Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pēdējo piecu gadu laikā katrs otrais mūsu sabiedrības loceklis ir cietis no likumpārkāpēju radītām sekām.
Edijs Pālens/ LETA
Nonākot saskarē ar likumpārkāpējiem, svarīgi ir pieņemt pareizo lēmumu, kā rīkoties. Policija iesaka:
Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Andris Sudārs uzsver: likumā "Par policiju" ir noteikts – policijas darbs balstās uz sabiedrības, tātad ikkatra tās locekļa, līdzdalību likumpārkāpumu novēršanā un atklāšanā. "Mēs vienmēr esam aicinājuši – svarīgākais ir informācija, tostarp par plānotajiem vai jau paveiktajiem nodarījumiem. Protams, policija aktīvi strādā, lai iegūtu informāciju, bet esam pateicīgi (un tā notiek ikdienā) par iedzīvotāju sniegtajām ziņām."
Neviens nav pasargāts no tikšanās ar likumpārkāpēju
Lūk, dažas ziņas no policijas hronikas:
Policijas statistika diemžēl liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā katrs otrais mūsu sabiedrības loceklis ir cietis no likumpārkāpēju radītām sekām. Protams, ikvienam var novēlēt, lai tā negadās, bet tomēr labāk, ja šāda varbūtība pārdomāta jau iepriekš un netiec pārsteigts gluži nesagatavots.
Būsim reālisti: likumpārkāpējs var apdraudēt tevi pašu vai tev tuvus cilvēkus, ielavīties tavā mājoklī, apzagt tavu īpašumu, bet tikpat labi var notikt tā, ka kļūsti par aculiecinieku, kad pāri tiek darīts citam. Ko darīt? Pretoties? Bēgt? Saukt palīgā? Censties pašam aizturēt, izmantojot aizsardzības līdzekļus? Zvanīt policijai? Ja redzētais uz pašu neattiecas, nelikties par to ne zinis?
Tās būs domas, kas zibens ātrumā, nonākot saskarsmē ar likumpārkāpēju, jāizfiltrē, lai pieņemtu pareizo lēmumu.
Kad vien iespējams, vispirms zvanīt
Visos gadījumos, ja vien iespējams, policija aicina zvanīt tai pa palīdzības tālruni 110. Tas ir bezmaksas, darbojas visu diennakti, sasniedzams gan no mobilā, gan fiksētā telefona, savieno ar jebkuru tuvāko dežūrdaļu valstī, un visas sarunas tiek ierakstītas.
Šis tālrunis paredzēts, ja nepieciešama tūlītēja policijas palīdzība – notiek nopietns sabiedriskās kārtības apdraudējums, noziegums vai ceļu satiksmes negadījums.
Ieteikums, ko un kā teikt šādā steidzamā brīdī, kad dārga ik minūte:
Vēl kāds padoms - izskaidrojiet arī bērniem, kādos gadījumos jāzvana uz 110 un kas tiem ir jāsaka.
Kādēļ nepieciešams ziņot
"Policija ikdienā, protams, nodarbojas arī ar individuālo prevenciju - strādā ar cilvēkiem, kas nonākuši policijas uzskaitē vai tendēti uz likumpārkāpumiem; izglītojam arī skolēnus, kā izvairīties un nekļūt par noziegumu upuriem, kā ievērot satiksmes drošību. Kampaņas ir dažādas," stāsta A.Sudārs. "Bet sabiedrības līdzdalības modelis tomēr ir galvenais, uz ko balstāmies. Cilvēki bieži domā - kāda jēga policijai ziņot, tāpat neko neatklās... Bet, ja tai brīdī arī neatklās, tad tomēr ir svarīgi fiksēt, ka šāds gadījums ir bijis, ka ir cietušais un kas viņam nodarīts, kā arī, iespējams, pamanītas kādas likumpārkāpēja pazīmes. Ja viņš izdarīs vēl kādu pārkāpumu un tiks aizturēts, tad policijas rīcībā būs ziņas arī par iespējamiem iepriekšējiem nodarījumiem. Ja nekas nav ziņots, vainīgais saņems sodu tikai par vienu nodarījumu, par kuru pieķerts un aizturēts, kaut arī būtu bijusi iespēja atklāt pārējās epizodes.
Pirmkārt, būtu bargāks sods. Otrkārt, tad cilvēkam rodas nesodāmības sajūta, ka par nodarīto neviens neziņos un nekas par to nebūs. Vēl jāņem vērā – ja par zādzību nav ziņots, nav iespējams pat atdot nozagtās mantas.
"Policijas darbs balstās uz sabiedrības, tātad ikkatra tās locekļa, līdzdalību likumpārkāpumu novēršanā un atklāšanā."
Iedzīvotāju ziņojumi policijai dod iespēju arī noteikt apdzīvoto vietu bīstamākos rajonus, laiku, kad un kas notiek, analizēt noziedzīgo nodarījumu tendences, piemēram, par automašīnu zādzībām, un tad var plānot arī dažādus pasākumus konkrētu likumpārkāpēju notveršanai. Vislabāk, ja saņemam informāciju, ka kaut kas nelāgs tiek gatavots, un tad uz karstām pēdām varam doties uz vietas un mēģināt cilvēkus aizturēt."
Policijas reaģēšanas laiku, ja saņemta informācija par kādu negadījumu vai pārkāpumu, regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.190 "Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku". Minētais normatīvais akts nosaka arī kārtību, kādā reģistrē iesniegumus un informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem, kā arī par notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, tajos iesaistītajām personām un reģistrējamās informācijas apjomu un glabāšanas termiņus.
"Ja pārkāpums jau noticis, visi pametuši notikuma vietu un jāiegūst vien liecības, tas ir citādāk nekā tad, ja kaut kas notiek tieši ziņošanas brīdī un ir likumpārkāpēju iespējams tūdaļ aizturēt," skaidro VP pārstāvis.
Mukt nav glīti, bet – veselīgi
Uz jautājumu – ko darīt, ja kļūsti par likumpārkāpuma, piemēram, zādzības vai laupīšanas, aculiecinieku, atbildēt nav vienkārši. A.Sudārs saka: allaž ir jāizvērtē visi apstākļi. Ja redzi zādzību sabiedriskā vietā, būtu pareizi piesaistīt apkārtējo uzmanību, apturot zagļu tālāko rīcību. Viņi var nobīties, ka apkārtējie iesaistīsies to aizturēšanā. Ja noziegums ir smagāks, tad drošāk ir zvanīt policijai, nepakļaujot sevi uzbrukuma riskam (ja vien aizturētāji nav pārliecināti par savu pārspēku).
Ziņojot ir jānosauc savi personas dati (kā iepriekš minēts) vai arī jāsagaida kārtībnieki, jo citādi var iznākt kā jūlijā ar automašīnas apzadzēju, kad VP ilgstoši aicināja pieteikties lieciniekus, kuri garnadzi aizturēja: policisti notikuma vietā sastapa tikai cietušo mašīnas īpašnieku, kas savu palīgu vārdus nezināja, un zagli...
"Ja vien iespējams, policija aicina zvanīt tai pa palīdzības tālruni 110."
Ja par nozieguma upuri kļūstat paši, zibenīgi jāizvērtē situācija un jāsaprot, kā rīkoties. "Ja sauc palīgā, pievērš uzmanību, tad visbiežāk parādās arī palīgi un dažkārt pat aiztur šos vainīgos; nav tā, ka visi ir vienaldzīgi. Ja tā notiek, zagļi un laupītāji zaudē drosmi un atturas no pārkāpumu izdarīšanas," spriež A.Sudārs.
Laupītāju biedēšanai noderīgs ir personiskais signalizators – neliela ierīce, ko var ievietot somā, bet ar to saistīto signāla auklu ar īpašu klipsi piestiprināt pie apģērba. Ja zaglis cenšas somiņu izraut vai to jau izdarījis, ierīce rada trauksmes sirēnai līdzīgu troksni, un jāteic, ar šādu "brēcošu ķērienu" zaglis tālu netiks..
Apsardzes uzņēmumi piedāvā iegādāties arī sarežģītāku mehānismu – tā dēvēto trauksmes pogu, kas pieslēgta apsardzes uzņēmuma operatīvās darbības centram. Ja zagļi ieradušies jūsu mājās vai apdraud ceļā, tā sacels ne tikai troksni, bet automātiski izsauks apsargus, uzrādot palīgā saucēja atrašanās vietu.
Diskutablākais ir jautājums par pretošanos. Katrā ziņā bērniem un pašaizsardzībā īpaši netrenētām sievietēm policija to darīt neiesaka, jo tādējādi uzbrucēju var saniknot un viņš var nodarīt arī nopietnus miesas bojājumus. Tad labāk ir atdot prasītās mantas un pie pirmās izdevības ziņot policijai, iespējami sīki raksturojot uzbrucēja pazīmes.
Ar aizsardzības līdzekļiem – piesardzīgi
Protams, it kā pats par sevi raisās jautājums – bet kā ar aizsardzības līdzekļiem? Ir dzirdēts par "tautas līdzekli" – nēsāt kabatā maisiņu ar sāls un piparu maisījumu, ko uzbrucējam "iešaut" acīs. Efektīvāks, protams, būtu gāzes baloniņš.
Policija gāzes baloniņu, pistoļu un tamlīdzīgu aizsardzības līdzekļu izmantošanu vērtē atturīgi, bet īstu šaujamieroču klātbūtni un iespējamu izmantošanu – vēl piesardzīgāk: ja cilvēkam ir ierocis un viņš izlemj to lietot pašaizsardzības nolūkā, viņam ir jābūt atbilstoši sagatavotam un pilnīgi gatavam to darīt, jo pretējā gadījumā ierocis var radīt lielāku risku viņam pašam.
"Ja par nozieguma upuri kļūstat paši, zibenīgi jāsaprot, kā rīkoties."
"Aizsardzības līdzeklis dod zināmu drošības sajūtu cilvēkam pašam, bet ar vienu nosacījumu, ka viņš prot ar to apieties, zina, kad to drīkst lietot, ja spēj novērtēt kaitējumu, ko pats var nodarīt uzbrucējam – lai tas būtu adekvāts situācijas bīstamībai. Tāpēc ir dažādas pašaizsardzības mācības, kur skaidro, kā pareizi rīkoties. Protams, nav slikti, ja ir tas baloniņš un prot to izmantot," vērtē A.Sudārs.
Pirmkārt, ir jāzina, kādu veidu gāzes baloniņus Latvijā ir atļauts izmantot. Piemēram, tos, kas paralizē nervu sistēmu, nedrīkst. Otrkārt, jābūt pārliecinātam par izstrādājuma kvalitāti. Treškārt, A.Sudāra vārdiem runājot, ja var pretī dabūt naža dūrienu, tad labāk nevajag. Ceturtkārt, to nedrīkst lietot slēgtā telpā, jo tad cietēji būs visi. Līdzīgi būs ar gāzes pistoli.
Par šaujamieročiem ir gluži cits stāsts. Mūsu valstī to nēsāšanas atļaujas var dabūt, un, piemēram, daudzi privātmāju īpašnieki ieročus sapirkuši, lai pret laupītājiem jutos droši. Taču, kaut arī ne bieži, tomēr pa laikam uzzinām, ka zagļu šāvēji stājas tiesas priekšā, jo pārsnieguši nepieciešamo aizsardzības mēru.
Ilmārs Spalva, VP Kriminālpolicijas attīstības biroja speciālists LV portālam par pašaizsardzību skaidro: "No Krimināllikuma (KL) 31.panta izriet, ka pie kriminālatbildības netiks saukta persona, kura ir aizturējusi noziedzīgā nodarījuma (t.sk. kriminālpārkāpuma) izdarītāju, pat tad, ja aizturētajam radīts kaitējums, bet ar nosacījumu, ka nav pieļauta aizturētajai personai radītā kaitējuma acīmredzama neatbilstība nodarījuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturam.
Jāuzsver, ka šī tiesību norma aptver tikai aizturēšanu ar kaitējumu par noziedzīgiem nodarījumiem (t.sk. kriminālpārkāpumiem), tāpēc aizturēšanas gadījumā par administratīviem pārkāpumiem pareizi jānovērtē notikuma apstākļi un jābūt uzmanīgiem, lai nenodarītu kaitējumu.
Aicinām rūpīgi izvērtēt savus spēkus un iespējas noziedznieka aizturēšanā, jo var gadīties situācijas, kad tomēr labāk nepakļaut sevi riskam un izsaukt policiju. Lai labāk izprastu šo jautājumu, aicinām papētīt arī tādus krimināltiesību institūtus kā nepieciešamā aizstāvēšanās (KL 29.pants) un galējā nepieciešamība (KL 32.pants.)."
Pirmais likums – sargāt pašiem sevi
Lai nenonāktu saskarē ar likumpārkāpējiem, policija iesaka pirmām kārtām sargāt pašiem sevi. Svarīgākās rekomendācijas īsumā ir šādas:
Vairāk padomu, kā sevi pasargāt, varat atrast Valsts policijas interneta vietnē, kā arī LV portāla rakstā "Lai svētku priekā nedalītos ar zagļiem".
