatavo izziņu un nosūta personai paziņojumu par valsts nodevu. Paziņojumā norādīti bankas rekvizīti, konts un apmaksas veids. Kad nodeva nomaksāta un maksājums apstiprināts, arhīvs sagatavoto izziņu pa pastu nosūta pieprasījuma iesniedzējam.

"Kad nodeva nomaksāta un maksājums apstiprināts, izziņu var saņemt personīgi arhīvā vai pa pastu."

Izziņu var saņemt arī ar Latvijas pārstāvniecību ārzemēs starpniecību. Valsts nodevas maksājumus privātpersona Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs veic

• skaidrā naudā Latvijas pārstāvniecībā;
• ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kam saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus;
• izmantojot maksājumu veidus saskaņā ar rezidences valsts norēķinu specifiku (piemēram, naudas čeki).

Ja valsts nodevu Latvijas pārstāvniecībā iekasē ārvalsts valūtā, valsts nodevas likmes ekvivalentu nosaka attiecīgajā valūtā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts nodevas apmēru un maksu par konsulārajiem pakalpojumiem latos un ārvalstu valūtā. Latvijas pārstāvniecība arhīva izziņu izsniedz tikai pēc valsts nodevas summas ieskaitīšanas Latvijas pārstāvniecības kontā.

Ārzemēs dzīvojošie ir tiesīgi izmantot sev pieņemamāko izziņas saņemšanas veidu, tātad – sūtīt savu pieprasījuma iesniegumu uz Latvijas Nacionālo arhīvu vai arī vērsties Latvijas pārstāvniecībā.

2012.gadā iesniegtajiem pieprasījumiem – iepriekšējā kārtība

G.Gorbunova skaidro, ka patlaban arhīvs vēl apkalpo klientus, kuri iesnieguši pieprasījumus līdz 2012.gada 28.decembrim. Uz tiem joprojām attiecas maksas pakalpojuma cenrādis. Savukārt izziņām, kuras arhīvā sagatavos janvārī saņemtajiem pieprasījumiem, piemēros valsts nodevu.

PDVA direktore atzīst, ka reizēm izziņas pieprasītāji tās neizņem. Tomēr arhīvs šīs izziņas uzglabā. Pieredze liecina, ka nereti pēc diviem trim gadiem pēc tām rodas nepieciešamība, piemēram, lai saņemtu pensiju.